[iframe src=”https://www.youtube.com/embed/zux1mK6Kr9A” width=”560″ height=”315″]
Vides aizsardzības klubs (turpmāk VAK) bija ekoloģiskas ievirzes neformāla sabiedriska organizācija, kura par savu mērķi izvirzīja cīņu par veselīgu apkārtējo vidi. VAK nodibināja 1987. gada 28. februārī, par tā prezidentu ievēlot Arvīdu Ulmi. Vēlāk VAK iesaistījās cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu un aktīvi sadarbojās ar citām neformālām nacionaldemokrātiskām organizācijām kā Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa “Helsinki – 86”.
Virtuālā izstāde “Vides aizsardzības klubs” atspoguļo kluba darbību 1988. un 1989. gadā. Viena no redzamākajām VAK protesta akcijām bija pret metro celtniecību Rīgā, kas paredzēja Vecpilsētas pieminekļu nojaukšanu un jaunu PSRS viesstrādnieku masu ieplūšanu Latvijas PSR. Mītiņš notika 1988. gada 27. aprīlī Arkādija parkā, jo iecerēto mītiņu pie Raiņa pieminekļa Komunāru laukumā aizliedza. VAK sarīkoja vairākus mītiņus cīņā par ekoloģiskajām problēmām. 1988. gada 29. aprīlī VAK organizēja mītiņu pret Slokas celulozes un papīrfabrikas radīto piesārņojumu Jūrmalā un 1988. gada 2. jūlijā iestājās pret atomelektrostacijas (AES) būvēšanu pie Liepājas. Īpaši atzīmējams 1988. gada 3. septembris, kad VAK organizēja akciju “Lūgšana pie jūras”, pievēršot uzmanību Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām. Šī akcija pulcēja vairāk nekā 100 000 iedzīvotājus no Baltijas valstīm.