LATVIJAS NACIONĀLĀ VĒSTURES MUZEJA PIEDĀVĀJUMS
PROGRAMMA “LATVIJAS SKOLAS SOMA”
2023./24. mācību gada piedāvājums
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu zāles Rīgā, Brīvības bulvārī 32.
Tālrunis ekskursiju pieteikšanai 67221357. Epasts rekvizītiem info@lnvm.lv
MUZEJPEDAGOĢISKĀS NODARBĪBAS (pieejamas gan klātienē, gan tiešsaistē):
Izmaksas: latviešu valodā sākumskolas un pamatskolas grupām 7,11 EUR no visas grupas un 0,75 EUR no katra skolēna;
vidusskolas grupām: latviešu valodā 7,11 EUR no visas grupas un 0,75 EUR no katra skolēna, krievu valodā 15,00 EUR no visas grupas un 0,75 EUR no katra skolēna. Grupām virs 10 cilvēkiem – atlaide 10%.
MANA MĪĻĀKĀ ROTAĻLIETA – s/sk.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt bērnus ar dažādu laika periodu rotaļlietām, rosināt tās pētīt un aprakstīt, veidojot izpratni par rotaļlietām kā nozīmīgām laikmeta liecībām.
Nodarbībā skolēni pēta dažādus rotaļlietu veidus – spēļmantas no dabas materiāliem, mehāniskās rotaļlietas, mašīnas un lelles, mīkstās rotaļlietas un galda spēles, rotaļlietas, kuru prototipi meklējami grāmatās un animācijas filmās, kā arī uzzina par to vēsturi. Skolēni stāsta un diskutē, kuras rotaļlietas visspilgtāk raksturo mūsdienas, ar kādām rotaļlietām spēlējas viņi, ko tās varētu vēstīt nākotnes spēļmantu pētniekiem?
Nodarbības noslēgumā skolēni tiek rosināti izzināt, ar kādām rotaļlietām ir spēlējušies viņu vecāki un vecvecāki; darba lapa.
CEĻOJUMS LAIKĀ KOPĀ AR ČIPU UN CAPU – 1.-4.kl.
Ceļojot laikā un izzinot Latvijas vēsturi, skolēni veic dažādus uzdevumus, ko ekspozīcijas zālēs paslēpuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja bērnu ceļveža galvenie varoņi Čips un Caps. Nodarbība ir balstīta uz muzeja izdevumu bērniem “Iepazīsties ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju! Ceļvedis Latvijas vēsturē no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām”, kas atraktīvā veidā ar mākslinieces Ditas Pences radītajām ilustrācijām un galvenajiem tēliem – suņiem Čipu un Capu – ved cauri muzeja pamatekspozīcijai, palīdzot skolēniem iepazīt vēsturi no pirmo cilvēku ienākšanas Latvijas teritorijā līdz valsts neatkarības atjaunošanai, aplūkojot muzejā eksponētās unikālās Latvijas vēstures liecības.
Skolēni risina uzdevumus un meklē atbildes uz jautājumiem par senvēsturi, viduslaikiem, jaunajiem laikiem un jaunākajiem laikiem, un visi kopā noskaidro dažādiem vēstures posmiem kopīgo un atšķirīgo, salīdzinot tos. Līdzdarbojoties skolēniem ir vieglāk izprast, kā vēstures periodi nomaina cits citu un kas tiem raksturīgs.
SENĀ SKOLA – 1.–6. kl.
Nodarbībā redzami autentiski priekšmeti no Latvijas teritorijas pagastskolām 19./20. gadsimta mijā. Laikmeta noskaņā palīdz iejusties Ernesta Birznieka-Upīša darbā “Pastariņa dienasgrāmata” aprakstītie notikumi.
Sākumskolas klašu skolēni nodarbības laikā noskaidro, kas ir pagastskola, kādus priekšmetus skolēni apguva, cik mācību gadus jeb ziemas gāja skolā, cik gadu vecumā sākās mācības, kāda bija ikdiena skolā? Skolēni tiek aicināti salīdzināt, kas ir kopīgs un kas atšķirīgs senajā skolā un mūsdienu skolā.
Pamatskolas skolēni nodarbības laikā pēta un analizē lietiskos, rakstiskos un vizuālos vēstures avotus, kas stāsta par skolām Latvijas teritorijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā; darba lapa.
KAS IR MUZEJS? –1.–6. kl.
