Vēl tikai līdz 13. martam skatāma izstāde, kas sniedz ieskatu mākslinieka Jāņa Krēsliņa atstātajā mantojumā.
Mākslinieks, fotogrāfs, literāts, aktīvs sabiedriskais darbinieks, aizrautīgs folkloras un tautas tradīciju vācējs. Viens no pirmajiem, kas aicināja rīkot ekspedīcijas etnogrāfiskā materiāla vākšanai Latgalē.
Jānis Krēsliņš piedzima 1865. gada 20. oktobrī Vidzemes guberņas Valkas apriņķa Alūksnes draudzes Alsviķu pagasta Kušku mājās. Skolas gaitas sāka Alsviķu pagasta Ķemera skolā, vēlāk tās turpināja Rīgā pie Mazās ģildes Krāsotāju cunftes meistara Jūliusa Celēviča.
Jānis Krēsliņš bija aizrautīgs folkloras un tautas tradīciju vācējs: apceļojot Vidzemi un Latgali tapa vairāki pieraksti, ko publicēja laikrakstos „Dienas Lapa”, „Dienas Lapas Pielikums” un „Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem”: „Latvju plostnieki” (1890.), „Malienas māmuliņu atmiņas iz seniem laikiem” (1891.), tautas tradīciju un ticējumu apraksti: „Bluķu svētki Inflantijā” (1889.) un „Inflantijas latviešu ticējumi par dzīvību un nāvi” (1891.), kā arī divi oriģinālstāsti „Broņislava” (1892.) un „Nora” (1892.). 1888., 1890. un 1891. gadā Pētera Bērziņa apgādā izdeva J. Krēsliņa sastādītu teiku krājumu trīs burtnīcās „Latviešu teikas iz Malienas”.
1894. un 1895. gadā Jānis Krēsliņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados ar mērķi iegūt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, kas notika 1896. gadā Rīgā, X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa ietvaros. Ekspedīciju dalībnieku uzdevums bija savākt iespējami pilnīgus sadzīves priekšmetu un darbarīku komplektus, vērot vietējo sadzīvi, ieražas, fotografēt un zīmēt Vidzemes, Kurzemes un Latgales senos mājokļus un iedzīvotājus senajos apģērbos. Pavisam notika 11 ekspedīcijas uz dažādiem Latvijas novadiem. Jānis Krēsliņš piedalījās četrās no tām: 1894. gada vasarā viņš kopā ar inženierzinātņu studentu Krišjāni Zīvartu un skolotāju Pēteri Ābolu jeb Abulu (publicējās ar pseidonīmu Tālivaldis) devās ekspedīcijā pa Rietumu un Ziemeļu Vidzemi. 1894. gada Ziemassvētkos Jānis Krēsliņš devās vākt materiālus uz Nīcas, Bārtas, Rucavas un Palangas apkārtni. 1895. gada Lieldienās Krēsliņš devās uz Alsungu, Turlavas, Rumbas un Snēpeles pagasta kuršu ķoniņu ciemiem –Kalējiem, Ķoniņiem, Pliķiem, Ziemeļiem, Dragūniem un Viesalgiem. 1895. gada vasarā – rudenī Krēsliņš apceļoja Latgali, Vidzemes austrumu un vidusdaļu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas 79 Jāņa Krēsliņa akvareļi un eļļas gleznojumi: latviešu zemnieku dzīvojamo un saimniecības ēku kopskati, plāni, apkures ierīču un rotājumu sīkdaļas, apbūves izkārtojuma plāni, īpašuma zīmes, novadu tradicionālie apģērbi, Bauskas pilsdrupas, Salacas pilskalns un kuršu ķoniņu vapeņi. Muzeja krājumā glabājas arī 296 Jāņa Krēsliņa uzņemtas fotogrāfijas. Tajās redzami Latvijas lauku iedzīvotāji ikdienas un svētku apģērbā. Nīcā, Bārtā, Rucavā un ķoniņu ciemos uzņemti arī tradicionālajā apģērbā tērpti cilvēki. Fotogrāfiju otrajā pusē Krēsliņš pierakstīja nofotografētā cilvēka datus: vecumu, auguma garumu, matu un acu krāsu, plecu platumu, krūšu un galvas apkārtmēru, sejas garumu, plaukstas garumu un platumu.
Atzīmējot Jāņa Krēsliņa 150 gadu jubileju, piedāvājam nelielu ieskatu viņa atstātajā mantojumā. Par viņu pašu gan līdz šim vēl ir daudz nezināma – nav zināma neviena fotogrāfija, kurā būtu redzams Jānis Krēsliņš, kā arī nav zināms viņa miršanas datums un atdusas vieta. Zināms, ka no 1898. līdz 1916. gadam Jānis Krēsliņš ar sievu Kristīni Krēsliņu (dzimusi Zandersone) un četriem bērniem dzīvoja Ziemeļkaukāzā, vēlāk 20. gs. 20. gados – Padomju Savienībā, Ļeņingradā.
Plašākam ieskatam izstādē un Jāņa Krēsliņa darbībā Ilmāra Šlāpina intervija ar LNVM Rokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu un dokumentu kolekcijas galveno glabātāju Sanitu Stinkuli Satori.lv. Intervija
