LATVIJAS NACIONĀLĀ VĒSTURES MUZEJA PIEDĀVĀJUMS
PROGRAMMA “LATVIJAS SKOLAS SOMA”
2024./25. mācību gada piedāvājums
CEĻOJOŠĀS IZSTĀDES:
Ceļojošo izstāžu eksponēšana EUR 4,27 dienā, izstādi uzliek un noņem muzeja darbinieki, transportēšana skolas vieglajā auto. Izstādes pasūtītājam ir jānodrošina stenda un viena muzeja darbinieka transportēšana no muzeja uz izstādes eksponēšanas vietu un atpakaļ. Stendu ir iespējams pārvadāt vieglajā automašīnā (somas izmēri: 75 x 75 x 30 cm). Par izstādēm plašāk: šeit.
„Latvija: Tauta. Zeme. Valsts”;
„Latvija Brīvības cīņu laikā. 1919.–1921.”;
„Patiesība par Lielvārdes jostu?”;
„Mēs, tauta”;
„Valsts prezidenta institūcija Latvijā”;
„Ceļā uz Latvijas brīvību”;
„Baltijas brīvības ceļš”;
„Vikingu un zviedru laiki Latvijā”;
„Kūlainis, pērstainis, delnainis…”
„Jānis Krēsliņš – tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs” (izstāde sastāv no 25 planšetēm, to eksponēšanai nepieciešami molberti);
„Latviešu strēlnieku bataljoni” (izstāde sastāv no 23 planšetēm, to eksponēšanai nepieciešami molberti);
„Es, tu, mēs demokrātijā. Sabiedrības līdzdalība demokrātiskajā Latvijā (1918–1990–šodien).
„Rīgas nauda”;
„Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī.”;
„LTF – par demokrātisku Latviju!” (Par izstādes “LTF – par demokrātisku Latviju!” pieejamību sazinieties ar Tautas frontes muzeja nodaļu. Tālr.: 67224502, e-pasts: tfm@lnvm.lv)
Plašāka informācija par ceļojošajām izstādēm pieejama: šeit.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15.
Tālrunis ekskursiju pieteikšanai 67224502. Epasts rekvizītiem tfm@lnvm.lv
Izmaksas: 7,11 EUR (no visas grupas).
“Trešajai atmodai pa pēdām” – 5.–12.kl.
Nodarbības laikā skolēniem tiek sniegts padziļināts ieskats Trešās atmodas notikumos, aptverot laika posmu no 1985. līdz 1991. gadam.
5.–9. klašu skolēni iepazīstas ar priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu kopumu, kas stāsta par Latvijas un Baltijas neatkarības centieniem 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Nodarbības ietvaros iespējams uzzināt par Latvijas Tautas frontes izveidošanos, akcijas “Baltijas ceļš” norisi, 1990. gada 4. maija deklarācijas pieņemšanu, 1991. gada barikādēm, kā arī citiem Latvijas vēsturē svarīgiem notikumiem.
Nodarbība notiek unikālā ēkā – Latvijas Tautas frontes mītnesvietā, kurā tika pieņemti nozīmīgi lēmumi un risinājās vēsturiski notikumi, organizējot ceļu uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
“Baltijas ceļa spēks” – 1.–12.kl.
Nodarbībā skolēniem tiek sniegts padziļināts ieskats vienā no spilgtākajiem Trešās atmodas notikumiem – akcijā “Baltijas ceļš” –, veicinot un nostiprinot izpratni par sabiedrības iesaistes lomu vēsturiskos notikumos.
Skolēni uzzina par vērienīgās akcijas organizēšanu, norisi un sekām, strādā ar muzeja materiāliem, kas vēsta par šo notikumu, kā arī darbojas grupās, meklējot un analizējot akcijas dalībnieku motivāciju un emocijas. Skolēni iepazīstas ar “Baltijas ceļa stāstiem” un, lasot atspoguļotās ziņas par notikušo, analizē ārvalstu preses reakciju. Nodarbības laikā skolēni tiek mudināti debatēt par pilsonisko līdzdalību toreiz un tagad.
