Virtuālā izstāde “19. gadsimta zirglietas LNVM Darbarīku un sadzīves priekšmetu kolekcija”
19. gs. Latvijas teritorijā cilvēkam nepietika ar pajumti vien, tā darbošanās neaprobežojās tikai ar pārtikas sagādi, ēdienu un dzērienu gatavošanu, apģērbu sarūpēšanu. Cilvēks neuzturējās tikai savās mājās, pagalmā un tīrumā vai dārzā. Cilvēks pārvietojās, un latviešiem pastāvēja tradīcija labāk jāt un braukt, nekā iet kājām. Zirgs kalpoja arī par latviešu saimnieka galveno palīgu grūtajos saimniecības ...
Virtuālā izstāde “Zaļumballes Latvijā 20. gs. 20.-30. gados”
Cilvēku kopā sanākšanu uz deju vakaru brīvā dabā mēdza saukt arī par zaļumu ballēm, zaļumu svētkiem, zaļumu priekiem, izrīkojumiem vai āra ballēm. Zaļumballes parasti rīkoja laikā no vēla pavasara līdz vasaras beigām, nedēļas nogalēs vai dažādu svētku ietvaros – piemēram, Vasarsvētkos, Jāņos u.c., cilvēkiem pulcējoties parkos, birzīs, pļavās, pilskalnos, pilsdrupās vai īpaši labiekārtotās vietās – ...
Virtuālā izstāde “Dziesmu svētku nozīmes LNVM Dauderu nodaļas Gaida Graudiņa kolekcijā”
Izstādē apskatāma daļa no latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa nozīmju kolekcijas, kas glabājas LNVM Dauderu nodaļas krājumā. Šīs Latvijā un ārpus tās notikušo Dziesmu svētku nozīmes apliecināja dalību Dziesmu svētkos, bet vēlāk kļuva par piemiņas suvenīriem. G. Graudiņa kolekcijā kopumā ir 671 nozīme, 117 no tām saistāmas ar Dziesmu svētkiem. Dziesmu svētku pirmsākumi ...
Virtuālā izstāde “Dienvidkurzemes adītās jakas LNVM krājumā”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma Apģērba un tekstila kolekcijā glabājas septiņas tīkla patenta adījumā darinātas jakas. Šādu jaku izplatība aizsākusies 19. gadsimta otrajā pusē nelielā jūras piekrastes teritorijā Latvijas rietumos, divos Dienvidkurzemes blakuspagastos – Nīcā un Rucavā. Muzeja krājumā esošo jaku precīzs darināšanas laiks nav nosakāms. Pēc pierakstītajām ziņām pieļaujams, ka tās darinātas 19. gadsimta ...
Virtuālā izstāde “Inflācija un nepieciešamības nauda Vācijā 20. gs. 20. gados”
Līdz 19. gadsimta 70. gadiem Vācijā nebija vienotas naudas sistēmas – katrā no vairāk nekā divdesmit pavalstīm sistēma bija atšķirīga. Pastāvēja dažādu nominālu gan sudraba monometālisms, gan zelta un sudraba bimetālisms, tika kalti dālderi, luidori, pistoli, fridrihsdori, dukāti… Apgrozībā bija arī papīrnauda. Pēc politiskās apvienošanās un Vācijas impērijas izveidošanas 1871.–1873. gadā valstī tika ieviesta vienota ...