Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

  • Par mums
    • Ziņas par iestādi
      • Muzeja direktors
      • Muzeja struktūra/ kontakti
    • Muzeja vēsture
    • Krājums
      • UNESCO programma „Pasaules atmiņa”
    • Restaurācija
    • Muzejs Rīgas pilī
    • Muzeja ziņnesis
    • Dokumenti
      • Gada pārskati
      • Citi dokumenti
    • Publiskie iepirkumi
      • Aktuālie iepirkumi
      • Noslēgtie līgumi
      • Iepirkumu arhīvs
    • Vakances
    • Piekļūstamības paziņojums
    • Trauksmes celšana
  • LNVM
    • Ekspozīcija LNVM
    • Izstādes un pasākumi LNVM
    • Piedāvājums LNVM
    • Kontakti Ekspozīcija un izstāžu zāles
    • Veikals LNVM
  • Dauderi
    • Ekspozīcija
    • Izstādes un pasākumi
    • Piedāvājums
    • Kontakti
    • Veikals
  • Tautas frontes muzejs
    • Ekspozīcija TFM
    • Izstādes un pasākumi TFM
    • Piedāvājums TFM
    • Kontakti TFM
    • Veikals TFM
  • Cenrādis
  • Darba laiks
  • Drošība muzejā
  • Privātuma politika
  • Sīkdatnes

Zemnieku tradicionālais dzīvesveids 19. gadsimtā

IMG_4594Zemnieku dzīvesveidu un ikdienu noteica zemnieku kārtas tiesību regulējums – attiecības ar muižu un valsti, klimatiskie apstākļi, tiem piemērotās lauksaimniecības kultūras un nodarbošanās veidi, arī gadsimtiem ilgi veidojušās tradīcijas un priekšstati par darbam un sadzīvei nepieciešamo priekšmetu formām, sētas iekārtošanu un lauka darbu kārtību, cilvēka un dabas attiecībām.

Zemnieka tiesības un pienākumus līdz 19. gs. pirmajai pusei noteica dzimtbūšanas sistēma un klaušu darbs. 19. gs. notika pakāpeniska zemnieku tiesību paplašināšana – tika atcelta dzimtbūšana, un zeme no muižas īpašuma kļuva par zemnieka īpašumu. Tādējādi zemnieks no muižai piederīga darbaspēka kļuva par pilntiesīgu iedzīvotāju, kura sasniegumus noteica paša talants, centība un iniciatīva.

Saimnieciskās dzīves pamats Latvijas teritorijā gadsimtiem ilgi bijusi lauksaimniecība. Galvenā zemkopības kultūra bija labība (rudzi, mieži, auzas un kvieši), un uztura pamatu veidoja rudzu maize. Tikai 18. gs. beigās Latvijas teritorijā sāka audzēt kartupeļus.

Latvijas dabas apstākļi ir piemēroti linu audzēšanai. Ilgā un sarežģītā apstrādes procesā iegūto linu šķiedru izmantoja apģērba gatavošanā, arī darināja auklas, apavus, zvejas tīklus un citus priekšmetus. Lini tika uzskatīti par lielu vērtību un bija viens no galvenajiem zemnieku naudas ienākumu avotiem. Pārtikas saldviela un ārstniecības līdzeklis bija medus. Medus un vasks ilgstoši bija arī viens no zemnieku nodevu veidiem un tirdzniecības precēm.

Lauku ļaudis ar pārtiku un apģērbu nodrošināja arī mājlopi. Galvenais vilcējspēks un palīgs lauku darbos bija zirgs. Starp lopkopību un zemkopību pastāvēja cieša saikne – lopi bija jānodrošina ar ganībām un sienu ziemai, savukārt zemes auglības uzlabošanai bija nepieciešams mēslojums.???????????????????????????????

Latvijas teritoriju apskalo Baltijas jūra, caurvij tūkstošiem upju un ezeru, tādēļ nozīmīgu vietu starp iedzīvotāju nodarbošanās veidiem visos laikos ieņēmusi zveja. Lietotie zvejas rīki bija nelieli, viegli pagatavojami un pārnēsājami, tos gatavoja paši zvejnieki un viņu ģimenes locekļi.

