Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

  • Par mums
    • Ziņas par iestādi
      • Muzeja direktors
      • Muzeja struktūra/ kontakti
    • Muzeja vēsture
    • Krājums
      • UNESCO programma „Pasaules atmiņa”
    • Restaurācija
    • Muzejs Rīgas pilī
    • Muzeja ziņnesis
    • Dokumenti
      • Gada pārskati
      • Citi dokumenti
    • Publiskie iepirkumi
      • Aktuālie iepirkumi
      • Noslēgtie līgumi
      • Iepirkumu arhīvs
    • Vakances
    • Piekļūstamības paziņojums
    • Trauksmes celšana
  • LNVM
    • Ekspozīcija LNVM
    • Izstādes un pasākumi LNVM
    • Piedāvājums LNVM
    • Kontakti Ekspozīcija un izstāžu zāles
    • Veikals LNVM
  • Dauderi
    • Ekspozīcija
    • Izstādes un pasākumi
    • Piedāvājums
    • Kontakti
    • Veikals
  • Tautas frontes muzejs
    • Ekspozīcija TFM
    • Izstādes un pasākumi TFM
    • Piedāvājums TFM
    • Kontakti TFM
    • Veikals TFM
  • Cenrādis
  • Darba laiks
  • Drošība muzejā
  • Privātuma politika
  • Sīkdatnes

Latvijas senvēsture. 11. g. t. pirms Kristus – 1200. gads

Senvesture1_ekspLedus laikmeta beigās pirms 14 000 – 12 000 gadu Latvijas teritorija atbrīvojās no ledāja. Cilvēki Latvijas teritoriju sasniedza jau pirms 11 000 – 12 000 gadu, par ko liecina nomedītu ziemeļbriežu ragu atradumi, ragiem darinātu priekšmetu, bet senākās dzīvesvietas attiecināmas uz vēlā paleolīta beigām (10500. – 9000. g. pr. Kr.). Cilvēki apmetās Baltijas ledus ezera krastos, lielo upju ielejās un ezeru krastos.

Vidējais akmens laikmets – mezolīts – aptver laiku no 9000. – 5400. g. pr. Kr. Klimats salīdzinoši īsā laika posmā mainījās no vēsa un salīdzinoši sausa līdz ievērojami siltam un izteikti mitram. Cilvēki uz dzīvi apmetās tiešā ūdens tuvumā no valdošajiem vējiem pasargātās krastu nogāzēs. Atradumi liecina, ka jau vidējā mezolītā bijusi apdzīvota visa Latvijas teritorija. Savus ieročus un darba rīkus cilvēki darināja no krama, raga, kaula un koka. Senvesture3_eksp

Neolīta (5400. g. pr. Kr. līdz 1800. g. pr. Kr.) sākumu Latvijā iezīmēja māla trauku izgatavošanas uzsākšana. Šajā periodā plaši izplatīta, bija dzintara apstrāde. Neolītā aizsākās nodarbošanās ar lopkopību un zemkopību.
Vidējā neolītā (ap 4100. – 2900. g. pr. Kr.) Latvijas teritorijā no ziemeļaustrumiem ienāca t.s. ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras nesēji, kuri tiek saistīti ar Baltijas somu priekštečiem.
Vēlajā neolītā (2900. – 1800. g. pr.Kr.) Latvijas teritoriju sasniedza auklas keramikas un kaujas cirvju kultūras ciltis.

Senvesture6_ekspBronzas laikmetā (1800.–500. g. pr. Kr.) norisinājās pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību. Lopkopības un zemkopības nozīme arvien pieaug]. Veidojoties materiāliem uzkrājumiem, radās nepieciešamība nodrošināt dzīvesvietu aizsardzību. Šajā nolūkā sāka ierīkot pilskalnus. Lai gan uz vietas trūka izejmateriālu bronzas iegūšanai, cilvēki to pazina un prata apstrādāt. Tomēr saimniecībā bronzas loma bija niecīga.

Agrajā dzelzs laikmetā (1. – 400. g.) nozīmīgs sasniegums ir dzelzs ieguves un apstrādāšanas mākas apguve. Maiņas sakaros ievesto bronzu izmantoja daudzveidīgu rotu izgatavošanai.
Vidējā dzelzs laikmetā (400. – 800. g.) un vēlā dzelzs laikmeta pirmajā pusē (800.–1000.g.) agrā dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras sarežģītu etnokulturālu procesu rezultātā transformējās par baltu tautām – kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem un Baltijas somiem piederošiem lībiešiem, igauņiem, vendiem, kurus mēs zinām pēc rakstītiem avotiem.

