Daiņa Īvāna un Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita saruna LNVM Tautas frontes muzeja nodaļā
Savas ievēlēšanas pirmajā gadadienā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits atkārtoti apmeklēja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļu, atsaucoties muzeja aicinājumam sarunā ar pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju un Tautas frontes muzeja nodaļas pētnieku Daini Īvānu pastāstīt par 1990. gada 4. maijā pieņemtās deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas” tapšanas gaitu, Latviju un mums ...
Ekskursija izstādē “Daugavai būt”
2017. gadā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā bija apskatāma izstāde “Daugavai būt”. Tās pamatā bija notikumi, kas Latvijas sociālajā atmiņā saistās ar Daugavas vārdu un ievadīja Trešo atmodu: 1958.–1959. gada sabiedrības cīņa par Kokneses kanjona un Staburaga saglabāšanu, ceļot Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES), un 1986.–1987. gada kampaņa par Augšdaugavas glābšanu no Daugavpils HES celtniecības rezultātā draudošās ielejas ...
Virtuālā izstāde “Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinēšana trimdā: liecības LNVM Dauderu nodaļas krājumā”
Izstādē apskatāmas liecības par Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinēšanu no LNVM Dauderu nodaļas krājuma, tai skaitā no latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa kolekcijas. Tās parāda gan valsts svētku svinēšanu trimdā, gan arī šo svētku nozīmi trimdas latviešu dzīvē. Valsts svētki bija viens no galvenajiem notikumiem trimdas latviešu kalendārā. Kaut arī mazāk iespaidīgi par ...
Virtuālā izstāde “Par mūsu brīvību”
Atzīmējot akcijas “Baltijas ceļš” trīsdesmito gadadienu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Lietuvas Nacionālais vēstures muzejs, Igaunijas Nacionālais muzejs, Paņevežas reģionālais muzejs, piedaloties Igaunijas Tautas frontes “Rahvarinne” muzejam, ir izveidojuši virtuālo izstādi “Par mūsu brīvību”, apkopjot unikālas dokumentāras un foto liecības, kas demonstrē Baltijas valstu spēku, pašapziņu un vietu Eiropas vēsturē.
Virtuālā izstāde “19. gadsimta zirglietas LNVM Darbarīku un sadzīves priekšmetu kolekcija”
19. gs. Latvijas teritorijā cilvēkam nepietika ar pajumti vien, tā darbošanās neaprobežojās tikai ar pārtikas sagādi, ēdienu un dzērienu gatavošanu, apģērbu sarūpēšanu. Cilvēks neuzturējās tikai savās mājās, pagalmā un tīrumā vai dārzā. Cilvēks pārvietojās, un latviešiem pastāvēja tradīcija labāk jāt un braukt, nekā iet kājām. Zirgs kalpoja arī par latviešu saimnieka galveno palīgu grūtajos saimniecības ...