Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izstādes “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē” ietvaros organizē starpdisciplināru zinātnisku konferenci ar atvērtu pieteikšanos “Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām”.
Konferences norises vieta: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Brīvības bulvāris 32, Rīga. Dalība konferencē iespējama tiešsaistē Zoom platformā.
Konferences norises laiks: 2022. gada 18. septembris.
Kopš pirmā cilvēka ienākšanas Latvijas teritorijā notikušas kardinālas pārmaiņas visās jomās – cilvēks savas darbības rezultātā līdz nepazīšanai pārvērtis ainavu, vairākkārt nomainījušies saimniekošanas veidi, varas un kultūras, tehnoloģiju progress ļāvis mums mainīt dzīvesveidu un kļūt šķietami neatkarīgiem no dabas. Tai pat laikā apbrīnojami noturīga visos laikmetos bijusi cilvēka un koka mijiedarbība. Koks un mežs ir bijis Ziemeļeiropas, tai skaitā Latvijas, ainavas pamatelements un centrāli svarīgs resurss. Cilvēka un meža/koka attiecībās ir nolasāma zemes un sabiedrības vēsture. Koksnes funkcionālais pielietojums atklāj civilizācijas attīstības gaitu, vēsta par amatniecības un mākslas tendencēm, kā arī raksturo rūpniecības vēsturi un visdažādākās ikdienas dzīves jomas. Ar mežu kā dabas daļu gadu tūkstošiem ir bijuši saistīti estētiskie un sakrālie priekšstati, attieksme pret mežu un kokiem ir iemiesojusi attieksmi pret dzīvo pasauli un vidi kopumā. Koks kā vēsturiskās un mūsdienu ekosistēmas daļa veido stāstu par vides un sabiedrības attiecībām. Tas iezīmē arī mūsdienu Latvijas un pasaules sabiedrības izaicinājumus sabalansēt šodienas un nākotnes intereses, lai nodrošinātu ekosistēmu un arī pašas sabiedrības ilgtspēju.
Konferences mērķis ir iezīmēt cilvēka un meža/koka attiecības vēsturē, tās izgaismojot caur koksnes funkcionālo pielietojumu, koka un meža sakrālo un estētisko izpratni, vēsturisko ekoloģisko un vides perspektīvu, kur cilvēka dzīves telpa cieši saistās ar mežu kā ainavas un vides daļu.
Aicinām pētniekus konferencei pieteikt referātus par šādām tēmu grupām:
1. Koksnes funkcionālais pielietojums no senvēstures līdz mūsdienām.
-Cilvēka un meža/koka attiecības senvēsturē (koksnes kā materiāla nozīme, kokapstrādes prasmes).
-Mežs kā peļņas avots viduslaikos un jaunajos laikos (meža preču (vasks, zvērādas u.c.), koksnes un tās produktu ieguve un tirdzniecība; ar meža resursu izmantošanu saistītās ainavas pārmaiņas kā ekonomiska un ekoloģiska problēma).
-Koksnes dekoratīvo un estētisko īpašību jaunatklāšana viduslaiku un jauno laiku amatniecībā un mākslā (koksnes īpašību apguve un pielietojuma estētiskie aspekti, to pārmaiņas; amatniecības tehniskais progress; koks arhitektūrā).
-Koks kā universāls materiāls tradicionālajā saimniecībā (koksnes un tās blakusproduktu īpašību prasmīga pielietošana, paaudzēs pārmantotās amatniecības prasmes, kokamatniecība kā peļņas avots).
-Kokmateriālu un koksnes pārstrādes produktu loma industrializācijā Baltijā 19. un 20. gadsimtā (jaunu produktu un tehnoloģiju ienākšana kokapstrādē, ievērojamākie kokrūpnieki un viņu ieviestās inovācijas, nozares eksporta produkcija un tirgi).
-Koks kā zīmols 21. gadsimtā (ekonomikas un dizaina ideju pārmaiņas ilgtspējas un atjaunojamo resursu izmantošanas kontekstā).
2. Koks/mežs cilvēku priekšstatos. Ainava, vide un ekoloģija no senvēstures līdz mūsdienām.
-Cilvēku dzīves telpa senvēsturē (mežs, ūdeņi un cilvēka dzīves vides topogrāfija).Klimata ietekme uz ainavu un cilvēka dzīvi no senvēstures līdz mūsdienām.
-Koks un mežs kā sakrāls objekts.
-Idejas par koku un meža saudzēšanu no ekonomiskajiem līdz ekoloģiskajiem apsvērumiem vēsturē.
-Mežs un vides aizsardzības ideju veidošanās vēsture.
-Koks urbānajā ainavā.
-Cilvēka “ekoloģiskā pēda” vēsturē.
-Mežs/koks kā ētisku, estētisku un poētisko priekšstatu objekts no pagātnes līdz šodienai.
Lūgums pieteikties līdz 2022. gada 16. maijam, dalībnieka anketu sūtot Jānim Šabanovam (e-pasts: janis.sabanovs@lnvm.lv). Apstiprinājumu dalībai konferencē nosūtīsim līdz 2022. gada 1. jūnijam. Referātu pieteikumus izvērtē LNVM Zinātniskā padome.
Referāta ilgums: 20 minūtes.
Konferences darba valodas: latviešu, angļu.
Konferencē nolasītos referātus būs iespējams publicēt konferences tematikai veltītā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja rakstu krājumā. Par rakstu iesniegšanas formātu un termiņiem informēsim atsevišķi.
Pieteikuma anketa lejupielādei pieejama šeit.