Nodarbības sākumā skolēni, uzklausot muzejpedagoga stāstījumu, iepazīst muzeja vairāk nekā 150 gadu pastāvēšanas vēsturi.
Darbojoties grupās, aplūko un mācās pētīt, raksturot muzeja priekšmetus. Izmantojot attēlus, skolēni veic uzdevumu, kas palīdz izprast, kā priekšmeti nonāk muzeja krājumā, kā tie tiek glabāti, kādas ir interesantākās muzeja priekšmetu kolekcijas, kādu profesiju pārstāvji strādā muzejā, kā notiek pētniecības darbs, kādēļ nepieciešams saglabāt arī priekšmetus, kas raksturo mūsdienas, un noskaidro daudzus citus noslēpumus, kas ikdienā muzeja ekspozīcijas apmeklētāja acīm paliek slēpti; darba lapa.
LATVIEŠU GADSKĀRTAS – 1.–6. kl.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar latviešu gadskārtu svētkiem (godiem), to tradīcijām un folkloru.
Nodarbības laikā muzeja ekspozīcijas daļā “Zemnieku tradicionālais dzīvesveids 19. gadsimtā” skolēni iepazīst Latvijas laukos ikdienā un svētku reizēs lietotos darba rīkus un sadzīves priekšmetus, lasa un pēta folkloru, izzinot un izprotot gadskārtu ritējumu.
Sākumā muzejpedagogs stāsta par latviešu gadskārtu ieražām, to tradīcijām, īpaši akcentējot nodarbības norises gadalaikam atbilstošo gadskārtu. Skolēni noskaidro, kādēļ zemniekiem bija būtiski sekot saules ritējumam, un izprot ziemas un vasaras darbu nozīmi. Noslēgumā skolēni diskutē par svētku tradīciju nozīmi mūsdienās; darba lapa.
KĀ DZĪVOJA SENIE ĻAUDIS? – 1.–12. kl.
Nodarbība notiek muzeja pamatekspozīcijas zālēs, kurās ir skatāmas unikālas Latvijas vēstures arheoloģijas liecības no akmens, bronzas un dzelzs laikmeta.
Tās laikā skolēni papildina zināšanas par senvēstures periodu Latvijā, iepazīstot daudzveidīgus arheoloģiskos priekšmetus – ieročus, darba rīkus, sadzīves priekšmetus, keramiku, rotas, apģērbu rekonstrukcijas –, kā arī stiprina prasmes atpazīt un raksturot dažādus vēstures avotus.
Nodarbības gaitā skolēni, strādājot grupās, praktiski darbojas ar arheoloģisko priekšmetu kopijām: māla trauku fragmentiem, krama rīkiem, bronzas cirvjiem, akmens laikmeta priekšmetu – harpūnas, makšķerāķa un bultu gala – 3D modeļiem, veido laika līniju; darba lapa.
MANA LATVIJA – s/sk., p/sk.
Skolēni paplašina savas zināšanas par Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem – valsts dzimšanas dienu, Neatkarības karu, Trešo atmodu –, pēta senās fotogrāfijās un aplūko Latvijas valsts apbalvojumus. Nodarbības noslēgumā skolēni dalās pieredzes stāstos par valsts svētku svinēšanas tradīcijām un ierosina jaunus svētku svinēšanas veidus. Caur vēsturisko notikumu skaidrojumu un izpratni skolēni nostiprina savu piederības sajūtu šai valstij un priekšstatu par Latvijas valsti kā vērtību, brīvības nozīmi, kas savulaik nebija pašsaprotama.
Jaunāko klašu skolēni, klausoties muzejpedagoga stāstījumā, rod priekšstatu par Latvijas valsts tapšanu, Neatkarības karu, iepazīst nozīmīgākos vēstures notikumus un personības.
Vecāko klašu skolēni, klausoties muzejpedagoga stāstījumā par Latvijas valsts tapšanu, aizstāvēšanu un analizējot dažādus rakstiskos un vizuālos vēstures avotus, mācās atšķirt viedokli no fakta un izvērtēt, kurš avots ir uzticams un kurš – nē.
Skolēni pārrunā dzirdēto, paužot savu un uzklausot citu viedokli. Noslēgumā skolēni pārdomā, kāds varētu būt katra ieguldījums Latvijas valsts izaugsmē; darba lapa.
VIDUSLAIKU BRUŅINIEKI – p/sk.
