Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

  • Par mums
    • Ziņas par iestādi
      • Muzeja direktors
      • Muzeja struktūra/ kontakti
    • Muzeja vēsture
    • Krājums
      • UNESCO programma „Pasaules atmiņa”
    • Restaurācija
    • Muzejs Rīgas pilī
    • Muzeja ziņnesis
    • Dokumenti
      • Gada pārskati
      • Citi dokumenti
    • Publiskie iepirkumi
      • Aktuālie iepirkumi
      • Noslēgtie līgumi
      • Iepirkumu arhīvs
    • Vakances
    • Piekļūstamības paziņojums
    • Trauksmes celšana
  • LNVM
    • Ekspozīcija LNVM
    • Izstādes un pasākumi LNVM
    • Piedāvājums LNVM
    • Kontakti Ekspozīcija un izstāžu zāles
    • Veikals LNVM
  • Dauderi
    • Ekspozīcija
    • Izstādes un pasākumi
    • Piedāvājums
    • Kontakti
    • Veikals
  • Tautas frontes muzejs
    • Ekspozīcija TFM
    • Izstādes un pasākumi TFM
    • Piedāvājums TFM
    • Kontakti TFM
    • Veikals TFM
  • Cenrādis
  • Darba laiks
  • Drošība muzejā
  • Privātuma politika
  • Sīkdatnes

Ekspozīcija

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
1

Skats uz alusdarītavu “Waldschlößchen”. Ap 1910. gadu.

Atjaunotajā “Dauderu” ekspozīcijā iespējams apskatīt Bingneru villas kungu istabu, Kārļa Ulmaņa darba kabinetu, uzzināt par “Dauderu” nama likteni padomju periodā un tapšanu par muzeju, kā arī aplūkot Gaida Graudiņa kolekcijas izcilākos eksponātus.

1865. gadā Sarkandaugavā, līdzās te jau strādājošām kokzāģētavām un citām ražotnēm, tika nodibināta alusdarītava “Waldschlößchen” jeb Mežpils. Tās dibinātājs bija latviešu zemnieku dēls Johans Dauders jeb Jānis Daude (1820-1879). Sākotnēji “Waldschlößchen” bija neliela brūvētava un alus noliktava, kurai līdzās atradās stikla fabrika taras ražošanai.

1880. gadā, neilgi pēc alusdarītavas dibinātāja Johana Daudera nāves, par jauno “Waldschlößchen” īpašnieku kļuva Ādolfs fon Bingners (1855-1917), kura darbības laikā alusdarītava piedzīvoja strauju izaugsmi. Ādolfa fon Bingnera ģimenes kontakti, finanšu iespējas un vēriens ļāva paplašināt “Waldschlößchen” darbību. 1890. gados notika jaunu ražošanas ēku celtniecība un paplašināšana. Ap 1900. gadu fabrikas komplekss sasniedza savu maksimālo apjomu.

2

Skats uz “Waldschlößchen” direktora dzīvojamo namu. 1920.-30. gadi.

1897.-1898. gadā pēc Ādolfa fon Bingnera pasūtījuma “Waldschlößchen” teritorijā tika uzbūvēta īpašnieka ģimenes villa – tagadējais “Dauderu” nams. Līdzīgi kā citās Rīgas ražotnēs, īpašnieks apmetās greznā savrupnamā tieši blakus fabrikai. Ēku cēla inženiera Roberta Heizermaņa firma pēc Friča Zeiberliha projekta. Samērā nelielo divstāvu namu ar pagrabu un jumta izbūvi cēla vācu neorenesanses stilā, eklektisma garā, atsaucoties uz senākas arhitektūras paraugiem. Villu ieskāva romantisks ainavu parks ar dīķi. Miniatūrā pils idilliskajā priežu kāpu ainavā tika atzīta “par vienu no glītākajām Rīgas privātēkām”.

1. pasaules kara laikā alus ražošana “Waldschlößchen” tika pārtraukta. Latvijas Republikas laikā 1920.-30. gados “Waldschlößchen” alus ražošanu tā arī neatjaunoja un rūpnīcas teritorija kalpoja par mājvietu mazākām darbnīcām, noliktavām un pat nespējnieku patversmei. 1936. gada beigās visu ražotnes teritoriju un ēkas no akcionāriem nopirka valstij piederošā Latvijas Kredītbanka.

3

Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un ārlietu ministrs Vilhelms Munters pie ieejas “Dauderu” namā. 1937.-1939. gads.

No 1937. gada līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā “Dauderu” nams bija Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rezidence. Greznais nams un labiekārtotā apkārtne tika pielāgota autoritārā Vadoņa vasaras mītnes vajadzībām. 1930. gadu beigās “Dauderi” atguva kādreizējo spozmi un reizē arī jaunu statusu, kas prasīja īpašus drošības pasākumus.

Bijušās “Waldschlößchen” ēkas kļuva par 1937. gadā dibinātā “Aldara” bāzi. Jaunu vārdu – “Aldaris” – ieguva ne tikai alusdarītava, bet arī direktora savrupnams – par godu rūpnīcas dibinātājam latvietim Johanam Dauderam to nosauca par “Dauderiem” un kā bankas dāvanu nodeva Valsts prezidenta lietošanā. Kārlis Ulmanis “Dauderu” rezidencē uzturējās neregulāri, taču izmantoja to gan vasarā, gan ziemā.

4

Vingrošanas laukums “Dauderu” nama dārzā. 1950. gadi.

