Turpmāk katru nedēļu (līdz 2017. gada septembra beigām) iepazīsim 1896. gada Latviešu etnogrāfisko izstādi, plašāk uzzināsim par tās vērienu, sagatavošanas un organizēšanas procesu, pasākumiem un interesantākajiem eksponātiem. Lielākā daļa no tiem šobrīd aplūkojami Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32, izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”.
39. tēma (25. septembris – 1. oktobris) 1896. Latviešu etnogrāfiskā izstāde. Noslēgums
Latviešu etnogrāfiskā izstāde kļuva par latviešu kā etniski un kulturāli vienotas kopienas pirmo reprezentācijas pasākumu ar nepārprotamu pieteikumu būt līdzīgiem citām nācijām vēstures un valodas vērtībās, nacionālās kultūras un saimniecisko sasniegumu ziņā, kā arī apliecināja 19. gs. beigu latviešu sabiedrības intelektuālās un finansiālās iespējas sarīkot šāda vēriena pasākumu.
Izstāde bija laikmetīga parādība – katra 1896. gada izstādes sadaļa iekļāva ne tikai kultūras mantojumu, bet arī rādīja kādu latviešu pašapziņas šķautni, izstādes veidotāju skatījumu uz latviešu sabiedrību. Izstāde aizsāka jaunu laikmetu Latvijas kultūras vēsturē, jo kļuva par pirmo reprezentācijas platformu profesionālajiem latviešu māksliniekiem, tolaik vēl maz zināmajam latviešu tradicionālajam apģērbam, topošajam latviešu skatījumam uz savu vēsturi, kura centrālā ass bija “zelta laiki” pirms krusta kariem 13. gadsimtā, tiem sekojošie “tumšie verdzības gadsimti” un 19. gs. atgūtie “brīvības laiki”, kā arī tā brīža Latvijas vēsturē vērienīgākajai kultūras pieminekļu apzināšanai un vākšanai.
Trīsdesmit astotā tēma (18. – 24. septembris) Latvijas skatītājs pirmo reizi ierauga Jaņa Rozentāla gleznu “No baznīcas”. Vairāk šeit.
Trīsdesmit septītā tēma (11.– 17. septembris) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes nodaļa “Daile”. Vairāk šeit.Trīsdesmit sestā tēma (3.–10. septembris) Dziesmu svētki īpašā godā jau 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Vairāk šeit.
Trīsdesmit piektā tēma (28. augusts – 3. septembris) Laikmetīgās kultūras atspoguļojums 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Vairāk šeit.
Trīsdesmit ceturtā tēma (21.-27. augusts) Jaungulbenes dziedāšanas biedrība. Vairāk šeit.
Trīsdesmit trešā tēma (14.-20. augusts) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes nodaļa “Biedrības”. Vairāk šeit.
Trīsdesmit otrā tēma (7.-13.augusts) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē lepojamies ar pirmajiem profesionāli izglītotajiem latviešu skolu pedagogiem. Vairāk šeit.
Trīsdesmit pirmā tēma (31. jūlijs – 6. augusts) Latvieši – augstskolu studenti. Vairāk šeit.
Trīsdesmitā tēma (24.-30. jūlijs) Viena no pagastu skolām tuvplānā – Raiskuma pagasta skola Zeltkalnā. Vairāk šeit.
Divdesmit devītā tēma (17.-23. jūlijs) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes nodaļa “Skolas un izglītība”. Vairāk šeit.
Divdesmit astotā tēma (10.-16. jūlijs) Modernais zemnieks. Vairāk šeit.
Divdesmit septītā tēma (3.-9. jūlijs) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes nodaļa “Būves”. Vairāk šeit.
Divdesmit sestā tēma (26. jūnijs – 2. jūlijs) Folklorists Ansis Lerhis–Puškaitis Latviešu etnogrāfiskajai izstādei izgatavo ratu modeli. Vairāk šeit.
Divdesmit piektā tēma (19.-25. jūnijs) Lauksaimniecībai, zvejniecībai un biškopībai veltītās nodaļas 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Vairāk šeit.
Divdesmit ceturtā tēma (12.-18. jūnijs) Ņēmu kannu, Paceļ’ vāku: Klips, kanni! Klaps, kanni! Vairāk šeit.
Divdesmit trešā tēma (9.-11. jūnijs) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes nodaļa “Mājrūpniecība”. Vairāk šeit.
Divdesmit otrā tēma (29. maijs – 4. jūnijs) “Sluķu” saimnieces Annas sakta Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Vairāk šeit.
Divdesmit pirmā tēma (22.-28. maijs) Izstādes manekeniem pārāk līki deguni. Vairāk šeit.
Divdesmitā tēma (15.-21. maijs) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes nodaļa “Apģērbi”. Vairāk šeit.
Deviņpadsmitā tēma (8.-14. maijs) Latviešu etnogrāfiskajā izstādē eksponētā kokle ar virsmā iegrieztu senlatviešu alfabētu. Vairāk šeit.
Astoņpadsmitā tēma (1.-7. maijs) Latviešu valodas un folkloras pieminekļi Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Vairāk šeit.
Septiņpadsmitā tēma (24.-30. aprīlis) Latvieša tips. Vairāk šeit.
Sešpadsmitā tēma (17. – 23. aprīlis) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes nodaļa “Antropoloģija un statistika”. Vairāk šeit.
Piecpadsmitā tēma (10.-16. aprīlis) Dzimtbūšanas atcelšana – jauna laikmeta sākums. Vairāk šeit.
Četrpadsmitā tēma (3.-9. aprīlis) Rada un attīsta latviešu versiju par savu vēsturi. Vairāk šeit.
Trīspadsmitā tēma (27. marts – 2. aprīlis) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē eksponēti unikāli Latvijas augu paraugi. Vairāk šeit.
Divpadsmitā tēma (20.-26. marts) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes nodaļa “Zeme”. Vairāk šeit.
Vienpadsmitā tēma (13.-19. marts) Viena no pirmajām Rīgas Latviešu biedrības muzeja krājuma uzskaites grāmatām. Vairāk šeit.
Desmitā tēma (6.-12. marts) Kas notika ar eksponātiem pēc Latviešu etnogrāfiskās izstādes slēgšanas 1896. gada 15. septembrī? Vairāk šeit.
Devītā tēma (27. februāris – 5. marts) Namdariem – sviestmaizes un alus. Vairāk šeit.
Astotā tēma (20.-26. februāris) 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajai izstādei uzbūvē īpašas pagaidu ēkas. Vairāk lasīt šeit.
Septītā tēma (13.-19. februāris). 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajai izstādei publicē katalogu. Vairāk lasīt šeit.
Sestā tēma (6.-12. februāris). 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes sagatavošanas darbi. Vairāk lasīt šeit.
Piektā tēma (30. janvāris-5. februāris). Gudrais suns. Vairāk lasīt šeit.
Ceturtā tēma (23.-29. janvāris). Viskrievijas X arheoloģiskā kongresa paraugizrakumi Turaidas Pūteļu lībiešu kapulaukā (11.–13. gs.). Vairāk lasīt šeit.
Trešā tēma (16.-22. janvāris). No sievietes vainaga par bruņucepuri. Vairāk lasīt šeit.
Otrā tēma (9.-15. janvāris). Pirmais lielākais zinātnieku saiets Rīgā. Viskrievijas X arheoloģiskais kongress. Vairāk lasīt šeit.
Pirmā tēma (2.-8. janvāris). Pasaules tautu saimē sevi piesaka jauna nācija – latvieši. Latviešu etnogrāfiskā izstāde. Vairāk lasīt šeit.