Nodarbības mērķis ir palīdzēt tās dalībniekiem izprast viduslaiku bruņniecības kārtas dzīvesveidu un vērtības, atpazīt un novērtēt šo laika periodu raksturojošās līdz mūsdienām saglabātās vēstures liecības, kā arī veicināt vēlmi izzināt viduslaiku vēstures vērtības savā pilsētā, novadā un arī ārpus mūsdienu Latvijas teritorijas, tādējādi papildinot un nostiprinot skolā apgūto par viduslaikiem Livonijā un Eiropā.
Klausoties muzejpedagoga stāstījumā un pētot lietiskos vēstures avotus – oriģinālās bruņu detaļas un ieročus, kā arī bruņu atdarinājumus –, skolēni uzzina, kas bija bruņinieki, kādi bija viņu ieroči, to attīstība un pielietojums, uzzina par dzīvesveidu, ko piekopa bruņinieki, iepazīst Rīgas pils vēsturi; darba lapa.
PIRMAIS PASAULES KARŠ LATVIJAS TERITORIJĀ, LATVIEŠU STRĒLNIEKI – p/sk., v/sk.
Nodarbības mērķis ir paplašināt skolēnu zināšanas un izpratni par Pirmā pasaules kara cēloņiem, apstākļiem un norisēm, akcentējot notikumus Latvijas teritorijā – latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu un iesaisti kara notikumos, to ietekmi uz cilvēku ikdienu.
Muzeja konferenču zālē, vērojot slaidrādi un klausoties muzejpedagoga stāstījumā, skolēni gūst ieskatu spilgtos fotogrāfu fiksētos latviešu strēlnieku kauju un ikdienas mirkļos, kā arī iepazīst dažādus muzeja krājuma priekšmetus – traukus un galda piederumus, no kaujas laukā pieejamajiem materiāliem darinātās lietas u. c. vēstures liecības; darba lapa.
PADOMJU CILVĒKA IKDIENAS DZĪVE – 9.–12. kl.
Nodarbības laikā skolēni izzina un izprot perioda varas sistēmu, ekonomikas modeli, sadzīvi.
MODE LATVIJĀ UN EIROPĀ 17.–20. GADSIMTĀ – p/sk., v/sk.
Muzeja nodarbību zālē, klausoties muzejpedagoga stāstījumā un pētot dažādus vēstures avotus, skolēni uzzina, kā gadsimtu laikā mainījās modes tendences un kas no senajiem laikiem ir saglabājies līdz mūsdienām. Kāpēc modes dāmas pirms 150 gadiem arī siltās un saulainās vasaras dienās tinās šallēs un lakatos un rokās vilka garus cimdus? Cik kaitīga veselībai bija korsete? Kāpēc pirms 150 gadiem kungi pastaigās ņēma līdzi spieķi? Kas ieviesa pogas uz vīriešu jaku piedurknēm? Kad mode kļuva pieejama visiem? Ko modes valodā nozīmē “frēze”, “pompadūrs”, “katliņš” un “turnīra”?
Kā gadsimtu gaitā Eiropas modes tendences ietekmēja Latvijas teritorijas iedzīvotāju garderobi? Slaidrādi papildina priekšmeti no muzeja krājuma – seni spogulīši un pūdernīcas, matu loku šķēres, dāmu un kungu cepures, somiņas, kurpes u. c.
Nodarbības mērķis ir sniegt ieskatu Eiropas modes tendencēs 17.–20. gadsimtā, to ietekmi uz uzskatu un paradumu maiņu Latvijas teritorijā; darba lapa.
RAŽOTS LATVIJĀ – p/sk., v/sk.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Latvijas Republikas (1918–1940) saimniecību, īpašu uzmanību veltot rūpniecībai.
Sekojot slaidrādei, kurā izmantots plašs fotogrāfiju, plakātu u. c. vēstures avotu klāsts, un pētot muzeja krājuma priekšmetus, skolēni uzzina par Latvijas Republikas saimniecisko politiku no 1918. līdz 1940. gadam, tautsaimniecības nozaru – pārtikas, vieglās un tekstilrūpniecības, ķīmiskās, elektrotehniskās rūpniecības, mašīnbūves un radiotehnikas – attīstību, populārākajām vietējā patēriņa un eksporta precēm, kā arī ceļiem saimnieciskās krīzes pārvarēšanai; darba lapa.
