Pamatekspozīcijas zālē atspoguļota Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana 1918. gada 18. novembrī un tās priekšvēsture – 1. pasaules kara galvenās norises Latvijas teritorijā, pasludinātās Latvijas Pagaidu valdības varas nostiprināšana Latvijas Neatkarības kara laikā (1918.–1920. g.). Iekšpolitiskās norises 1920.–1940. gadā atspoguļotas, iepazīstoties ar Latvijas Satversmes pieņemšanu, Latvijas ārpolitikas nostādnēm, Latvijas armiju, Latvijas politisko sistēmu – Saeimas un Valsts prezidenta institūcijas vēsturi.
Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī bija cieši saistīta ar 1. pasaules kara norisēm – latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu Krievijas armijas sastāvā, Eiropas impēriju (Krievijas, Vācijas, Austroungārijas) sabrukumu 1917.–1918. gadā un jaunu nacionālo valstu veidošanos Centrālajā un Austrumeiropā. 1. pasaules karš sākās 1914. gada 1. augustā sākās un tā neprognozētais posts līdz pat 1918. gadam novājināja visu Eiropu. Arī Latvijas teritorija ievērojami cieta karadarbības dēļ. Taču, paradoksālā kārtā, postošais karš Austrumeiropas tautām bija devis cerību uz labāku nākotni.
1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas Republika. Latvieši bija nodibinājuši demokrātisku valsti, kas garantēja visu tautību pilsoņu tiesības, vārda un saimnieciskās brīvības. Latvijas valsts izveidošana ir nācijas lielākais sasniegums 20. gadsimtā.
Latvijas Neatkarības kara laikā 1918.–1920. gadā tika izveidota kaujasspējīga Latvijas armija. Uzvara karā prasīja vairāk kā 3000 karavīru dzīvības, taču kara rezultātā Latvija nostiprināja 1918. gadā paustos neatkarības centienus.
Pēc karadarbības beigām vispārējās vēlēšanās tika ievēlēta Satversmes sapulce, kas izstrādāja valsts pamatlikumu – Satversmi. Latvija kļuva par demokrātisku parlamentāru republiku. Līdz 1934. gadam, kad notika pretlikumīgais Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums, tika ievēlētas 4 Saeimas, kas ievēlēja trīs Valsts prezidentus – Jāni Čaksti (divreiz), Gustavu Zemgalu un Albertu Kviesi.
Rūpniecībā un citās saimniecības nozarēs tika panākts ievērojams kopējās saražotās produkcijas vērtības pieaugums. Taču Latvijas rūpniecība un rūpniecības strādnieki ievērojami cieta pasaules ekonomiskās krīzes ietekmē 20. gs. 30. gadu sākumā, kad arī strauji palielinājās bezdarbs. Lai gan vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju nesasniedza Eiropas bagātāko valstu līmeni, tomēr dzīves līmenis Latvijā pakāpeniski pieauga.
Laikā starp diviem Pasaules kariem Art Deco ietekmēja dizaina norises Latvijā. Pirmo reizi muzejā ir apskatāms 20. gs. 30. gadu dzīvojamās istabas iekārtojums, kas apliecina vietējās mēbeļu mākslas kvalitātes. Sēdmēbeļu komplekts – sofa un divi atpūtas krēsli ir izgatavoti, domājams, Rīgā 20. gs. 30. gadu sākumā un formas ziņā ir tipiski tā laika Art Deco dizaina piemēri. Kādā no vietējām mēbeļu darbnīcām ir darināts servants, kuru aplūkojot īpaša vērība jāpievērš izcilajam riekstkoka finierējumam. Priekšstatu par gaumi sniedz uz servanta novietotā porcelāna sīkplastika, dekoratīvās stikla vāzes, Iļģuciema stikla fabrikā izgatavotais augļu trauks un citi 20. gs. 30. gados Latvijā sastopamie lietišķās mākslas priekšmeti.
1934. gada 15. maijā K. Ulmaņa īstenotais valsts apvērsums iznīcināja demokrātisko režīmu. Taču drūmākās dienas Latvijas valstij pienāca pēc nacistiskās Vācijas un PSRS vienošanās par Austrumeiropas sadalīšanu 1939. gada 23. augustā. Latvija savu neatkarību zaudēja, kad 1940. gada 17. jūnijā, saskaņā ar Staļina un Hitlera slepeno vienošanos, Latvijā ienāca Sarkanās armijas tanki.