Senvesture9_ekspVēlā dzelzs laikmeta (800. – 1200. galvenās saimniecības nozares joprojām bija zemkopība un lopkopība. Pakāpeniski ieviesās trīslauku sistēma. Liela nozīme bija meža dravniecībai, jo vasks bija viena no galvenajām eksporta precēm. Medību un zvejas loma samazinājās.
Amatnieciskā ražošana arvien vairāk koncentrējas atsevišķu meistaru – kalēju, rotkaļu u.c. rokās. Tirgošanās kļuva par profesiju, par ko liecina svariņu un atsvariņu atradumi apbedījumos.

12. gs. beigās vietējās tautas bija izveidojušas savas valstis vai to veidošanās process tuvojās noslēgumam.Senvesture12_eksp Pastāvēja sarežģīta sabiedrības struktūra: hierarhijas virsotnē bija valdnieki, zem viņiem novadu un ciemu vecākie, vairumu veidoja brīvie iedzīvotāji, bet uz zemākā pakāpiena bija vergi. Sabiedrības virsslānis dzīvoja nocietinātās pilīs. 10. – 12. gs. pilis veidojās gan par ekonomiskiem, gan varas centriem.

LV  EN



Kontaktinformācija

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
administrācija, speciālisti, krājums
Pulka iela 8, Rīga, LV-1007
Tālr. 67223004
e-pasts: muzejs@lnvm.lv
Reg. Nr. 90000076673
Valsts kase, kods TRELLV22
Konta Nr. LV25TREL2220549006000

Gadījumos, kad nepieciešams nodot fiziskās personas datus, komercinformāciju un citu aizsargājamu informāciju, aicinām izmantot e-adresi:

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcija un izstāžu zāles
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Tālr. 67221357
e-pasts: info@lnvm.lv

Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Rīga, LV-1005
Tālr. 67392229; 67391780
e-pasts: dauderi@lnvm.lv

Tautas frontes muzeja nodaļa
Vecpilsētas iela 13/15, Rīga, LV-1050
Tālr. 67224502; 67224503
e-pasts: tfm@lnvm.lv

Ērtākai un ātrākai informācijas apmaiņai un pakalpojumu saņemšanai iesakām izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Datu aizsardzības speciālists
Tālr. 67223004; 67220586
e-pasts: das@lnvm.lv

Lai iepazītos ar muzeja krājuma priekšmetiem, lūdzam aizpildīt veidlapu:

Lai saņemtu muzeja priekšmetu publicēšanas atļauju, lūdzam aizpildīt veidlapu:

Aizpildītās veidlapas lūdzam nosūtīt muzejs@lnvm.lv

Pēdējo izmaiņu datums: 02.04.2023

© 2023 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes tikai tīmekļa vietnes optimālas darbības nodrošināšanai. Nospiežot pogu “Apstiprināt obligāti nepieciešamās sīkdatnes” Jūs atļaujat to izmantošanu. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Ar muzeja Privātuma politiku iespējams iepazīties šeit: Privātuma politika Lasīt vairāk. Apstiprināt obligāti nepieciešamās sīkdatnes
Privacy & Cookies Policy

Privacy Overview

This website uses cookies to improve your experience while you navigate through the website. Out of these cookies, the cookies that are categorized as necessary are stored on your browser as they are essential for the working of basic functionalities of the website. We also use third-party cookies that help us analyze and understand how you use this website. These cookies will be stored in your browser only with your consent. You also have the option to opt-out of these cookies. But opting out of some of these cookies may have an effect on your browsing experience.
Necessary
Always Enabled

Necessary cookies are absolutely essential for the website to function properly. This category only includes cookies that ensures basic functionalities and security features of the website. These cookies do not store any personal information.

Non-necessary

Any cookies that may not be particularly necessary for the website to function and is used specifically to collect user personal data via analytics, ads, other embedded contents are termed as non-necessary cookies. It is mandatory to procure user consent prior to running these cookies on your website.

SAVE & ACCEPT