“Dauderi” no putna lidojuma. 1937. gads
LNVM Dauderu nodaļa mājo namā ar bagātu kultūrpolitisku vēsturi. 1880. gadā par alus darītavas “Waldschlösschen” (tagad „Aldaris”) īpašnieku kļuva Ādolfs fon Bingners, diplomēts inženieris-ķīmiķis. Bingners ne tikai modernizēja ražotni, bet, iegādājoties papildu zemes gabalus, tās tuvumā izvēlējās vietu ģimenes mājas celtniecībai. No Bingneru dzimtas nācis arī Roberts fon Bingners – Rīgas rātskungs (no 1869. gada) un birģermeistars, pirmais Rīgas pilsētas galva (1878–1885) pēc domes izveidošanas.
1897. gadā uzcēla Bingneru ģimenes dzīvojamo māju „Villa von Büngner”. Tās projekta, kā arī visa alus darītavas kompleksa autors bija būvinženieris Fricis Zeiberlihs, tādēļ gan dzīvojamā, gan ražošanas ēkas veidoja vienotu ansambli. Būvdarbus veica Hoizermana firma. Jau tolaik laikabiedri atzina villu par vienu no skaistākajām Rīgas privātmājām. Ēkas pirmajā stāvā atradās reprezentācijas telpas, mūzikas salons un ēdamzāle, bet otrajā – privātās telpas. Ēkai ir arī ietilpīgs mansarda stāvs, terases, balkons, arkādes.
1898. gadā pēc ievērojamā dārzu un parku arhitekta, Rīgas pilsētas dārzu direktora Georga Frīdriha Ferdinanda Kūfalta projekta ap Bingneru namu izveidoja parku (šodien zināms kā “Aldara” parks). Tas aizņēma 2,2 hektārus un atbilstoši reljefam bija sadalīts divās daļās: augšējā ievērots regulārais plānojums, apakšējā ierīkota ainavu stilā ar baseinu, strūklaku, mākslīgajām pilsdrupām un rotondu.
1936. gadā akciju sabiedrība “Latvijas Kredītbanka” pārņēma vairākas alus darītavas – “Livonijas”, “Tanheizera”, “Iļģuciema” un “Waldschlösschen” –, uz to bāzes izveidojot akciju sabiedrību “Aldaris”.
1937. gadā par godu Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 60. dzimšanas dienai “Latvijas Kredītbanka” piešķīra viņam “Dauderus” kā vasaras rezidenci. Pirms tam namā veica remontu, dažādus uzlabojumus un iekārtoja darba kabinetu, ieviešot arī nacionāli romantiskas iezīmes interjerā, piemēram, izvietojot mēbeles pēc ievērojamā mākslinieka Anša Cīruļa metiem. Dārzā kuploja krāšņi stādījumi un augu kolekcija, kas sastāvēja galvenokārt no prezidentam dāvinātiem stādījumiem. Parkā pie dīķa izbūvēja peldu māju, netālu no tā – tenisa laukumu.
1990. gadā XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā “Dauderos” atvēra Latvijas Kultūras muzeju, kas saņēma dāvinājumā vairākas kolekcionāra Gaida Graudiņa priekšmetu grupas – relikvijas, kas līdzņemtas bēgļu gaitās II pasaules kara beigās.
2010. gada 1. janvārī “Dauderi” kļuva par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu.