Grāmata | Apraksts | Cena EUR |
|---|---|---|
 | "Senās rotas un ornaments Latvijā" Baiba Vaska/ R., 2023.– 352 lpp.: il. Grāmatu veido tematiski kārtoti koncentrēti skaidrojumi par galvenajiem rotu un ornamenta attīstības posmiem Latvijas teritorijā no bronzas laikmeta līdz 18. gadsimtam līdz ar pārskatu par konkrētām sentautām vai novadiem raksturīgākajām rotām; to ilustrē bagātīgs fotogrāfiju un zīmējumu klāsts. Pētījumā pamatā izmantotas LNVM arheoloģiskās un etnogrāfiskās kolekcijas – lielākais rotu krājums Latvijā –, kā arī citu pētnieku apkopotie un publicētie materiāli un oriģinālie priekšmeti no citu Latvijas un ārvalstu muzeja krājumiem. Grāmatas “Senās rotas un ornaments Latvijā” galvenais redaktors ir Dr. hist. Toms Ķikuts, literārā redaktore Ilze Antēna, dizainu veidojis Mārtiņš Plotka. | 25,- |
 | "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā". / R., 2023.– 192 lpp.: il. Grāmata veltīta agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām Latvijā, kurās mērķtiecīgi dokumentētas lēni izzūdošā tradicionālā kultūras mantojuma liecības – lauku ainava ar tradicionālo zemnieku un zvejnieku sētu apbūvi, tīrumu, pļavu un dārzu izkārtojums, dažādu darbu paņēmieni un darbarīki, iedzīves priekšmeti, apģērbi, tradīcijas –, kā arī Latvijas novados zīmīgi iedzīvotāju antropoloģiskie tipi. Tekstu autori – LNVM Etnogrāfijas nodaļas krājuma glabātāja Anna Bartkeviča, LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Kalna un LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts. Teksta tulkojumu angļu valodā veica Aija Biezaite, māksliniecisko noformējumu – Dita Pence un Anta Pence. | 13,- |
 | "Latvieša cimdi". Maruta Grasmane/ R., 2014.– 436 lpp.: il. Grāmata veltīta latviešu etnogrāfiskajiem cimdiem. Daudzu gadu izpētes darbā autore Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Liepājas muzeja un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumos izvēlējusies 177 no 18. gs. līdz 20.gs. sākumam tapušus cimdus, kuri vislabāk raksturo dažādu Latvijas novadu cimdu adīšanas tradīcijas. Grāmatā publicētie cimdu pāradījumi un to tehniskie zīmējumi ļauj iepazīt latviskās dūraiņu darināšanas tradīcijas un rakstus, kā arī rosina lasītājus smelties iedvesmu saviem rokdarbiem. Mākslinieki Arta un Jānis Jaunarāji. | 25,- |
 | "Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana". Maruta Grasmane/ R., 2021.– 296 lpp.: il. Grāmatā ir apkopota autores pedagoģes un rokdarbnieces pieredzi, kā arī materiāli par Senajā klētī sakrāto pūru. Šis ir gan reprezentabls izdevums, kurā atainots visu 19 etnogrāfisko novadu tautas tērpu krāšņums, gan arī praktiska rokasgrāmata. Mākslinieki Arta un Jānis Jauarāji. | 23,50 |
 | "Senie labības mēri". Austra Ziļicka/ R., 2020.: il. Gadsimtiem ilgi labība zemniekam ir bijusi uztura pamats un galvenā bagātība. Līdz pat 20. gadsimta sākumam graudu daudzumu izteica tilpuma mēros – gan Latvijā dzīvojošo tautu radītos, gan tirdzniecības vai virsvaru ietekmes rezultātā pieņemtos, kas kopā veidoja visai raibu mēru dažādību. Izdevums “Senie labības mēri” sniedz ziņas par labības mēru lomu tradicionālajā dzīvesveidā un padziļināti analizē Latvijas teritorijā 18.-20. gadsimtā lietotos labības mērus. Situāciju ilustrē pilns Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja labības mēru kolekcijas katalogs. | 15,12 |
 | "Somu audēju grāmata". Sast. Aija Jansone/ R., 2019.: il. Somu audēju grāmatas ir 19. gs. beigās mākslas aušanas kursos apmācīto audēju teorijas un piezīmju klades jeb manuskripti. Tā kā šos kursus pasniedza Somijā un Zviedrijā apmācīti audēji, tautā tos sauca par somu audējiem, bet visus, līdz tam neredzētā tehnikā austos dekoratīvos audumus, kā rakstoto trinītī, krepu, rožceliņu, šūniņaudumu, u.c., sauca par somu audumiem. Vienlaicīgi šai apmācības procesā Latvijas teritorijā tika ieviestas Somijā par labu atzītās sviru stelles, kuras jau vairāk nekā 100 gadus ir izplatītākais aužamo stāvu veids Latvijā. | 7,87 |