Darbarīkus un sadzīves priekšmetus lielākoties izgatavoja paši zemnieki savā sētā, taču bija izstrādājumi, kurus zemnieki pirka no amatniekiem. 19. gadsimtā Latvijas laukos bija lauku amatnieki, kas strādāja pēc vietējo ļaužu pasūtījuma un mājrūpnieki, kas strādāja tirgum. Starp amatniecības nozarēm svarīgākie amati bija kalējs, galdnieks, mucinieks, sedlenieks, podnieks. Piemēram, arklu koka daļas lielākoties izgatavoja zemnieki paši, taču dzelzs lemešus kala lauku kalēji. Arī vienkāršus koka saimniecības traukus zemnieki gatavoja savas sētas vajadzībām, bet māla traukus pirka no podniekiem.

Tautastērpi ir nacionāli specifiskā materiālās kultūras sastāvdaļa, kurā dažādu tautu atšķirības izpaužas visspilgtāk. Tautastērpa attīstībā atspoguļojas ilglaicīgi etniskās vēstures procesi. Tērps ataino gadsimtu gaitā izveidojušās tradīcijas, estētiskos ideālus, kultūras sakarus un mijiedarbību, arī dažādu laikmetu mākslas stilu un pilsētu kultūras ietekmes. Latviešu un lībiešu tautastērpi veidojās kā lauku ļaužu – zemnieku un zvejnieku – apģērbs, kas bija piemērots attiecīgam nodarbošanās veidam, sadzīvei, godiem un svētkiem un klimatiskajiem apstākļiem.

Tautastērpu izpētes un rekonstrukcijas galvenais avots ir Latvijas muzeju kolekcijas. Skaitliski lielākā un pilnīgākā tautastērpu kolekcija glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Šeit atrodas arī tūkstošiem ekspedīcijās savāktu aprakstu, zīmējumu un fotoattēlu.

LV  EN



Kontaktinformācija

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
administrācija, speciālisti, krājums
Pulka iela 8, Rīga, LV-1007
Tālr. 67223004
e-pasts: muzejs@lnvm.lv
Reg. Nr. 90000076673
Valsts kase, kods TRELLV22
Konta Nr. LV25TREL2220549006000

Gadījumos, kad nepieciešams nodot fiziskās personas datus, komercinformāciju un citu aizsargājamu informāciju, aicinām izmantot e-adresi:

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcija un izstāžu zāles
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Tālr. 67221357
e-pasts: info@lnvm.lv

Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Rīga, LV-1005
Tālr. 67392229; 67391780
e-pasts: dauderi@lnvm.lv

Tautas frontes muzeja nodaļa
Vecpilsētas iela 13/15, Rīga, LV-1050
Tālr. 67224502; 67224503
e-pasts: tfm@lnvm.lv

Ērtākai un ātrākai informācijas apmaiņai un pakalpojumu saņemšanai iesakām izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Datu aizsardzības speciālists
Tālr. 67223004; 67220586
e-pasts: das@lnvm.lv

Lai iepazītos ar muzeja krājuma priekšmetiem, lūdzam aizpildīt veidlapu:

Lai saņemtu muzeja priekšmetu publicēšanas atļauju, lūdzam aizpildīt veidlapu:

Aizpildītās veidlapas lūdzam nosūtīt muzejs@lnvm.lv

Pēdējo izmaiņu datums: 27.01.2023

© 2023 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes tikai tīmekļa vietnes optimālas darbības nodrošināšanai. Nospiežot pogu “Apstiprināt obligāti nepieciešamās sīkdatnes” Jūs atļaujat to izmantošanu. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Ar muzeja Privātuma politiku iespējams iepazīties šeit: Privātuma politika Lasīt vairāk. Apstiprināt obligāti nepieciešamās sīkdatnes
Privacy & Cookies Policy

Privacy Overview

This website uses cookies to improve your experience while you navigate through the website. Out of these cookies, the cookies that are categorized as necessary are stored on your browser as they are essential for the working of basic functionalities of the website. We also use third-party cookies that help us analyze and understand how you use this website. These cookies will be stored in your browser only with your consent. You also have the option to opt-out of these cookies. But opting out of some of these cookies may have an effect on your browsing experience.
Necessary
Always Enabled

Necessary cookies are absolutely essential for the website to function properly. This category only includes cookies that ensures basic functionalities and security features of the website. These cookies do not store any personal information.

Non-necessary

Any cookies that may not be particularly necessary for the website to function and is used specifically to collect user personal data via analytics, ads, other embedded contents are termed as non-necessary cookies. It is mandatory to procure user consent prior to running these cookies on your website.

SAVE & ACCEPT