Līdz 6. aprīlim muzejs apmeklētājiem slēgts.
Laikā, kamēr muzejs apmeklētājiem klātienē nav pieejams, aicinām noskatīties pasākumu un interviju ierakstus:
2020. gada 10. decembrī LNVM Tautas frontes muzeja nodaļa sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīkoja diskusiju „Ceturtā vara – mediju loma patiesības atspoguļošanā”. Tajā tika runāts par vienu no Latvijas žurnālistiskas leģendām – televīzijas raidījumu “Panorāma”, skatot tā darbību Trešās atmodas kontekstā, kad Latvijā līdz ar vārda brīvību sāka atdzimt mediju jeb ceturtā vara. “Panorāmas” veidotāji diskutēja gan par viņu vēsturisko pieredzi, gan to, kā mainījies mediju spēks un ietekme mūsdienu sabiedrībā. Kāda nozīme bija patiesības spēkam un spējai iedvesmot pārmaiņām Trešās atmodas laikā un mūsdienās? Kāda bijusi žurnālistu ietekme uz vēstures notikumu attīstības gaitu? Vai mediji joprojām ir patieso ainu atspoguļojoša ceturtā vara vai tie, noteiktu interešu virzīti, konstruē savu realitāti? Kāda ir mediju loma sociālās atmiņas un nacionālās pašapziņas veidošanā? Diskusijā piedalījās bijušie “Panorāmas” žurnālisti Velta Puriņa, Gunārs Dūzis un Aleksandrs Mirļins. Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
2020. gada 26. novembrī Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicināja Facebook tiešsaistē pieslēgties diskusijai „ Kauliņi ir mesti”, kas tika veltīts Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanām 1990. gada 18. martā. Šajās vēlēšanās pirmo reizi visā padomju okupācijas periodā tika pieļauta vairāku politisko kustību pārstāvju kandidēšana. Vēlēšanās piedalījās 81,25 % Latvijas PSR iedzīvotāju. Latvijas Tautas fronte un neatkarības atbalstītāji ieguva divas trešdaļas no 201 deputāta mandāta. Šāds spēku samērs Augstākajā Padomē pavēra ceļu 4. maija Neatkarības deklarācijai. Jau nākamajā dienā sākās posms Latvijas vēsturē, ko var dēvēt par parlamentārās revolūcijas jeb divu varu laikmetu. Valsts teritorijā joprojām atradās okupācijas karaspēks, PSRS militārās rūpniecības struktūras, VDK, Latvijas PSR prokuratūra un promaskaviska komunistu partija. Tomēr Tautas frontes frakcija Augstākajā padomē uzsāka paralēlu, Maskavai nepakļāvīgu valsts institūciju veidošanu, intensīvi meklēja starptautisko atbalstu Rietumos un īstenoja pāreju uz tirgus ekonomiku. ”Kauliņi mesti. Vairs ne soli atpakaļ!” – mītiņā Daugavmalā pēc balsojuma “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” teica viens no LTF līderiem un Augstākās padomes ārpolitikas veidotājiem Mavriks Vulfsons. Diskusijā tika runāts par gatavošanos šīm vēlēšanām, to izšķirošo vēsturisko nozīmi un divām principiāli atšķirīgām alternatīvām Latvijas valstiskuma jautājumā: atjaunot 1918. gada 18. novembrī dibināto de iure pastāvošo Latvijas valsti ar 1922. gada Satversmi, vai radīt jaunu Latvijas Republiku ar jaunu konstitūciju. Ko no šīm vēlēšanām esam pārmantojuši un ko mācījušies mūsdienās? Diskusijā piedalījās: jurists Jānis Pleps, bijušie Latvijas Tautas frontes vēlēšanu centra darbinieki Arvīds Dravnieks un Pērs Sterniņš, Latvijas Tautas frontes administrācijas darbinieks Artis Ērglis. Sarīkojumu vadīja Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
2020. gada 29. oktobrī Tautas frontes muzejs aicināja tiešsaistē pieslēgties diskusijai „Atmodas priekšvēstneši”, kas tika veltīta žurnālistam, publicistam un rakstniekam Artūram Snipam (1949–2020).
Savas ievēlēšanas pirmajā gadadienā 2020. gadā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits atkārtoti apmeklēja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļu, atsaucoties muzeja aicinājumam sarunā ar pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju un Tautas frontes muzeja nodaļas pētnieku Daini Īvānu pastāstīt par 1990. gada 4. maijā pieņemtās deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas” tapšanas gaitu, Latviju un mums pašiem. Video: Jānis Zarāns
Žurnālistu Daiņa Īvāna un Artura Snipa stāstījums par leģendāro rakstu “Par Daugavas likteni domājot”, kas tika publicēts 1986. gada 17. oktobrī laikrakstā “Literatūra un Māksla”. Abi autori protestēja pret 1979. gada 10. jūlijā uzsāktajiem ceturtā Daugavas HES būvdarbiem pie Daugavpils. Raksta publicēšana padomju cenzūras apstākļos Latvijas iedzīvotājos radīja pārliecību, ka Daugavu iespējams nosargāt un panākt HES celtniecību pārtraukšanu. 2020. gada 20. februāra sarunas ieraksts.