KĀ DZĪVOJA PIRMS SIMTS GADIEM: fotogrāfijas stāsta– p/sk., v/sk.
Nodarbības sākumā skolēni ar muzejpedagoga stāstījuma un slaidrādes palīdzību gūst ieskatu fotogrāfijas un fotografēšanas vēsturē.
Darbojoties grupās, skolēni pēta pirms 100 gadiem Pieminekļu valdes ekspedīcijās Latvijas lauku reģionos uzņemtās fotogrāfijas, skaidro tajās attēloto, noskaidro dažādu vecvārdu nozīmi un iepazīst eksponātus muzeja pamatekspozīcijā, kā rezultātā spēj izdarīt secinājumus par cilvēku ikdienu – darbiem, dzīvesvietām, apģērbu, ēdienu un svētkiem – pirms 100 gadiem un salīdzināt to ar mūsdienām.
Noslēgumā skolēni prezentē grupu darbā paveikto, tādējādi katras skolēnu grupas ieguldījums ietekmē visu dalībnieku nodarbības laikā gūtās zināšanas; Darba lapa 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. grupai.
LATVIJAS VĒSTURE NO VISSENĀKAJIEM LAIKIEM LĪDZ MŪSDIENĀM – 9. kl., 12. kl.
Nodarbība notiek ekspozīcijā, kas atspoguļo Latvijas vēsturi no akmens laikmeta līdz 21. gadsimtam. Tās laikā skolēni, klausoties muzejpedagoga stāstījumā, apskata un iepazīst unikālas Latvijas vēstures liecības – lietiskos, rakstiskos un vizuālos vēstures avotus – un aizpilda uzdevumu lapu – īsu Latvijas vēstures galveno notikumu apkopojumu.
Nodarbība piemērota 9. un 12. klašu skolēniem, kā arī citu klašu jauniešiem, izzinot vai atkārtojot Latvijas vēstures pamattēmas; darba lapa.
LATVIJA NO VALSTS DIBINĀŠANAS LĪDZ MŪSDIENĀM – 9. kl., 12. kl.
Nodarbības laikā skolēni, klausoties muzejpedagoga stāstījumu, vērojot slaidrādi un iepazīstot fotogrāfijas, plakātus u. c. vēstures avotus, nostiprina zināšanas un izpratni par 20. gadsimta nozīmīgākajiem notikumiem no Pirmā pasaules kara līdz brīdim, kad Latvija kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.
Skolēni analizē dažādus vēstures avotus, kā arī apkopo zināšanas muzeja sagatavotā uzdevumu lapā, kas palīdz atkārtot un sistematizēt skolā un muzejā apgūto; darba lapa.
Tikai klātienē:
MĀCĪSIMIES ZIEMASSVĒTKU DZEJOLĪTI MUZEJĀ JEB MAZĀS MĀRAS ZIEMAS STĀSTS – 1.-4.kl.
Nodarbība notiek muzeja ekspozīcijas zālē, kas iekārtota 20. gadsimta 20.–30. gadu Art Deco stilā. Atrodoties vidē, kas uzbur vairāk nekā 90 gadus senu noskaņu, skolēni klausās un rindiņu pa rindiņai apgūst Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoli “Mazā Māra”, kurā stāstīts par kādas mazas meitenes piedzīvojumu ziemas dienā Rīgā pirms vairāk nekā 90 gadiem.
Lai labāk iejustos dzejoļa ziemīgajās noskaņās, skolēni aplūko fotogrāfijas, muzejā saglabāto bērnu ziemas apģērbu un eglīšu rotājumus un tiek aicināti salīdzināt, kā svinēja Ziemassvētku toreiz un kā tagad.
SATVERSME 100+ – p/sk., v/sk.
Izstāde “Satversme 100+” iepazīstina ar Latvijas konstitūcijas tapšanas vēsturi, vēsturiskajām izmaiņām, ko tā ieviesa, un aicina domāt, diskutēt un novērtēt pamatlikumā paustās idejas un vērtības arī mūsdienās.
Nodarbības laikā skolēni uzzina galvenos Satversmes pamatprincipus, salīdzinot Satversmes ietvertās normas un tiesības ar dažādu sabiedrības grupu iespējām pagātnē – Livonijas, Kurzemes–Zemgales hercogistes un Krievijas impērijas laikā. Izprotot Satversmes ieviestās pārmaiņas un vēsturisko nozīmi, ar scenogrāfiski izveidotas vides un multimediju palīdzību nodarbībā iepazīstina ar Satversmes autoriem un likuma tapšanu, kā arī Satversmes likteni vēstures griezumā: pēc 1934. gada 15. maija, Latvijas neatkarības zaudēšanas un neatkarības atjaunošanas.
