Izstāde “Vēsturiskais portrets. 17.–19. gs. portreti no LNVM krājuma” iepazīstina ar unikālu mākslas mantojumu, vienlaikus sniedzot ieskatu Latvijas vēsturē nozīmīgo personu biogrāfijās.
Ap 17. gs. vidu portretu glezniecībā parādījās baroka stila iezīmes un pieauga laicīgā portreta nozīme. Galvenie pasūtītāji bija Kurzemes hercogi, muižniecība, garīdznieki un turīgākie pilsētnieki. Taču par gleznu krājumiem Kurzemes hercogu pilīs un ģimenes portretu galerijām muižu interjeros liecina tikai atsevišķi līdz mūsu dienām saglabājušies darbi.
Izstādē eksponēti četri 17.– 18. gs. portreti no fon Taubes dzimtas portretu galerijas Ērberģes muižā. Nezināma fon Taubes dzimtas vīrieša portrets (17. gs. 70. gadi) pārstāv baroka laikmetā izplatītu kompozīcijas tipu – “bruņinieku portretu”. Portretētais muižnieks ir attēlots tērpies bruņās, akcentējot dzimtas dižciltību un tās seno izcelsmi. Ērberģes muižā sākotnēji atradies arī H.K. Loitnera 1719. g. gleznotais Frīdriha Vilhelma fon Taubes portrets – kopija no nezināma mākslinieka 1665. g. oriģināla, kas apliecina “bruņinieka tipa” portretu tradīcijas popularitāti arī 18. gs. Muižnieka atveidojumu papildina dzimtas ģerbonis un uzraksts, kas paskaidro attēlotās personas ieņemamos amatus hercoga dienestā.
Baroka laikmeta portretu glezniecības spožākais uzplaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē attiecas uz 18. gs. vidu un otro pusi – hercogu Ernsta Johana Bīrona un Pētera Bīrona valdīšanas laiku, kad tur darbojās Leonhards Šorers, Frīdrihs Hartmans Barizjēns, Johans Gotlībs Bekers u.c. mazāk pazīstami portretisti, kuru darbi ir eksponēti šajā izstādē.
19. gs. pirmajā pusē portreta žanrs Latvijas lokālajā glezniecībā ieņēma vadošo vietu. Portretus gleznoja gandrīz visi gan vietējie, gan īslaicīgi Baltijas provincēs ieceļojušie mākslinieki. Nozīmīgākā portretu pasūtītāja bija vietējā muižniecība, tomēr, pieaugot materiālai rocībai un vēlmei apliecināt savas kārtas prestižu, būtisku pasūtītāju loku veidoja pilsoniskās aprindas. Bīdermeiera laikmetā tik iecienītos bērnu portretus pārstāv berlīnieša Karla Ferdinanda Vilhelma Krīgera (ap 1800 – pēc 1860) Bīriņos 1858. g. gleznotais Adas un Lullas fon Pistolkorsu dubultportrets.
Drēzdenē dzimušā un Drēzdenes Mākslas akadēmijā izglītību ieguvušā ražīgā portretista Jūliusa Dēringa (1818 – 1898) radošā darbība kopš 1845. g. līdz pat mūža nogalei bija cieši saistīta ar Jelgavu. 1849. g. viņš Jelgavā uzgleznoja Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna un Adelheides Agnēzes Marijas fon Hānas portretus.
Pilsonisko aprindu portretu izstādē raksturo Bočagovu un Nazarovu ģimenes portreti. Ivana Bočagova un viņa sievas Jeļenas ģīmetnes (19. gs. 20. gadu beigas) ir interesantas ikonogrāfiskā ziņā, jo portretēto veidols rāda, kā Rīgas krievu tirgotāju vidē saglabājās tradicionālā apģērba noturība. 1842. gadā Bočagovu meita Nadežda salaulājās ar Tveras tirgotāju Ivanu Nazarovu. Domājams, ka abi pāra portreti, kuru autors nav zināms, tapuši dažus gadus pēc kāzām. Nazaroviem pavisam bija septiņi bērni. Vecākā meita, 1843. gadā dzimusī Jeļena nomira 1863. gada 23. novembrī no tuberkulozes. Neilgi pirms nāves – ap 1860. gadu jauno meiteni gleznojis Johans Lēberehts Eginks (1784–1867).
Izstāde bija apskatāma līdz 2017. gada 8. augustam.