Muzeja krājumā ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības. Krājuma kolekcijas atrodas Pulka ielā 8, Latvijas Muzeju krātuvē.
“Vikinga” figūriņa.
Daugmales pilskalns. 11. gs. Bronza.
Arheoloģijas departamentā ir ap 400 000 glabāšanas vienību, t.i., apmēram 90% materiāla, kas iegūts Latvijas arheoloģiskajos pieminekļos. Šīs senlietas ir datētas no 9. g.t. pr.Kr. līdz 18. gs., un to vidū ir daudzas unikālas kolekcijas, bez kuru izmantošanas nevar iztikt neviens pētnieks, kurš interesējas par Eiropas un Baltijas vēsturi. Nozīmīgāko akmens laikmeta kolekciju vidū ir Lubāna ezera akmens laikmeta apmetņu kaula–raga rīku kolekcija, Eiropas mērogā unikālā Zvejnieku akmens laikmeta kapulauka kolekcija, Lubānas ezera ielejas apmetņu un Sārnates apmetnes kolekcijas. Dzelzs laikmetu raksturo plaši pētīto Daugmales, Talsu, Mežotnes, Tērvetes, Asotes un Ķentes pilskalnu, kā arī Salaspils Laukskolas, Lejasbitēnu, Grobiņas un Boķu kapulauku kolekcijas. Īpaši ievērojama ir Āraišu ezerpils kolekcija ar saglabātajiem koka priekšmetiem. Viduslaiku kolekciju vidū izcilākās ir mūra piļu – Cēsis, Koknese, Ikšķile – un kapsētu – Mārtiņsala, Dobele – kolekcijas. Unikāla ir Eiropā lielākā arheoloģisko tekstiliju kolekcija. Arheoloģijas departamentā glabā arī arheoloģisko izrakumu dokumentāciju. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir vienīgais Latvijā, kura krājumā ir līdz 1940. gadam veikto arheoloģisko izrakumu pārskati u.c. materiāli.
Departamenta vadītājs Jānis Ciglis
Tālr. 67211269
janis.ciglis@lnvm.lv
arheologija@lnvm.lv
Jozefs Slavičeks (?).
Tikumu alegorija.
Piltene. 17. gs. 70 gadi. Koks.
Vēstures departamentā ir ap 273 000 glabāšanas vienību: dokumenti, kartes, atklātnes, grāmatas, fotogrāfijas, fotonegatīvi, sadzīves priekšmeti, tekstilijas, sakrālā māksla, grafika, gleznas u.c., kas aptver laika posmu no 14. gs. līdz mūsdienām. Departamentā glabājas kolekcijas, kas dokumentē trimdas latviešu dzīvi, 1941. un 1949. gada represijas un latviešu dzīvi izsūtījumā, skolu vēsturi Latvijā.
Izcila kolekcija ir 14.–19. gs. baznīcu koka skulptūras, 14.–16. gs. dokumenti, kas rakstīti uz pergamenta, A. G. Boses albums ar vairāk nekā 200 Ēveles draudzes locekļu portretiem, kas zīmēti 19. gs. vidū, 17.–18. gs. Kurzemes hercogu un vietējās muižniecības portreti, 1890.–1910. gadā tapis dabaszinātnieka un ģeogrāfa O. E. Šmita materiālu apkopojums – 65 mapes ar aprakstiem, fotogrāfijām un zīmējumiem par Latvijas kultūras, vēstures un dabas pieminekļiem. Departamenta krājumā glabājas Valsts prezidentiem Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram oficiālo valsts vizīšu laikā pasniegtās dāvanas.
Muzeja fotonegatīvu kolekcija – ap 126 000 vienību – ir viena no lielākajām Latvijā. Tā atspoguļo Latvijas vēsturi no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Fotonegatīvu kolekcijas vecāko daļu veido dabaszinātnieka un ģeogrāfa O. E. Šmita uzņemtie negatīvi uz stikla platēm, kur fiksēta Latvijas kultūrainaviskā vide, arhitektūras pieminekļi un lauku sadzīves ainas. Unikāli ir Pieminekļu valdes 20. gs. 20.–40. gadu etnogrāfiskajās ekspedīcijās tapušie negatīvi uz stikla platēm par zemnieku un lauku amatnieku sadzīvi, darbarīkiem un darba paņēmieniem. Īpaša kolekcijas daļa ir fotonegatīvi par Latvijas arheoloģisko pieminekļu un arheoloģisko izrakumu vēsturi no 20. gs. 30. gadiem līdz mūsdienām. Fotonegatīvu kolekciju nepārtraukti papildina Latvijas ainavu, politiskās vēstures un kultūras notikumu fiksācijas materiāli.