 | Katalogs "Piena trauki. Piena glabāšanas un pārstrādes priekšmeti". Sast. Austra Ziļicka/ R., 2014.: il. Katalogā apkopoti Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā esošie piena glabāšanas un pārstrādes trauki. To papildina koncentrēts ieskats tradicionālajā piensaimniecībā. Katalogā ievietoti 217 ar 19. gs.- 20. gs sākumu datētie piena trauki un ierīces ar to detalizētiem aprakstiem un fotoattēliem. | 5,04 |
 | "Gadatirgi Latvijā. Rīga". Daina Kraukle/ R., 2015.: il. Gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir unikāls pasākums. 1971. gadā, kad tas tika sarīkots pirmo reizi, neviens cits pasākums Latvijā nepulcēja vienkopus tik daudz tautas daiļamatnieku, sniedzot tiem iespēju izstādīt pārdošanai savus labākos darbus. Kopš tā laika katru gadu jūnija pirmajā sestdienā un svētdienā Gadatirgus kā tāda signālraķete svelpdama uzskrien gaisā un, savu eleganto skrējienu pabeigusi, nošķiež krāsainu žilbinošu gaismu pār visu turpmāko vasaras sezonu muzejā. | 6,- |
 | "Gadatirgi Latvijā. Vidzeme". Daina Kraukle/ R., 2012.: il. Vidzeme – novads, kur šūpulis kārts tik daudziem dzejniekiem, te pirmoreiz tulkota Bībele, te notikuši pirmie Dziesmu svētki, uzvestas teātra izrādes un operas. Vidzemnieku tautas tērpus rotājošie raksti ir īpaši smalki un tuvinātos krāsu toņos. Šai pusē auduši skaistus linu dreļļus un šatiersegas, kas rotātas vairāku toņu krāsu pārejām. Vidzemē sastapu gados vecākās teicējas: gulbenieti Elzu Brūniņu (dz. 1911. gadā) un staicelieti Loniju Tamani (dz. 1908. gadā), kuras pārsteidza ar savu labo atmiņu un sulīgo stāstījumu. | 5,04 |
 | "Gadatirgi Latvijā. Kurzeme". Daina Kraukle/ R., 2010.: il. Gadatirgi Kurzemē teicēju atmiņu stāstos, literārajos sacerējumos un vēstures faktos atklājas kā daudzkrāsaini, daudzslāņaini, neikdienišķi pasākumi, kuriem cilvēku dzīvē ir bijusi ārkārtīgi svarīga un paliekoša nozīme. To atstātais iespaids pa savam pilnveidojis kā bērna, tā arī pieauguša cilvēka pasaules uztveri. Daudziem gadatirgi bija kā dzīves skola, gaidīta iespēja komunicēt ar citiem cilvēkiem no tuvākas un tālākas apkārtnes, iegūt informāciju, paplašināt savu redzesloku. Te varēja iepazīt jaunākās modes, tehnikas sasniegumus, te mijās tradicionālais ar novatorisko, te bija pārsteigumi un sengaidītas atkalredzēšanās. Un tai brīdī, kad visa mājas saime sasēdās ratos, lai dotos uz gadatirgu, ikviens – no vismazākā līdz visvecākajam – savu sirdi bija pildījis ar cerībām un ilgām. | 5,04 |
 | Katalogs "Ziemeļkurzemes lībiešu etnogrāfiskie priekšmeti Latvijas muzeju krājumos" Sast. Irisa Priedīte/ R., 2022.: il. Katalogā publicēti ne tikai Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, bet arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Ventspils muzeja, kā arī Rojas Jūras muzeja – krājumos atrodamie Kurzemes lībiešu etnogrāfiskie priekšmeti. Katalogu papildina priekšmetu apraksti, attēli un apraksts par šo krājumu rašanās vēsturi un lībiešu etnogrāfisko priekšmetu vākšanu Latvijā. | 27,10 |
 | "Vainagošanās". Sienas kalendārs 2023. gadam/ R., 2022.: il. Kalendārs tuvāk iepazīstina ar divpadsmit spilgtiem arheoloģiskajiem un etnogrāfiskajiem vainagiem, kas pārstāv vairākus Latvijas novadus un darināti dažādās tehnikās un no dažādiem materiāliem: sudraba, bronzas, zīda, vilnas, lina, ādas, stikla, klūgām u. c. Vainagi atlasīti, sekojot gada ritumam: no gadumijas nakts tumsas dzīlēm, cauri trauslai atmodai pavasarī un vasaras vieglumam, rudenī un ziemā mirdzot daudzkrāsu priekā, kas atkal tuvina jaunam gadam. Kalendāra koncepcijas autores ir Inita Heinola un Irita Žeiere, dizainu veidojusi māksliniece Dita Pence, fotogrāfiju autori – Landa Lagzdiņa un Jānis Puķītis. | Izpārdots |