2. pasaules kara un okupāciju laikā “Dauderu” liktenis strauji izmainījās. Pēc otrreizējās padomju okupācijas 1944. gadā “Dauderu” nams nonāca rūpnīcas “Aldaris” pārziņā. Atbilstoši padomju varas lozungiem, namu nodeva “darbaļaužu lietošanā”. Nākamo 30 gadu laikā te darbojās bērnudārzs un aģitācijas punkts.

Pēc bērnudārza likvidācijas “Dauderos” ierīkoja Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrijas degustāciju un reprezentāciju zāles. Telpas tika minimāli pielāgotas jaunajām reprezentācijas vajadzībām, tādēļ vēsturiskie interjeri saglabājās samērā neskarti.

1985. gadā par “Dauderu” namu interesējās Rīgas pilsētas Oktobra rajona izpildkomiteja. Tā plānoja ēkā ierīkot dzimtsarakstu nodaļu jeb laulību pili, tomēr projektu neīstenoja – tas prasīja lielus finanšu ieguldījumus.

Jaunu posmu “Dauderu” nama vēsturē aizsāka trimdas latvieša Gaida Graudiņa 1988. gadā izteiktais piedāvājums dāvināt Latvijai savu kolekciju. Par to ieinteresējās Mākslas muzeju apvienības direktore Ilze Konstante un jau 1989. gada februārī tika noslēgta Gaida Graudiņa vienošanās ar Valsts Kultūras komiteju par kolekcijas dāvināšanu. Pēc Graudiņa iniciatīvas par muzeja mājvietu tika izraudzīts vēl restaurējamais “Dauderu” nams. Pēc daudzām organizatoriskām grūtībām 1989. gada oktobrī Zinātniskās restaurēšanas pārvaldei tika dots projektēšanas uzdevums ēkas restaurācijas projekta izstrādei.

Pēc saspringta darba 1990. gada 27. jūnijā muzejs tika atvērts apmeklētājiem – tas notika tieši XX Vispārējo latviešu Dziesmu un X Deju svētku laikā. Muzeja ekspozīcijas pamats turpmākajos gados bija Gaida Graudiņa dāvinātā kolekcija, ko papildināja mainīgās izstādes.

5

Kolekcionārs un mecenāts Gaidis Graudiņš pārgriež lentu “Dauderu” muzeja atklāšanas pasākumā. 1990. gada 27. jūnijs. Foto: Roberts Kaniņš.

Kopš 2010. gada “Dauderi” ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa. Ar Gaida Graudiņa atbalstu 2019. gadā notika muzeja pamatekspozīcijas daļas modernizācija. Muzeja mērķis ir attīstīt “Dauderus” par pievilcīgu un aktīvu vietu Sarkandaugavā, kurā nama vēstures līkloči ļauj izprast Latvijas 20. gadsimta vēstures pagriezienus.

Dauderi_4

LNVM Dauderu nodaļa. 2019. gada jūlijs. Foto: Valters Lācis.

LV  EN



Kontaktinformācija

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
administrācija, speciālisti, krājums
Pulka iela 8, Rīga, LV-1007
Tālr. 67223004
e-pasts: muzejs@lnvm.lv
Reg. Nr. 90000076673
Valsts kase, kods TRELLV22
Konta Nr. LV25TREL2220549006000

Gadījumos, kad nepieciešams nodot fiziskās personas datus, komercinformāciju un citu aizsargājamu informāciju, aicinām izmantot e-adresi:

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcija un izstāžu zāles
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Tālr. 67221357
e-pasts: info@lnvm.lv

Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Rīga, LV-1005
Tālr. 67392229; 67391780
e-pasts: dauderi@lnvm.lv

Tautas frontes muzeja nodaļa
Vecpilsētas iela 13/15, Rīga, LV-1050
Tālr. 67224502; 67224503
e-pasts: tfm@lnvm.lv

Ērtākai un ātrākai informācijas apmaiņai un pakalpojumu saņemšanai iesakām izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Datu aizsardzības speciālists
Tālr. 67223004; 67220586
e-pasts: das@lnvm.lv

Lai iepazītos ar muzeja krājuma priekšmetiem, lūdzam aizpildīt veidlapu:

Lai saņemtu muzeja priekšmetu publicēšanas atļauju, lūdzam aizpildīt veidlapu:

Aizpildītās veidlapas lūdzam nosūtīt muzejs@lnvm.lv

Pēdējo izmaiņu datums: 26.01.2023

© 2023 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes tikai tīmekļa vietnes optimālas darbības nodrošināšanai. Nospiežot pogu “Apstiprināt obligāti nepieciešamās sīkdatnes” Jūs atļaujat to izmantošanu. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Ar muzeja Privātuma politiku iespējams iepazīties šeit: Privātuma politika Lasīt vairāk. Apstiprināt obligāti nepieciešamās sīkdatnes
Privacy & Cookies Policy

Privacy Overview

This website uses cookies to improve your experience while you navigate through the website. Out of these cookies, the cookies that are categorized as necessary are stored on your browser as they are essential for the working of basic functionalities of the website. We also use third-party cookies that help us analyze and understand how you use this website. These cookies will be stored in your browser only with your consent. You also have the option to opt-out of these cookies. But opting out of some of these cookies may have an effect on your browsing experience.
Necessary
Always Enabled

Necessary cookies are absolutely essential for the website to function properly. This category only includes cookies that ensures basic functionalities and security features of the website. These cookies do not store any personal information.

Non-necessary

Any cookies that may not be particularly necessary for the website to function and is used specifically to collect user personal data via analytics, ads, other embedded contents are termed as non-necessary cookies. It is mandatory to procure user consent prior to running these cookies on your website.

SAVE & ACCEPT