Nodarbības laikā skolēni pēta dažādus vēstures avotus, ar uzdevumu palīdzību iejūtas dažādu laikmetu sabiedrībās. Nodarbības noslēgumā apgūst Satversmes piedāvātās un garantētās pilsoniskās līdzdalības iemaņas, pie interaktīva “balsošanas galda” piedaloties nobalsošanā par kādu svarīgu jautājumu un pamatojot savu izvēli.
VAINAGOŠANĀS. ARHEOLOĢISKIE, ETNOGRĀFISKIE UN LAIKMETĪGIE VAINAGI LATVIJAS KULTŪRĀ”. Līdz 20.12.2023.
Interaktīvās ekskursijas laikā skolēni izzina vainagu darināšanas un valkāšanas tradīcijas, to simbolisko nozīmi dažādos laikos, kā arī dažādu materiālu pielietojumu.
Nodarbība par krāsu fotogrāfijas vēsturi izstādē “Krāsainā Latvija”
Fotoizstādē “Krāsainā Latvija” eksponēti un digitāli aplūkojami vairāki simti vēsturisku fotoattēlu, ko uzņēmuši gan profesionāli fotogrāfi, gan amatieri un privātpersonas.
Izstāde veltīta mūsdienās tik pašsaprotamai un ikdienišķai, bet, no vēstures viedokļa raugoties, salīdzinoši nesenai parādībai – krāsu fotouzņēmumiem. Tā sniedz unikālu iespēju skatīt vēsturi laikmetu fotogrāfiju autentiskajās krāsās, aptverot vairāk nekā gadsimtu. Ar kolorētiem fotoattēliem ieskicēta krāsu fotogrāfijas attīstība jau kopš 1910. gada, kad Latvijas teritorijā uzņēma pirmos autohromos diapozitīvus. Tiem seko unikāli 1930. gadu starpkaru Latvijas uzņēmumi un padomju laika fotogrāfu veikums līdz pat valsts neatkarības atgūšanai 1990. gadā, kad sākās modernās krāsu fototehnikas ēra.
Līdzās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma fotogrāfijām ievērojama vieta atvēlēta arī Latvijas ģimeņu privātajiem fotouzņēmumiem – izstādes paleti un tēmu loku bagātina spilgti, dažādiem laikmetiem raksturīgi privātie attēli.
Izzinoša nodarbība izstādē “Nauda Latvijā”
Izstāde piedāvā skolēniem ielūkoties saistošā un vienlaikus sarežģītā naudas vēsturē Latvijā, ko ietekmējusi gan mūsu zemes pastāvīgā saistība ar nozīmīgākajiem tirdzniecības ceļiem Austrumeiropā, gan arī vācu, poļu, zviedru un krievu lielkungu politiskā un ekonomiskā virsvara Latvijas teritorijā atšķirīgos laikmetos un apstākļos.
Skolēni iepazīst hronoloģiski atainotus dažādu veidu naudas ceļus Latvijas teritorijā: no preču naudas senākās vēstures periodā, romiešu monētām, sudraba, arābu dirhēmiem (9.–11. gadsimts), Rietumeiropas denāriem (10.–12. gadsimts), 13.–16. gadsimtā Livonijas vietējās naudas kaltuvēs tapušām monētām – ārtigiem, šiliņiem, mārkām, vērdiņiem –, monētām, kas kaltas t. s. poļu un zviedru laikos 16.–17. gadsimtā, Kurzemes un Zemgales hercogistē vairāk nekā divus gadsimtus izlaistās metālnaudas, kā arī daudzām starptautiskās tirdzniecības monētām – sudraba dālderiem un zelta dukātiem – un pēdējos gadsimtos Latvijas teritorijā lietotās naudas līdz pat 21. gadsimtam, ko raksturo 2014. gadā notikusī veiksmīgā pievienošanās Eiropas Savienības kopējai valūtai – eiro.
Izzini Latvijas valsts dibinātāju dzīves gājumus izstādē “Latvijas valsts dibinātāji“.