 | "Pastalas Latvijā. Vidzemes senās pastalas. 1. daļa"/Agrita Krieviņa-Siliņa - R.,2021. – 32 lpp.: il. Ādas apstrādes meistares Agritas Krieviņas-Siliņas mūža lielā aizrautība ir seno apavu pētniecība un pēdējos 15 gadus viņas vislielākā uzmanība ir veltīta pastalām. Pastalas viņu īpaši ieinteresēja pēc tam, kad atklāja šo seno apavu lielo daudzveidību dažādās Latvijas vietās. Pa šo laiku viņa izpētījusi Latvijas muzeju krājumus, uztaisījusi ļoti daudz un dažādu pastalu atdarinājumu, pasniegusi meistarklases, un nu ceļu pie lasītājiem sāks arī viņas radīta grāmatu sērija "Pastalas Latvijā". Sēriju aizsāk izdevums "Vidzemes pastalas". | 10,16 |
 | "Otētie motīvi uz Latvijas pūralādēm un pūra skapjiem 18. gadsimta beigas - 20. gadsimta sākums"/Inese Sirica - R.,2020. – 303 lpp.: il. Otētie motīvi uz pūra mēbelēm ir mazzināma, bet būtiska Latvijas tautas mākslas sastāvdaļa, kas mudina mūsdienu cilvēkus ieskatīties 18. un 19. gadsimta latviešu zemnieku tēlainajā domāšanā un izpratnē par skaisto. Dekoratīvi gleznotajos motīvos atklājas ziedi, vāzes ar ziedu pušķiem, gada skaitļi un personvārdi, putni, dzīvnieki, sievietes un vīrieša pāris, nāras un reliģiskie simboli, mazāk – par ģeometriskiem dēvēti ornamenti. Mūsdienās ne visus attēlotos motīvus var saskatīt un izskaidrot, bet to atrašanās uz mēbelēm, kas saistītas ar cilvēka mūžā būtiskākajiem svētkiem – precībām, norāda uz šo motīvu īpašo nozīmi. Grāmatā klasificēti un skaidroti otētie motīvi, meklēti to darinātāji, raksturotas Latvijas pūralādes un pūra skapji. Izmantoti iepriekšējo paaudžu savāktie ekspedīciju materiāli un muzejos esošās pūra mēbeles. Izdevuma pamatā ir Latvijas Mākslas akadēmijā 2015. gadā aizstāvētā disertācija. | 19,50 |
 | "Ādolfa Karnupa dienasgrāmatas. 1941–1946"/R.,2021. – 480 lpp.: il. Šajā grāmatā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs lasītājiem piedāvā unikālu savā krājumā glabātu vēstures avotu – arheologa, etnogrāfa, mākslas, kultūras un medicīnas vēsturnieka Ādolfa Karnupa (1904–1973) dienasgrāmatas. Tās tapušas laika posmā no 1941. gada 4. janvāra līdz 1946. gada 15. martam, kad tās autoru arestēja par muzeja vērtību glābšanu no padomju varas un jaunās muzeja vadības īstenotās politikas. Personīgajām vajadzībām tapušie pieraksti vēsta ne tikai par autora dzīves notikumiem un ikdienas darbu muzejā, bet izgaismo visai Latvijas sabiedrībai, kā arī kultūras un zinātnes institūcijām sarežģīto, trauksmaino un nežēlīgo okupāciju varu pārmaiņu laiku. Dienasgrāmatu publikāciju papildina Ādolfa Karnupa biogrāfija, viņa publicēto darbu bibliogrāfija un pētījums par Latvijas muzeju darbu padomju un nacistu režīmu nomaiņu laikā. | 30,- |
 | "Tautastērpa komplektēšanas pamati"/Aija Jansone – R.,2021. – 136 lpp.: il. Grāmatā apkopotais materiāls balstās uz autores pētījumiem par tautas ģērbšanās kārtības maiņu Latvijas teritorijā, izdevumā sniegti ieteikumi gan sieviešu, gan vīru, gan bērnu tērpu komplektēšanai. “Tautastērpa komplektēšanas pamati” ir noderīgs izziņas avots ikkatram tautastērpa darinātājam un nēsātājam – folkloras kopu dalībniekiem, tautas deju kolektīvu dejotājiem, koristiem, koklētājiem un tautas lietišķās mākslas studiju meistariem. Ilustrācijai izmantoti lietiskie un rakstītie avoti, publicētas aizvadīto gadu veiksmīgākās tautas apģērbu rekonstrukcijas, kā arī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Tautas tērpu skatē godalgotie tērpi. | 18,28 |
 | "Dundagas Laukmuižas 13.–14. gadsimta senkapi. Izrakumu materiālu publikācija"/R.,2021. – 358 lpp.: il. Izdevums tapis vairāku Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālistu – arheologu Vitolda Muižnieka, Baibas Vaskas un Iritas Žeieres, numismātes Kristīnes Ducmanes, un LU Latviešu valodas institūta vadošās pētnieces Renātes Siliņas-Piņķes sadarbības rezultātā. Dundagas Laukmuižas senkapi ir ievērojams viduslaiku arheoloģiskais piemineklis Kurzemē, kas izceļas ar bagātīgu atradumu klāstu – rotām, sadzīves priekšmetiem, monētām un unikālām tekstilijām. Grāmatā sniegta informācija par izrakumu norisi, atsegtajiem apbedījumiem un iegūtajiem atradumiem, kas glabājas LNVM Arheoloģijas departamentā un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Grāmatā apkopoti un izvērtēti arheoloģisko pētījumu rezultāti, kas senkapos noritējuši 1909., 1929., 1930., 1937. un 1938. gadā. Tolaik pavisam izpētīti 34 skeletapbedījumi un iegūti vairāk nekā 500 priekšmeti. | 10,96 |
