Līdz 19. gadsimta 70. gadiem Vācijā nebija vienotas naudas sistēmas – katrā no vairāk nekā divdesmit pavalstīm sistēma bija atšķirīga. Pastāvēja dažādu nominālu gan sudraba monometālisms, gan zelta un sudraba bimetālisms, tika kalti dālderi, luidori, pistoli, fridrihsdori, dukāti… Apgrozībā bija arī papīrnauda. Pēc politiskās apvienošanās un Vācijas impērijas izveidošanas 1871.–1873. gadā valstī tika ieviesta vienota naudas sistēma, kas balstījās uz zelta monometālismu. Par jauno naudas pamatvienību apstiprināja reihsmarku ar 0,358423 gramu tīra zelta saturu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, zelta standarts tika likvidēts un reihsbanknošu apmaiņu pret zeltu pārtrauca.
Plašāka informācija: ŠEIT