Izstāde stāsta par tiem 39 cilvēkiem, kuri 1918. gadā stāvēja pie valsts šūpuļa, – par viņu dažādajiem likteņiem pirms un pēc valsts dibināšanas; šis stendu ieloks pēc 68 Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” pārceļojis uz muzeja 4. stāvu un ieguvis izstādes statusu.
Atvērums no izdevuma “Latvijas gadsimts. Izstādes katalogs”. 2018.
Pēc pamiera noslēgšanas Eiropā 1918. gada novembrī Rīgā tika uzsāktas sarunas starp dažādām politiķu un sabiedrisko darbinieku grupām: Latviešu pagaidu nacionālo padomi, Demokrātisko bloku, arī sociāldemokrātiem, kuri iestājās par sociālistiskas valsts dibināšanu. Lai panāktu kompromisu, tika nolemts izveidot jaunu institūciju – Latvijas Tautas padomi. To nodibināja 1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības Krājaizdevu kases namā Rīgā, Suvorova (mūsdienās K. Barona) ielā 3. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti, bet pagaidu valdības sastādīšanu uzticēja Kārlim Ulmanim. Tautas padome nolēma 1918. gada 18. novembrī pasludināt neatkarīgu Latvijas valsti.
1918. gada 18. novembrī Latvju operas namā (mūsdienās Latvijas Nacionālais teātris) notika Latvijas Tautas padomes svinīgā sēde, kurā pasludināja neatkarīgu Latvijas Republiku.
Sēdē piedalījās 38 Tautas padomes locekļi no 9 partijām un organizācijām. To pārstāvji iepazīstināja ar savu redzējumu par Latvijas valsti. Sēdē tika deklarēti Latvijas Tautas padomes pieņemtie valsts iekārtas pamatprincipi: apvienota, nacionāla, neatkarīga un demokrātiska republika. Šī mērķa īstenošanu uzticēja Pagaidu valdībai Kārļa Ulmaņa vadībā.
Valsts pasludināšanas svinīgo mirkli iemūžinājis fotogrāfs Vilis Rīdzenieks. Uz skatuves redzami Tautas padomes locekļi un operas koris mirklī, kad atskaņoja jaunās valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”.