 | "Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata"/R.,2021. – 678 lpp.: il. Šī ir pirmā enciklopēdiska rakstura publikācija par arheoloģijas tēmu, kuras mērķauditorija ir ne tikai aizvēstures pētnieku kopiena, bet arī plašāka sabiedrība, studenti, skolēni, muzeju un kultūras darbinieki. Grāmatas tekstu izstrādē piedalījās visi šodien strādājošie arheologi, kā arī paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēsturnieki – pavisam 49 autori. Grāmatas sagatavošanas iniciatori un atbildīgie redaktori ir LU Latvijas vēstures institūta pētnieki Dr. hist. Gunita Zariņa un Dr. hab. hist. Andrejs Vasks. Redkolēģijā darbojās arī Antonija Vilcāne un Juris Urtāns, kā arī divi muzeja pārstāvji: Arnis Radiņš un Jānis Ciglis. | 54,- |
 | "Krāsas un to nozīme baltu 3.-13. gadsimta apģērbā"/Ieva Pīgozne – R.,2021. – 296 lpp.: il. Pētījumā analizētas krāsas, kādas sastopamas baltu 3. – 13.gs. apģērba tekstīlijās mūsdienu Latvijas teritorijā. Krāsas apskatītas trīs aspektos: kādas tās varētu būt bijušas, kādā veidā varētu būt tikušas iegūtas, kāda varētu būt bijusi krāsu nozīme apģērbā. Grāmata ir zinātnisks pētījums apģērba vēsturē. Autore dalās zināšanās, ko par apģērbu un tā krāsām ir izdevies iegūt, sakārtojot, sistematizējot un analizējot arheoloģiskos, etnogrāfiskos un folkloras avotus. | 18,28 |
 | "Dienvidlatgalē austās segas"/Daina Kraukle – R.,2020. – 366 lpp.: il. Izpētes darba pamatā ir divi galvenie avoti – lietiskie – segu kolekcija, kuras lielākā daļa atrodas privātajos krājumos, bet to attēli Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zinātniskajā arhīvā. Otrs avots ir rakstiskās ziņas, kuras iegūtas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē un 2015. gada ekspedīcijas laikā aptaujāto Latgales audēju stāstījumi. Grāmatā ir daudz ilustratīvā materiāla, kam ir būtiska nozīme, lai rastos pilnīgs priekšstats gan par pašām audējām, gan vidi, kurā viņas dzīvo, gan aušanas procesā izmantotajiem darba rīkiem un segām. Izpētītās kolekcijas pamatā ir 204 segas, taču attēlos no ekspedīcijas redzamas vēl arī citas, kuras papildina priekšstatu par šo novadu audēju izcilajām aušanas prasmēm. | 26,- |
 | "Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena"/R.,2020. – 391 lpp.; il. Apkopojošais pētījums aptver apbalvojuma un apbalvošanas vēsturi, ordeņa kavalieru kā īpašas sociālas grupas izpēti, kā arī raksturo Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru sabiedrisko dzīvi un Lāčplēša dienas tradīcijas veidošanās vēsturi. Grāmatas autori ir LNVM Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa, pētnieks Mārtiņš Vāveris, galvenā krājuma glabātāja Laima Kostrica un Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks Arnis Strazdiņš. Ievadesejas autore – filozofe Ilze Fedosejeva. | 16,82 |
 | "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2017.-2019."/R.,2020. –247 lpp.: il. Krājums ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 2017.-2019. gada zinātnisko lasījumu publikācija. Raksti hronoloģiski aptver visus Latvijas vēstures posmus un plašu ar Latvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, numismātiku, mākslas vēsturi un muzeoloģiju saistītu tēmu loku. Visiem rakstiem pievienots kopsavilkums angļu valodā. Rakstu krājums ir bagātīgi ilustrēts. | 11,10 |