Nodarbība notiek unikālā ēkā – Latvijas Tautas frontes mītnesvietā, kurā tika pieņemti nozīmīgi lēmumi un risinājās vēsturiski notikumi, organizējot ceļu uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa Rīgā, Zāģeru ielā 7.
Tālrunis ekskursiju pieteikšanai 67392229 vai 67391780. Epasts rekvizītiem dauderi@lnvm.lv
Izmaksas: latviešu valodā sākumskolas un pamatskolas grupām 7,11 EUR no visas grupas un 0,75 EUR no katra skolēna; Grupām virs 10 cilvēkiem – atlaide 10%.
“Dauderu dārza noslēpumi”– 1.– 9.kl.
Nodarbības mērķis ir atraktīvā veidā izzināt “Dauderu” nama saimnieku dzīvesveidu 19.–20. gadsimtā un iepazīt muzeja dārza elementus.
Skolēni uzzinās to, kā katrs vēstures posms ienesis noteiktas izmaiņas “Dauderu” dārzā un kā katrs nama saimnieks gan namu, gan dārzu pielāgoja savām vajadzībām. Nodarbība izveidota kā orientēšanās uzdevumu komplekts trim grupām, kuras ietvaros skolēni iet noteiktu maršrutu “Dauderu” dārzā. “Dauderu” nama un tā dārza bagātā vēsture skaidri atspoguļo visas Rīgas un Latvijas vēstures gaitu.
Ēka celta 1897. gadā kā alusdarītavas “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, bet no 1937. līdz 1940. gadam savrupnams ar tam piegulošo dārzu tika labiekārtots kā vērienīga Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēka tika pielāgota aģitpunkta un bērnudārza vajadzībām, bet kopš Trešās atmodas ēkā pastāv muzejs. Līdztekus namam 19.–20. gadsimta mijas gaisotni un Latvijas vēstures līkločus atspoguļo arī “Dauderu” dārzs, ko projektējis ievērojamais Rīgas ainavu arhitekts Georgs Kūfalts. Tas priecē ar ainaviskiem apstādījumiem un interesantu reljefu, raksturo sava laika elites priekšstatus par ērtu dzīvi pilsētā.
“Izzini “Dauderu” nama un Latvijas vēsturi” – 1.– 9.kl.
Nodarbības mērķis ir izzināt Latvijas 19.–20. gadsimta vēstures pagriezienus un krasākās pārmaiņas, balstoties “Dauderu” nama vēstures piemērā. Tā paredz tematisku muzeja pastāvīgās ekspozīcijas iepazīšanu un darbu grupās.
“Dauderu” nams celts kā turīga fabrikanta Ādolfa fon Bingnera ģimenes māja ar piemājas dārzu, vēlāk savrupnams tika pielāgots Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences vajadzībām, bet padomju okupācijas laikā ēkā tika iekārtots bērnudārzs. Nama vairāk nekā 125 gadus ilgā vēsture – īpašnieku un funkciju maiņa, saimnieku likteņi – palīdz izzināt krasākos pagriezienus arī Latvijas vēsturē. Nama stāsts ietver Rīgas industrializāciju un turīgos vācbaltiešu rūpniekus, 1. pasaules karu un rūpniecības evakuāciju, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laiku un varas metodes latviskošanas politikā, nacionalizāciju un varas patvaļu padomju okupācijas laikā.
Nodarbība sastāv no gida stāstījuma un uzdevumiem ar dažādu sarežģītības pakāpi gan sākumskolas (1.–4. klase), gan pamatskolas skolēniem (5.–9. klase).
! No 2024. gada rudens
LNVM Rīgas pilī, Pils laukumā 3 (ieeja no Daugavas gātes)
Informācija: info@lnvm.lv
“Rīgas pils. Laiks un iemītnieki” – 7.–12. klase
Rīgas pils izzināšanai veltītā nodarbība piedāvā skolas vecuma jauniešiem iepazīt atjaunotās Rīgas pils telpas un ar tām saistītos notikumus interaktīvā veidā. Skolēni tiek aicināti iejusties dažādu laikmetu pils iemītnieku lomā.
