19. gs. Latvijas teritorijā cilvēkam nepietika ar pajumti vien, tā darbošanās neaprobežojās tikai ar pārtikas sagādi, ēdienu un dzērienu gatavošanu, apģērbu sarūpēšanu. Cilvēks neuzturējās tikai savās mājās, pagalmā un tīrumā vai dārzā. Cilvēks pārvietojās, un latviešiem pastāvēja tradīcija labāk jāt un braukt, nekā iet kājām. Zirgs kalpoja arī par latviešu saimnieka galveno palīgu grūtajos saimniecības darbos. Par to vēsta dažādie zemes apstrādes darbarīki, arkls, ecēšas, zemes rullis, zirga grābeklis, labības rullis kulšanai, kas pielāgoti zirgam. Rakstisku liecību un pētījumu par zirgu lietošanu, nozīmi latviešu zemnieka dzīvē 19. gs. principā nav. Tāpēc ar šo nelielo ekskursu pa 19. gs. zirglietām LNVM krājumā iezīmējas ceļš uz šī jautājuma izcelšanu un atspoguļošanu.
Plašāka informācija: ŠEIT.