 | "Nyet, nyet, Soviet! Stāsti par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā"/R.,2018. – 322 lpp.: il. Nyet, nyet, Soviet! – ne tikai politiskās demonstrācijās un akcijās izmantots, skaļi izkliegts vai uzrakstīts sauklis, bet arī trimdas latviešu pārliecinoši uzturēta doma un sajūta četrdesmit sešu gadu garumā Latvijas okupācijas laikā. Grāmatā "Nyet, nyet, Soviet!" ir apkopoti 58 cilvēku atmiņu stāsti par politiskajām akcijām un demonstrācijām ASV, Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, Vācijā un Zviedrijā no 1944. līdz 1991. gadam. | 9,10 |
 | "Daba krāso, dzilna auž"/ Baiba Vaivare– R.,2018. – 239 lpp.: il. Grāmatā apkopota TLMS "Dzilna"meistaru atšķirīgā pieredze, papildināta ar zināšanām, kas pārņemtas no iepriekšējām paaudzēm. Krāsošanai tiek izmantoti Latvijā bieži sastopami augi, kuru vākšana nekaitē dabai. Grāmatā pieejamie krāsošanas paņēmieni un receptes nepretendē uz vienīgo pareizo patiesību, jo kurš gan zina, kāda tā ir? | 24,- |
 | "Dienvidkurzemes adītās jakas"/teksts - Inita Heinola, sastādītāja - Linda Rubena – R.,2018. – 47 lpp.: il. Grāmatā apkopota informācija par jakām, izveidoti to apraksti un rotājumu zīmējumi, kā arī sniegta pamatinformācija par jaku adīšanas tehnikām. Grāmata varētu kļūt arī par iedvesmas avotu savas, individuālās jakas adīšanai. Muzeja mājaslapā ir apskatāma arī virtuālā izstāde "Dienvidkurzemes adītās jakas LNVM krājumā" (http://lnvm.lv/?p=12186) | 9,75 |
 | “Zobeni Latvijas teritorijā 7.–16. gs.”/Autors Artūrs Tomsons – R.,2018. – 348 lpp.: il. Grāmata veltīta vienam no spilgtākajiem un interesantākajiem arheoloģisko senlietu veidiem – zobeniem. Pētījumā kā avoti iekļauti arī zobenu fragmenti – rokturu daļas, asmeņu fragmenti, zobenu makstu uzgaļi, kas līdz šim retāk izpelnījušies pētnieku uzmanību. Atsevišķi aplūkoti ieraksti zobenu asmeņos, zobenu un to sastāvdaļu kalšanas tehnoloģijas, to imports un iespējamā gatavošana Latvijas teritorijā. Zobeni aplūkoti arī kā kuršu un Kurzemes skandināvu, zemgaļu, lībiešu, latgaļu un sēļu apbedīšanas tradīciju un attiecīgā laikmeta karotāju bruņojuma sastāvdaļa. | 20- |
 | "Atmiņu nesējs. Gaida Graudiņa Latvijai dāvinātā kolekcija". Kataloga sastādītāja: Olga Miheloviča – R.,2018. – 239 lpp.: il. Katalogā raksturota latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa trimdā izveidotā kolekcija, kas kļuva par pamatu viņa "Latviešu muzejam" Vācijā. 1990. gadā Gaidis Graudiņš kolekciju atveda uz Latviju un izveidoja kultūras muzeju "Dauderi", kas kopš 2010. gada ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa. Katalogam atlasīti un publicēti ap 352 priekšmeti- apbalvojumi, sadzīves un mākslas priekšmeti, mēbeles, grāmatas, dokumenti un fotogrāfijas. Katalogs ir mecenāta dāvana Latvijas valsts simtgadē. | 10,- |
 | "Latvijas valsts dibinātāji". Autori: T. Pumpuriņš, I. Cīrulis, T. Ķikuts – R.,2018. – 412 lpp.: il. Grāmata ir biogrāfisks eseju krājums par Latvijas Tautas padomes 29 locekļiem, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludin;aja neatkarīgu Latvijas Republiku. Esejās tuvplānā atainota Latvijas valsts dibinātāju politiskā un sabiedriskā darbība valsts tapšanas laikā - 1. pasaules kara un Neatkarības kara gados, vienlaikus izvērsti skaidrots katras personas dzīvesgājums pirms un pēc šī laikaposma. Esejās iekļauti attēli no Latvijas muzeju, arhīvu un bibliotēku krājumiem un privātkolekcijām. | 10,- |
 | Ceļā uz Latviešu tautu.: Rakstu krājums. – R.,2018. – 155 lpp.: il Rakstu krājumā publicēti 2016. gada 14., 15. septembrī noritējušās konferences referāti, kā arī pētījumi, kas tapuši LNVM projekta "Ceļā uz latviešu tautu" ietvaros. Izdevums noslēdz vairāk nekākā pirms 20 gadiem aizsākto ciklu "Latviešu saknes", kas bija veltīts latviešu etniskās vēstures izpētei. Krājumā iekļauti dažādu nozaru speciālistu pētījumi, kas paver plašāku kopainu un problemātikas izvērtējumu, kā arī ieskicē vairākus jaunus pētījuma virzienus. Publikācijās aplūkotās tēmas skar etniskos procesus Latvijas teritorijā un kaimiņu zemēs, politiskās, saimnieciskās, reliģiskās un kultūras dzīves dažādus aspektus, valodniecības jautājumus u.c. Daļa pētījumu hronoloģiski un tematiski sniedzas ārpus latviešu etniskajai vēsturei, pieskaroties jau nācijas veidošanās laikam un apstākļiem. | 5,- |
 | Dauderu namam - 120: Sarkandaugavas saimnieciskais, sociālais un kultūrvēsturiskais konteksts: Rakstu krājums. – R.,2018. – 143 lpp.: il Krājums ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas 2017. gada 4. oktobra zinātniskās konferences "Dauderu namam - 100: Sarkandaugavas saimnieciskais, sociālais un kultūrvēsturiskais konteksts" lasījumu publikācija. Raksti hronoloģiski aptver periodu no 17. līdz 20. gs. un plašu ar Rīgas apkaimes - Sarkandaugavas saimnieciskās, sociālās un kultūras vēstures vēstures saistītu tēmu loku. Visiem rakstiem pievienots kopsavilkums angļu valodā. Rakstu krājums ir iluzstrēts. | 5,- |
 | Latvia's Century. Museums for the Latvia's 100th anniversary./Authors: I. Gundare; Text by: T. Ķikuts, T. Pumpuriņš, J. Ciganovs, G. Gerharde-Upeniece, A. Mihelsone, I. Cīrulis, D. Pumpuriņš, A. Strazdiņš, I. Vītola – R.,2018. – 231 p.: il. The exhibition Latvia's Century is a dedication to our country's centenary by 68 Latvian museums. It features outstanding historical exhibits preserved by the museums from all regions of Latvia. The exhibition reveals the last hundred years of Latvia's history and asks the question "What is Latvia?" It urges us to think of the meaning and power the name Latvia has had through the decades. | 5,- |
 | Latvijas Gadsimts. Muzeji valsts simtgadei./Sastādītāja: I. Gundare; Tekstu autori: T. Ķikuts, T. Pumpuriņš, J. Ciganovs, G. Gerharde-Upeniece, A. Mihelsone, I. Cīrulis, D. Pumpuriņš, A. Strazdiņš, I. Vītola – R.,2018. – 231 lpp.: il. Izstāde "Latvijas gadsimts" ir Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei, kurā vienkopus apskatāmas izcilas muzejos saglabātas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas. Tās atspoguļo Latvijas vēsturi simts gadu garumā. Izstādes vadmotīvs ir jautājums "Kas ir Latvija?". Tas aicina domāt par Latvijas vārda nozīmi un spēku cauri laikiem. Katalogs pieejams arī angļu valodā. | 5,- |
 | Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120.: Rakstu krājums. – R.,2017. – 151 lpp.: il. Krājums ir LNVM 2016. gada 25. un 26. oktobrī organizētās starptautiskās zinātniskās konferences “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei - 120” materiālu publikācija. Izdevums ir dažādu nozaru speciālistu (arheologu, etnogrāfu, folkloristu, mākslas zinātnieku un vēsturnieku) sagatavots daudzpusīgs un starpdisciplinārs pētījums par 1896. gadā Rīgā sarīkoto 1896. gada Latviešu etnogrāfisko izstādi. | 2, - |
 | Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2014. – 2016.: Rakstu krājums. – R., 2017. – 287 lpp.: il. Izdevums „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 2014.–2016. g. zinātnisko lasījumu publikācija. Raksti hronoloģiski aptver visus Latvijas vēstures posmus un plašu ar Latvijas vēsturi (2 raksti), arheoloģiju (5 raksti), numismātiku (5 raksti), mākslas vēsturi (1 raksts) un muzeoloģiju saistītu tēmu loku (3 raksti). Visiem rakstiem pievienots arī kopsavilkums angļu valodā. Rakstu krājums ir bagātīgi ilustrēts. | 5, - |
 | Suitu rakstainās zeķes / Autore L. M. Ģibiete – R., 2017. – 80 lpp.: il. Adītie rokdarbi dažādos vēstures laika posmos allaž ir bagātinājuši latviešu etnogrāfisko tērpu. Sākot no ikdienas dzīves nepieciešamības nodrošināt valkātājus gada aukstākajos periodos līdz skaistuma, darba tikuma un simbolisko rituālu kopšanai. Ar atšķirīgu izpildījumu un nozīmi cimdi un zeķes joprojām spēj vēstīt par latviešu senvēsturi un adītāju prasmi. Līdz mūsdienām saglabātās suitu senā tērpa daļas joprojām uzrunā un radoši iespaido tērpu darinātājus un rokdarbniekus. | 9, - |
 | Arheoloģiskais tērps. Tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā / Autore I. Žeiere– R., 2017. – 135 lpp.: il. Grāmata tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Tajā apkopota informācija un plašs ilustrāciju klāsts par nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem tekstilatradumiem Latvijā. Izdevums palīdzēs orientēties pieejamajos materiālos un radīt izpratni par to izmantošanu. Grāmatā sniegtas norādes par kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm Latvijas teritorijā dzīvojošo etnisko grupu apģērbā, kā arī iespējām mūsdienās veidot vēsturiski precīzas arheoloģisko apģērbu rekonstrukcijas. | 18,28 |
 | Rakstainās jostas: kopīgais kultūrslānis/ Autore: A. Karlsone – R., 2014. – 128 lpp.: il. Grāmatā sniegta gan praktiska informācija jostu audējiem, gan jostu aušanas tradīcijas vēsturiski skaidrojumi, apkopojot ļoti plašu, daudzu muzeju un citu krātuvju sniegto ziņu kopumu par atsevišķiem, savstarpēji līdzīgiem rakstaino jostu tipiem: Alsungas, Krustpils un Kalsnavas. Ilustrācijām galvenokārt izmantotas jostas no Latvijas novados esošajiem muzejiem, lai popularizētu to kolekcijas un parādītu lasītājiem, ka esam bagāti ar daudziem etnogrāfisko priekšmetu krājumiem. Vairums attēlu ir šo priekšmetu pirmpublicējumi. Grāmatā ievietoti arī jostu rakstu pilni tehniskie zīmējumi un diegu uztīšanas secība. | 11,26 |
 | 1896. Latviešu etnogrāfiskā izstāde/ Sastādītāja: S. Stinkule, Tekstu autori: J. Ciglis, T. Ķikuts, S. Stinkule, - R., 2016. - 574 lpp.: il. Viens no spilgtākajiem 19. gadsimta notikumiem bija Latviešu etnogrāfiskās izstādes sagatavošana un norise. Pasākumu organizēja Rīgas Latviešu biedrība (RLB) un izstāde tika atklāta 1896. gadā kā X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa sastāvdaļa. Lai to sagatavotu, RLB Zinību komisija uz dažādiem Latvijas novadiem nosūtīja 11 zinātniskas ekspedīcijas muzejisku priekšmetu vākšanai. Tika iegūts vairāk nekā 6000 etnogrāfisku priekšmetu un rosināta latviešu sabiedrības interese par savas tautas vēsturi. Izstādei, kas atspoguļoja tautas tradicionālo dzīvesveidu un nodarbošanos, bija lieli panākumi - laikā no 1896. gada 1.augusta līdz 15. septembrim to apmeklēja vairāk nekā 45000 cilvēku. Grāmatu papildina 1896. gada kataloga reprodukcija. | 27, - |
 | Seno baltu rotas/ Autors: J. Mikāns, - R., 2014. - 35 lpp.: il. Izdevums “Seno baltu rotas” ir studijas “Kalvis” radošās biogrāfijas atspoguļotājs un tam ir arī kultūrvēsturiska nozīme, jo zīmējumos ir redzamās arheoloģiskās rotas, kas glabājas Latvijas muzeju krājumos, un zīmējumus papildina atdarinājumi un rotas, kas darinātas pamatojoties uz arheoloģisko rotu kompozīciju. | 4,50 |
 | Apģērba attīstība Zemgalē 19. gadsimtā/ Autore: A.Jansone - R., 2016. 183 lpp.: il. Pētījums par Zemgales kultūrvēsturiskā apgabala apģērba attīstību 19. gadsimtā. Cienot 20.gadsimta sākumā radīto zināšanu kopumu un priekšstatus par zemnieku apģērba komplektējumu un zinātniskā apritē ieviešot jaunus lietiskos, rakstītos un vizuālos avotus, piedāvājam mūsdienu redzējumu par laikmeta ietekmi uz apģērba attīstību Zemgalē 19.gadsimtā: par lauku iedzīvotāju darba un goda apģērba komplektējumu, to darināšanas un rotāšanas paņēmienu attīstību, apģērbu sagādi un valkāšanas tradīcijām. | 21,94 |
 | Apdraudēto Latvijas arheoloģisko senlietu katalogs/ Izstrādātāji: A. Kairišs, A. Šulte, S. Zirne, E. Lūsēna, J. T. Urtāns - R., 2016. - 21 lpp.: il. Katalogā iekļauti tie senlietu veidi, kuri vairāk pakļauti nelikumīgas iegūšanas un nelikumīgas tirdzniecības riskam, kā arī ir biežāk sastopami Latvijā. Šis katalogs ir izstrādāts, lai sniegtu palīdzību to Latvijas arheoloģisko senlietu identifikācijā, kuras biežāk tiek nelikumīgi iegūtas, realizētas un izvestas ārpus Latvijas. LEJUPIELĀDĒT Angļu valodā | Elektronisks izdevums |