Nodarbības sākumā skolēni tiek sadalīti vairākās tematiskās grupās, katrai grupai saņemot individualizētu uzdevumu. Iepazīstot pils punktus, skolēni, nodarbības vadītāja virzīti, risina uzdevumus, lai rezultātā atrastu tematisku paslēpto mantu. Katrā punktā, darbojoties pašiem un klausoties muzejpedagoga stāstījumā, skolēni gūst priekšstatu gan par nozīmīgajiem notikumiem, kas risinājušies Rīgas pilī, gan ēkas arhitektūru. Noslēdzošajā daļā, praktiski darbojoties, skolēni vēlreiz nostiprina iegūtās zināšanas par to, kāds ir bijis pils attīstības ceļš līdz mūsdienās vērojamajai situācijai un kāda ir bijusi Rīgas pils nozīme cauri gadsimtiem. Nodarbība noslēdzas ar atgriezeniskās saites sniegšanu.
“Kā dzīvoja senie ļaudis?”– 5.–9.klase
Nodarbībā skolēni papildina zināšanas par senvēstures periodu Latvijā, iepazīstot daudzveidīgus arheoloģiskos priekšmetus – ieročus, darba rīkus, sadzīves priekšmetus, keramiku, rotas, apģērbu rekonstrukcijas –, stiprina prasmes atpazīt un raksturot dažādus vēstures avotus.
Nodarbība īpaši piemērota 7. klašu skolēniem mācību priekšmetā “Latvijas un pasaules vēsture”, apgūstot tēmu “Sabiedrība aizvēsturē”. Skolēni, strādājot grupās, praktiski darbojas ar arheoloģisko priekšmetu kopijām: māla trauku fragmentiem, krama rīkiem, bronzas cirvjiem, akmens laikmeta priekšmetu – harpūnas, makšķerāķa un bultu gala – 3D modeļiem. Interaktīvā darbošanās rosina skolēnus iepazīt, pētīt, salīdzināt, izdarīt secinājumus, veidot laika līniju.
“Mana Latvija” – 1.–4. klase, 5.–9. klase
Nodarbība veicina izpratni par Latvijas valsts veidošanās apstākļiem un norisi, stiprina priekšstatu par Latvijas valsti kā vērtību. Nodarbība iepazīstina ar Rīgas pili kā daudzu vēsturisku notikumu norises vietu. Tāpat skolēni izzina vēstures liecības, kas stāsta par Latvijas valsts tapšanu un aizstāvēšanu (Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni u. c.).
Sākumskolas klašu skolēni, uzklausot muzejpedagoga stāstījumu, gūst priekšstatu par Latvijas valsts tapšanas apstākļiem un norisi, iepazīstot tādus jēdzienus kā teritorija, iedzīvotāji, valsts, valoda, simboli, armija, robežas, valsts apbalvojums u. c. Nodarbības gaitā tās dalībnieki pārrunā dzirdēto, paužot savu un uzklausot citu viedokli, attīstot sadarbības un līdzdalības prasmes, un noslēgumā pārdomā, kāds varētu būt katra ieguldījums Latvijas valsts izaugsmē.
Pamatskolas skolēni, uzklausot muzejpedagoga stāstījumu par Latvijas valsts tapšanu un aizstāvēšanu un analizējot dažādus rakstiskos un vizuālos vēstures avotus, mācās atšķirt viedokli no fakta un izvērtēt, kurš avots ir uzticams un kurš – ne. Pēc tam nodarbības dalībnieki veido laika līniju, izmantojot slaidrādē demonstrētās fotogrāfijas. Noslēgumā skolēni dalās pieredzē par valsts svētku svinēšanas tradīcijām un ierosina jaunus svētku svinēšanas veidus.