Izzinoša nodarbība par Latvijas vēsturi
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcija atspoguļo Latvijas vēsturi no akmens laikmeta līdz 21. gadsimtam. Skolēniem ir iespēja iepazīties ar muzeja ekspozīciju, izzinot arī atsevišķas Latvijas vēstures tēmas:
Latvijas senvēsture. 11. g. t. pr. Kr.–1200. gads (darba lapa)
Livonija. 13.–16. gadsimts (darba lapa)
Latvijas teritorija un iedzīvotāji 16.–18. gadsimtā (darba lapa)
Kurzemes un Zemgales hercogiste 16.–18. gadsimtā (darba lapa)
Muižas un muižniecība 17.–19. gadsimtā (darba lapa)
Zemnieku tradicionālais dzīvesveids 19. gadsimtā (darba lapa)
Dzīvesvide un ikdiena 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā un
Tehniskā modernizācija 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā (darba lapa)
Latvieši 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā: nacionālā pašapziņa, kultūra un sabiedriskā dzīve (darba lapa)
Latvijas Republika 1918.–1940. gads (darba lapa)
Latvijas Republikas okupācija un pievienošana PSRS 1940.–1941. gads (darba lapa)
Totalitāro okupācijas režīmu represijas pret Latvijas iedzīvotājiem 1940.–1953. gads (darba lapa)
Padomju vara Latvijā 1944.-1985. gads (darba lapa)
Valstiskās neatkarības atjaunošana 1987.–1991. gads (darba lapa)
CEĻOJOŠĀS IZSTĀDES:
Ceļojošo izstāžu eksponēšana EUR 4,27 dienā, izstādi uzliek un noņem muzeja darbinieki, transportēšana skolas vieglajā auto. Izstādes pasūtītājam ir jānodrošina stenda un viena muzeja darbinieka transportēšana no muzeja uz izstādes eksponēšanas vietu un atpakaļ. Stendu ir iespējams pārvadāt vieglajā automašīnā (somas izmēri: 75 x 75 x 30 cm). Par izstādēm plašāk: šeit.
„Latvija: Tauta. Zeme. Valsts”;
„Latvija Brīvības cīņu laikā. 1919.–1921.”;
„Patiesība par Lielvārdes jostu?”;
„Mēs, tauta”;
„Valsts prezidenta institūcija Latvijā”;
„Ceļā uz Latvijas brīvību”;
„Baltijas brīvības ceļš”;
„Vikingu un zviedru laiki Latvijā”;
„Kūlainis, pērstainis, delnainis…”
„Jānis Krēsliņš – tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs” (izstāde sastāv no 25 planšetēm, to eksponēšanai nepieciešami molberti);
„Latviešu strēlnieku bataljoni” (izstāde sastāv no 23 planšetēm, to eksponēšanai nepieciešami molberti);
„Es, tu, mēs demokrātijā. Sabiedrības līdzdalība demokrātiskajā Latvijā (1918–1990–šodien).
„Rīgas nauda”;
„Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī.”;
„LTF – par demokrātisku Latviju!” (Par izstādes “LTF – par demokrātisku Latviju!” pieejamību sazinieties ar Tautas frontes muzeja nodaļu. Tālr.: 67224502, e-pasts: tfm@lnvm.lv)
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15.
Tālrunis ekskursiju pieteikšanai 67224502. Epasts rekvizītiem tfm@lnvm.lv
Izmaksas: 7,11 EUR (no visas grupas).
“Trešajai atmodai pa pēdām” – 5.–12.kl.
Nodarbības laikā skolēniem tiek sniegts padziļināts ieskats Trešās atmodas notikumos, aptverot laika posmu no 1985. līdz 1991. gadam.
5.–9. klašu skolēni iepazīstas ar priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu kopumu, kas stāsta par Latvijas un Baltijas neatkarības centieniem 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Nodarbības ietvaros iespējams uzzināt par Latvijas Tautas frontes izveidošanos, akcijas “Baltijas ceļš” norisi, 1990. gada 4. maija deklarācijas pieņemšanu, 1991. gada barikādēm, kā arī citiem Latvijas vēsturē svarīgiem notikumiem.
Nodarbība notiek unikālā ēkā – Latvijas Tautas frontes mītnesvietā, kurā tika pieņemti nozīmīgi lēmumi un risinājās vēsturiski notikumi, organizējot ceļu uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
“Baltijas ceļa spēks” – 1.–12.kl.