Trešās atmodas leģendārais televīzijas raidījums “Labvakar” TV ekrānos parādījās pirms 32 gadiem. Tobrīd Latvijā sāka atdzimt pirmskara autoritārisma un padomju okupācijas gados apspiestā mediju jeb ceturtā vara. Iepriekš visu “vadošās un virzošās” kompartijas vietā par viedokļa veidotājiem kļuva žurnālisti, it īpaši tautā mīlētā TV programma “Labvakar”. Sarīkojumā tika diskutēts par mediju lomu sociālās atmiņas un nacionālās pašapziņas veidošanā; par satura stratēģiju toreiz un tagad; par žurnālistiku, kurai cita starpā bija jākļūst arī par Latvijas Tautas frontes kritiķi. Kas žurnālistus mudina būt drosmīgiem – pašu pārliecība, skatītāju un lasītāju atbalsis vai varbūt pretestības spīts? Vai mūsdienu mediji spēj tikpat spēcīgi ietekmēt valsts politikas dienaskārtību? 2020. gada 31. janvāra sarīkojuma videoieraksts.
Latvijas Trešās atmodas pirmā nacionālās pretestības grupa “Helsinki-86” dibināta 1986. gadā Liepājā, taču savu triumfu pieredzēja 1987. gadā Rīgā. 14. jūnijā grupas dalībnieki nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, pirmo reizi okupētās Latvijas vēsturē publiski godinādami PSRS komunistiskā terora upurus. Tā paša gada 23. augustā grupas dalībnieki tautai atgādināja PSRS varas rūpīgi slēpto patiesību par 1939. gada 23. augustā noslēgto Molotova-Rībentropa paktu, PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgumu, kura rezultātā Padomju Savienība 1940. gadā okupēja Baltijas valstis. Savukārt pēc “Helsinki-86” aicinājuma 1987. gada 18. novembrī atzīmēt tolaik aizliegtos Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus, Brīvības pieminekli aplenca PSRS armijas, milicijas un VDK darbinieku ķēdes. Tika pastiprinātas represijas pret grupas dalībniekiem, safabricētas krimināllietas. Latvijas PSR presē parādījās “helsinkiešus” nomelnojošas un apmelojošas Kremļa propagandistu publikācijas. Tomēr tās vairs nespēja aizēnot “Helsinki-86” vēstulē padomju kompartijas ģenerālsekretāram Mihailam Gorbačovam pausto patiesību: „Jums arī kosmoss pieder – tas ir gandrīz tikpat, cik Dievam. Vai tad ar to vēl nepietiek krievu tautai? Vai tiešām Jums vajag 1,5 miljonus latviešu un niecīgu zemes stūrīti pie Baltijas jūras?” 2017. gads
23. februārī LNVM Tautas frontes muzeja nodaļā notika sarunu cikla “Trešā atmoda. 1987. gads. Kā tas sākās?” sarīkojums “Pēdējā Vīriešu diena un pēdējais padomju armijas monstrs”. Sarīkojumā tika demonstrēta režisores Indras Vaļenieces dokumentālā filma “Folkmaņa faktors”. Filma vēsta par cilvēkiem, kuri laikā no 1988. līdz 1994. gadam panāca Skrundas radiolokācijas stacijas slēgšanu. Tajā tiek analizēta tālaika politiskā situācija Latvijā un starptautiskās norises. Par to, kā tika panākta Skrundas radiolokācijas stacijas slēgšana, stāstīja filmas galvenais varonis Ints Folkmanis, Skrundas lokatora sabiedriskais novērotājs. Par tā laika politisko situāciju stāstīja toreizējais Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Birkavs, vēsturnieks un bijušais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, 6. Saeimas deputāts Jānis Kalviņš u.c. Ar priekšlasījumu par “PSRS armijas izvešanas ģeopolitiskajiem aspektiem” uzstājās Baltijas Starptautiskās akadēmijas lektors Edgars Engīzers. Vārds tika dots gan filmas varoņiem, gan bijušajam PSRS armijas izvešanas sarunas grupas vadītājam Jānim Dinevičam. Sarīkojums tika organizēts sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. 2017. gads
TFM sarīkojuma “Ceļā uz vārda brīvību: laikraksta “Padomju Jaunatnes” pārtapšana” video ieraksts. 2017. gads
Tautas frontes muzeja virtuālās izstādes: