2015. gada 18. novembrī aprit 80 gadu kopš Brīvības pieminekļa atklāšanas. Brīvības piemineklis Rīgā ir izcils tēlnieka Kārļa Zāles darbs, 20. gs. vēstures pagriezienu liecinieks, Latvijas neatkarības simbols.
Iecere par Brīvības pieminekļa celtniecību radās pēc Neatkarības kara beigām, taču sabiedrībā nebija vienprātības ne par pieminekļa nepieciešamību, tā ideju un formu, ne arī par tam piemērotu vietu galvaspilsētā. 20. gs. 20. gados tika organizēti vairāki metu konkursi, tomēr pieminekļa celtniecība netika uzsākta. Ar lielu apņēmību 1928. gadā darbu sāka Brīvības pieminekļa celšanas komiteja Valsts prezidenta vadībā, kuras darbs vainagojās panākumiem. 1929. gadā konkursā tika izvēlēts tēlnieka Kārļa Zāles izstrādātais mets “Mirdzi kā zvaigzne!” un pēc ilgām diskusijām arī pieņemts lēmums pieminekli celt Brīvības bulvārī, bijušajā Krievijas cara Pētera I pieminekļa vietā. Pieminekļa arhitekts bija Ernests Štālbergs. Vienlaikus tika sākta arī ziedojumu vākšana un kopumā līdz 1935. gada novembrim tauta pieminekļa celtniecībai ziedoja vairāk nekā 1.2 miljonus latu.
1931. gada 18. novembrī tika likts pieminekļa pamatakmens un četru gadu laikā – līdz 1935. gada 18. novembrim – piemineklis bija pabeigts. 42 metrus augstais piemineklis tika atklāts 1935. gada 18. novembrī. Pieminekļa tēlu grupās ietvertie simboli atspoguļo Latvijas vēstures gājumu, tautas varonību un brīvības ilgas.
Divu totalitāro lielvaru okupācijas gados piemineklis kļuva par nevēlamu Latvijas neatkarības liecinieku. Padomju okupācijas laikā vairākkārt tika rosināts pieminekli nojaukt, tomēr tas tika saglabāts, baidoties no iespējamās pārlieku lielās neapmierinātības.
20. gs. 80. gadu beigās Brīvības piemineklis kļuva par pirmo protesta akciju norises vietu. Piemineklis atguva tam pienākošos cieņu un simbola vietu. Mūsdienās pie Brīvības pieminekļa notiek piemiņas pasākumi un svētki, to apmeklē ārvalstu delegācijas. Aicinām arī Jūs valsts svētku mēnesī un Brīvības pieminekļa jubilejas gadā to apmeklēt!