Vēstures departaments
Departamenta vadītāja Inta Robežniece
Tālr. 67212466
inta.robezniece@lnvm.lv
vesture@lnvm.lv
Sprēslīca. Jūrkalnes pag. 1860. gads. Koks.
Etnogrāfijas nodaļā ir ap 84 000 glabāšanas vienību. Tā ir lielākā un vērtīgākā latviešu etnogrāfisko un tautas lietišķās mākslas kolekciju krātuve. Darbarīku, sadzīves priekšmetu, keramikas, audumu, tautastērpu sastāvdaļu, rotaslietu, tautas mūzikas instrumentu un dokumentāro materiālu kolekcijas raksturo latviešu dzīvesveidu no 18. līdz 20. gadsimtam. Nodaļas krājuma īpašā vērtība ir priekšmeti, kas darināti un lietoti 17.–18. gs. un atspoguļo tradīcijas, kuru sākotne ir saistāma ar vēl senāku pagātni. Daudzi unikāli priekšmeti nonākuši muzejā no Rīgas Latviešu biedrības vākuma 19. gs. beigās. Tik seni lietiskie avoti Latvijas muzeju krājumā ir retums. Plašā tautas lietišķās mākslas darinājumu kolekcija atspoguļo tradīciju pārmantošanu un radošu turpinājumu tautas lietišķajā mākslā līdz pat mūsdienām. Pieminekļu valdes etnogrāfisko ekspedīciju dokumenti, kas vākti 20. gs. 20.–40. gados, ir viens no būtiskākajiem etnogrāfisko ziņu avotiem, jo tajos aprakstītās parādības un priekšmeti hronoloģiski skar laiku no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam. Daudzi dokumentētie priekšmeti ir nonākuši muzeja krājumā, un līdz ar eksponātu glabājas arī ziņas par tā vēsturi.
Etnogrāfijas nodaļa
Nodaļas vadītāja Sanita Kalna
Tālr. 67225605
sanita.kalna@lnvm.lv
etnografija@lnvm.lv
Dālderis.
Kalts Rīgā 1639. gadā Zviedrijas karalienes Kristīnas valdīšanas laikā. Sudrabs.
Numismātikas kolekcijas krājumu veido monētu, bonistikas, medaļu un faleristikas kolekcijas – ap 160 000 glabāšanas vienību. Vecākās monētas ir datētas ar 4. gs. pr.Kr., bet papīra naudas zīmes, medaļas un ordeņi – ar 17. gadsimtu. Ļoti izcila ir monētu depozītu kolekcija – 172 noguldījumi ar vairāk nekā 80 000 monētu. Krājumu regulāri papildina Latvijas Bankas izlaistās apgrozības, jubilejas un piemiņas naudas zīmes. Bonistikas kolekciju veido papīra naudas zīmes no visas pasaules. Krājumā ir samērā pilnīga Krievijas impērijas naudas zīmju kolekcija. Nacionāli nozīmīgu faleristikas kolekcijas daļu veido Latvijas Republikas un ārvalstu apbalvojumi. Muzejā glabājas Latvijā vienīgais zināmais Lāčplēša Kara ordeņa pilns komplekts, Latvijā vienīgā Triju zvaigžņu ordeņa ķēde un zvaigzne, kas 1930. gadā piešķirta Latvijas Valsts Prezidentam A. Kviesim, un Viestura ordeņa I šķira. Ir izveidota tematiski plaša lauksaimniecības biedrību un izstāžu apbalvojumu medaļu kolekcija (18. gs. vidus – 1940. gads). Krājumā ir salīdzinoši plaša PSRS apbalvojumu kolekcija, ārvalstu apbalvojumi, nozīmes un žetoni. Medaļu kolekcijā viens no senākajiem eksemplāriem ir ievērojamā medaļu meistara Sebastjana Dadlera 1641. gadā veidotā medaļa, kas veltīta Rīgas ieņemšanas 20. gadadienai. Nozīmīga kolekcijas daļa ir Ziemeļu kara, kā arī Krievijas vēstures notikumiem veltītās medaļu sērijas.
Numismātikas nodaļa
Nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa
Tālr. 67356087
anda.ozolina@lnvm.lv
numismatika@lnvm.lv
Lai iepazītos ar muzeja krājuma priekšmetiem, lūdzam aizpildīt veidlapu:
Lai saņemtu muzeja priekšmetu publicēšanas atļauju, lūdzam aizpildīt veidlapu:
Aizpildītās veidlapas lūdzam nosūtīt: muzejs@lnvm.lv
Muzeja krātuves apmeklējumu (Pulka iela 8) lūdzam iepriekš pieteikt, rakstot vai zvanot struktūrvienības darbiniekiem. Kontaktinformācija pieejama šeit.
Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs: https://www.nmkk.lv/