“Kas ir muzejs?” – 1.–4. klase, 5.–9. klase
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar LNVM vēsturi un tā darbības veidiem – priekšmetu krāšanu un saglabāšanu, pētniecību, restaurāciju un popularizēšanu sabiedrībā –, veicinot izpratni par muzeja funkcijām kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.
Nodarbība ir īpaši piemērota 5. klašu skolēniem, mācību priekšmetā “Sociālās zinības un vēsture” apgūstot tematu “Kā pētīt un saglabāt vēstures liecības?”. Vispirms skolēni, uzklausot muzejpedagoga stāstījumu, iepazīst muzeja vairāk nekā 150 gadu pastāvēšanas vēsturi. Tad, darbojoties grupās, aplūko un mācās pētīt un raksturot muzeja priekšmetus. Izmantojot muzeja priekšmetu fotogrāfijas, skolēni veic uzdevumu, kas palīdz izprast, kā priekšmeti nonāk muzeja krājumā, kā tie tiek glabāti, kādas ir interesantākās muzeja priekšmetu kolekcijas, kuru profesiju pārstāvji strādā muzejā, kā notiek pētniecības darbs, kādēļ nepieciešams saglabāt arī mūsdienas raksturojošus priekšmetus, un noskaidro daudzus citus noslēpumus, kas muzeja ekspozīcijas apmeklētāja acīm ikdienā nav redzami.
“Latvija no valsts dibināšanas līdz mūsdienām” – 5.–9. klase, 10.–12. klase
Nodarbības mērķis ir nostiprināt skolēnu zināšanas un izpratni par Latvijas vēstures 20. gadsimta notikumiem, gatavojoties valsts pārbaudes darbiem.
Nodarbība ir īpaši piemērota 9. un 12. klašu skolēniem, gatavojoties eksāmenam vēsturē. Klausoties muzejpedagoga stāstījumā un vērojot fotogrāfiju, plakātu u. c. vēstures avotu slaidrādi, skolēni nostiprina zināšanas un izpratni par 20. gadsimta nozīmīgākajiem notikumiem Latvijā no 1. pasaules kara līdz brīdim, kad Latvija kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. Skolēni analizē dažādus vēstures avotus, kā arī apkopo zināšanas muzeja sagatavotā uzdevumu lapā, kas palīdz atkārtot skolā un muzejā apgūto.
“Ceļojums Latvijas vēsturē” – 1.–4. klase
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt tās dalībniekus ar cilvēku dzīvesveidu Latvijas teritorijā no akmens laikmeta līdz mūsdienām, mācot atpazīt dažādiem laika periodiem raksturīgās pazīmes.
Nodarbība ir piemērota sākumskolas klašu skolēniem, īpaši 4. klašu skolēniem, mācību priekšmetā “Sociālās zinības un vēsture” apgūstot tematu “Kā mēra laika ritējumu un noskaidro pārmaiņas tajā?”. Nodarbība notiek, pētot Pētnieku skapjus Rīgas pils nodarbību telpā. Iztēlē ceļojot laikā un iepazīstot daudzveidīgos priekšmetus Pētnieku skapjos, skolēni veic dažādus uzdevumus. Strādājot grupās, tiek risināti uzdevumi un meklētas atbildes uz jautājumiem par senvēsturi, viduslaikiem, jaunajiem laikiem un jaunākajiem laikiem, pēc tam visi kopā noskaidro dažādiem vēstures posmiem kopīgo un atšķirīgo. Noslēgumā skolēni veido laika līniju, izmantojot dažādiem vēstures periodiem raksturīgus priekšmetus. Līdzdarbojoties skolēniem ir vieglāk izprast, kā vēstures periodi nomaina cits citu, kā arī salīdzināt tos. Darbs grupās attīsta spēju paust savu un uzklausīt citu viedokli, tā veicinot skolēnu sadarbības un līdzdalības prasmes.
! Norādītās cenas ir spēkā līdz 30. septembrim. No 1. oktobra stāsies spēkā jauns muzeja cenrādis. Lūdzam sekot līdzi informācijai.