Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Satversmes sapulces sasaukšanas 100. gadadienā saņēmis nozīmīgu dāvinājumu – oriģinālu fotogrāfiju, kurā redzama kāda īpaša Satversmes sapulces sēde.
Pirms simts gadiem, 1920. gada 1. maijā, uz pirmo sēdi sanāca pirmais demokrātiskās, vispārējās un tiešās vēlēšanās ievēlētais Latvijas parlaments – Satversmes sapulce. Par godu šim notikumam Satversmes sapulces deputāta un tās sekretāra Roberta Ivanova (1883–1954) ģimene uzdāvinājusi Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam oriģinālu lielformāta fotogrāfiju ar Satversmes sapulces sēdes kopskatu. Tā uzņemta 1921. gada 28. janvārī, iemūžinot vienu no politiski svarīgākajiem Satversmes sapulces darbības brīžiem – svinīgo sēdi par godu Sabiedroto Augstākās padomes 26. janvārī izsludinātajai Latvijas Republikas starptautiskajai de iure atzīšanai.
1921. gada 28. janvārī īpaši rotātā Satversmes sapulces sēžu zālē (tagadējā Saeimas namā) uzrunu deputātiem, valdībai un ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem teica Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste. Viņš uzsvēra, ka 1918. gada 18. novembris iesāka Latvijas valsts attīstības pirmo posmu, kas noslēdzās 1920. gada 1. maijā, sanākot Satversmes sapulcei, savukārt Latvijas starptautiskā atzīšana 1921. gada 26. janvārī iesākusi Latvijas valsts pastāvēšanas trešo posmu, kurā Latvijai cienīgi jāpilda tās pienākums “būt citu Eiropas un vispasaules valstu starpā”.
Satversmes sapulces ievēlēšana un darbība līdz 1. Saeimas sasaukšanai 1922. gada rudenī ir īpašs posms Latvijas parlamentārās demokrātijas vēsturē – pusotra gada laikā vispārējās vēlēšanās ievēlētie 152 deputāti izvēlējās jaunās valsts politisko iekārtu un attīstības virzienu. Iepriekš, no 1918. gada 17. novembra, kā likumdevējs darbojās Latvijas Tautas padome – partiju pārstāvju delegātu sapulce bez vispārējās vēlēšanās nostiprināta mandāta. Satversmes sapulces būtiskākais veikums bija Satversmes un Agrārās reformas pieņemšana, kas nostiprināja demokrātisku pārvaldi un valsts iekšējo stabilitāti, bet 1921. gada sākumā gūtā de iure atzīšana garantēja Latvijas suverenitāti starptautiskā līmenī. Vizuālo materiālu par Satversmes sapulces darbību Latvijas muzeju krājumos nav daudz – to vidū ir Viļa Rīdzenieka uzņemtie kadri Satversmes sapulces atklāšanas dienā, atsevišķi Mārtiņa Lapiņa un citu fotogrāfu iemūžinātie attēli, turklāt daļa no tiem zināmi tikai publicētā (reproducētā) formātā, tādēļ dāvinājums ir divtik nozīmīgs.