Nodarbībā skolēniem tiek sniegts padziļināts ieskats vienā no spilgtākajiem Trešās atmodas notikumiem – akcijā “Baltijas ceļš” –, veicinot un nostiprinot izpratni par sabiedrības iesaistes lomu vēsturiskos notikumos.
Skolēni uzzina par vērienīgās akcijas organizēšanu, norisi un sekām, strādā ar muzeja materiāliem, kas vēsta par šo notikumu, kā arī darbojas grupās, meklējot un analizējot akcijas dalībnieku motivāciju un emocijas. Skolēni iepazīstas ar “Baltijas ceļa stāstiem” un, lasot atspoguļotās ziņas par notikušo, analizē ārvalstu preses reakciju. Nodarbības laikā skolēni tiek mudināti debatēt par pilsonisko līdzdalību toreiz un tagad.
Nodarbība notiek unikālā ēkā – Latvijas Tautas frontes mītnesvietā, kurā tika pieņemti nozīmīgi lēmumi un risinājās vēsturiski notikumi, organizējot ceļu uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa Rīgā, Zāģeru ielā 7.
Tālrunis ekskursiju pieteikšanai 67392229 vai 67391780. Epasts rekvizītiem dauderi@lnvm.lv
Izmaksas: latviešu valodā sākumskolas un pamatskolas grupām 7,11 EUR no visas grupas un 0,75 EUR no katra skolēna; Grupām virs 10 cilvēkiem – atlaide 10%.
“Dauderu dārza noslēpumi”– 1.– 9.kl.
Nodarbības mērķis ir atraktīvā veidā izzināt “Dauderu” nama saimnieku dzīvesveidu 19.–20. gadsimtā un iepazīt muzeja dārza elementus.
Skolēni uzzinās to, kā katrs vēstures posms ienesis noteiktas izmaiņas “Dauderu” dārzā un kā katrs nama saimnieks gan namu, gan dārzu pielāgoja savām vajadzībām. Nodarbība izveidota kā orientēšanās uzdevumu komplekts trim grupām, kuras ietvaros skolēni iet noteiktu maršrutu “Dauderu” dārzā. “Dauderu” nama un tā dārza bagātā vēsture skaidri atspoguļo visas Rīgas un Latvijas vēstures gaitu.
Ēka celta 1897. gadā kā alusdarītavas “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, bet no 1937. līdz 1940. gadam savrupnams ar tam piegulošo dārzu tika labiekārtots kā vērienīga Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēka tika pielāgota aģitpunkta un bērnudārza vajadzībām, bet kopš Trešās atmodas ēkā pastāv muzejs. Līdztekus namam 19.–20. gadsimta mijas gaisotni un Latvijas vēstures līkločus atspoguļo arī “Dauderu” dārzs, ko projektējis ievērojamais Rīgas ainavu arhitekts Georgs Kūfalts. Tas priecē ar ainaviskiem apstādījumiem un interesantu reljefu, raksturo sava laika elites priekšstatus par ērtu dzīvi pilsētā.
“Izzini “Dauderu” nama un Latvijas vēsturi” – 1.– 9.kl.
Nodarbības mērķis ir izzināt Latvijas 19.–20. gadsimta vēstures pagriezienus un krasākās pārmaiņas, balstoties “Dauderu” nama vēstures piemērā. Tā paredz tematisku muzeja pastāvīgās ekspozīcijas iepazīšanu un darbu grupās.
“Dauderu” nams celts kā turīga fabrikanta Ādolfa fon Bingnera ģimenes māja ar piemājas dārzu, vēlāk savrupnams tika pielāgots Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences vajadzībām, bet padomju okupācijas laikā ēkā tika iekārtots bērnudārzs. Nama vairāk nekā 125 gadus ilgā vēsture – īpašnieku un funkciju maiņa, saimnieku likteņi – palīdz izzināt krasākos pagriezienus arī Latvijas vēsturē. Nama stāsts ietver Rīgas industrializāciju un turīgos vācbaltiešu rūpniekus, 1. pasaules karu un rūpniecības evakuāciju, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laiku un varas metodes latviskošanas politikā, nacionalizāciju un varas patvaļu padomju okupācijas laikā.
Nodarbība sastāv no gida stāstījuma un uzdevumiem ar dažādu sarežģītības pakāpi gan sākumskolas (1.–4. klase), gan pamatskolas skolēniem (5.–9. klase).