Izstādē apskatāma daļa no latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa nozīmju kolekcijas, kas glabājas LNVM Dauderu nodaļas krājumā. Šīs Latvijā un ārpus tās notikušo Dziesmu svētku nozīmes apliecināja dalību Dziesmu svētkos, bet vēlāk kļuva par piemiņas suvenīriem. G. Graudiņa kolekcijā kopumā ir 671 nozīme, 117 no tām saistāmas ar Dziesmu svētkiem.
Dziesmu svētku pirmsākumi meklējami 19. gs. pirmajā pusē Vācijā, Austrijā un Šveicē. Sekojot šo zemju paraugam Baltijas pilsētās tika dibināti dziedāšanas pulciņi un kori un rīkoti dziedāšanas svētki. 1864. gada pavasarī sarīkoja latviešu vīru koru dziedāšanas svētkus Dikļos. Tiem sekoja līdzīgi svētki dažādās vietās Vidzemē un Kurzemē. Šī aizsākusies koru kustība vainagojās ar I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (tolaik — Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki), kas notika 1873. gada vasarā. Kopš 1926. gada svētku cikls tika noteikts ik pa 5 gadiem, tomēr reizēm ir notikušas izmaiņas, lai svētkus pieskaņotu pirmo Dziesmu svētku atcerei. Svētki nav notikuši Pirmā un Otrā pasaules kara laikā.