“Izcilākie priekšmeti LNVM arheoloģisko priekšmetu kolekcijā. Saktas”
Kopš 10. marta gan muzeja youtube kanālā, gan mājas lapā apskatāma jauna neklātienes izstāde, kurā iespējams iepazīties ar izcilākajām saktām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta krājumā.
Tās atrastas dažādos Latvijas arheoloģiskajos pieminekļos un attiecināmas uz plašu laika periodu – no vēlā bronzas laikmeta līdz pat jaunajiem laikiem.
Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai nēsāja gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni. Senākās saktas Latvijas teritorijā ievestas no citiem reģioniem, savukārt vietējo saktu gatavošana aizsākusies pirmajos gadsimtos pēc Kristus. Saktas galvenokārt darinātas no bronzas, retāk – no sudraba. Īpaši greznas saktas rotātas ar stiklu un zeltu.
Latvijā sastopama liela saktu daudzveidība. Pie senākajiem saktu veidiem var pieskaitīt ripveida saktas ar izvirzījumiem virsmā – tutulsaktas, t.s. acu saktas, ažūrās ripassaktas, stopsaktas. Kā iecienīta vīriešu rota stopsakta ieguva neskaitāmas formu variācijas, no nelielas, smalkas rotas 3.- 4. gs. kļūstot par masīvu plāksnei līdzīgu piespraudi 13. gs.
Tāpat Latvijas teritorijā laikā no 7. līdz 17. gs. lietotas pakavsaktas. Dažkārt to gali atgādina zvērgalvas, dažkārt magoņu pogaļas utt. Viduslaikos parādījās jauns saktu veids – riņķsaktas, to ornamentā saskatāmas Rietumeiropas mākslas stilu – gotikas, renesanses, baroka iezīmes. Ar neliela izmēra riņķsaktu sasprauda kreklu, bet lielās, greznās riņķsaktas lietoja villaines saspraušanai.
Saktu stilistiskā daudzveidība netieši rāda, kādas ietekmes ekonomikā un politikā valdījušas. Senākajā posmā saktu pirmparaugi ievesti no Centrāleiropas reģioniem, vēlajā dzelzs laikmetā jūtama Skandināvijas un Baltijas jūras reģiona ietekme – krāšņās bruņurupuču saktas un kārbiņsaktas. Viduslaikos saktu modi ietekmēja Rietumeiropas paraugi. Iedvesmojoties no ievestajiem pirmparaugiem, radās tieši mūsu reģionam raksturīgā rotu stilistika.