 | Garaspēka zemes atgūšana/ Autors: D. Īvāns - R., 2013. - 229. lpp.: il. Atmodas laika fotogrāfiju bagātīgi ilustrēts Daiņa Īvāna eseju krājums par svarīgāko Latvijas jaunākā laika vēstures posmu — Atmodu, kad Latvijas tauta atguva savas valsts neatkarību. Daudzas fotogrāfijas publicētas pirmo reizi. Grāmatas beigās publicēts plaša tā laika notikumu hronoloģija. Grāmata izdota, atzīmējot Latvijas Tautas frontes 25 gadadienu, un parāda, ka kopā mēs esam garaspēks, kas var uzvarēt jebkuru pretvaru. | 7,73 |
 | Iepazīsties ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju! Ceļvedis Latvijas vēsturē no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām/ Autori: A.Burbicka, T.Ķikuts, I.Zeibārte - R., 2015. - 32 lpp.: il. Grāmatiņa “Iepazīsti Latvijas Nacionālo vēstures muzeju! Ceļvedis Latvijas vēsturē no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām” ir veidota kā izdevums ar krāsainiem attēliem, īsiem tekstiem un uzdevumiem, kas palīdz radoši izzināt muzejā apskatāmo Latvijas vēstures ekspozīciju, raisa interesi par Latvijas vēsturi. | 2, - |
 | Познакомься с Национальным музеем истории Латвии! Путеводитель по истории Латвии с древнейших времён до наших дней/ Авторский коллектив Национальнoгo музея истории Латвии – А. Бурбицка, Т. Кикутс, И. Зейбарте - Р, 2015. - 32 с.: ил. | 2, - |
 | Jānis Krēsliņš: latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs/ Sastādītāja: S.Stinkule, Tekstu autores: I.Pujāte, S.Stinkule, G.Tuča - R., 2015.- 320lpp.: il. Grāmata "Jānis Krēsliņš - latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs" ir veltīta latviešu mākslinieka, fotogrāfa, literāta, aktīva sabiedriskā darbinieka un aizrautīga folkloras un tautas tradīciju vācēja Jāņa Krēsliņa (1865-?) 19.gadsimta beigās savāktajiem etnogrāfiskajiem, vēsturiskajiem un mākslas materiāliem, kopskatā 376 priekšmetiem. | 27,- |
 | Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2011. – 2013.: Rakstu krājums. – R., 2014. – 263 lpp.: il. Izdevuma „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” zinātnisko lasījumu ceturto krājumu veido raksti, kas tapuši uz 2011.–2013. g. zinātnisko lasījumu referātu pamata. Raksti veltīti arheoloģijas (6 raksti), etnogrāfijas (1 raksts), numismātikas (5 raksti), vēstures (3 raksti), mākslas vēstures (2 raksti), restaurācijas (1 raksts) tematikai. Krājumā ievietots arī krāsu attēlu pielikums, LNVM hronika 2011. – 2013.g. un LNVM arheoloģiskie izrakumi 2011. – 2013.g. | 2, - |
 | Pieminekļu valdei-90: Rakstu krājums.- R., 2013.-165 lpp.: il 2013. gadā aprit 90 gadi kopš dibināta pirmā Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības institūcija – Pieminekļu valde. Krājumā apkopots Pieminekļu valdes paveiktais Latvijas kultūras mantojuma apzināšanā, vākšanā, aizsardzībā, uzraudzībā un popularizēšanā 20.gs. 20. – 40.gados. Izdevums atklāj Pieminekļu valdes arheoloģiskajos izrakumos, etnogrāfiskajās ekspedīcijās un arhitektūras un mākslas pieminekļu apzināšanas laikā savākto kultūrvēsturisko mantojumu un būtisku avotu latviešu etniskās vēstures, tradicionālās kultūras vēstures un kultūrvēsturisko sakaru izzināšanā. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts. | 5, - |
 | Johana Karla Bēra kolekcija Britu muzejā/ Autori: J. Ciglis, A. Vilcāne.-R.,2012.-223 lpp.:il. LNVM publikāciju sērijas,,Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju muzeju krātuvēs” ceturtajā laidienā publicēta tā Latvijas arheoloģiskā mantojuma daļa, kas glabājas vienā no lielākajām pasaules vēstures un mākslas vērtību krātuvēm – Britu muzejā Londonā. Tur glabājas divas Latvijas teritorijā iegūto arheoloģisko priekšmetu kolekcijas: Rīgā dzimušā profesora Johana Karla Bēra 1852.g. Britu muzejam pārdotā kolekcija un Gustava Frīdriha Klemma1868.g. muzejam pārdotā kolekcija. Katalogā iekļauts senlietu apraksts latviešu un angļu valodās, izmantotas H. Bruininga foto tabulas un autoru foto uzņēmumi. | 2, - |
 | Latvijas arheoloģiskās kolekcijas Vācijas muzejos/ Autore:I.L.Virse.-R., 2011.-100 lpp.:il. Arheoloģiskās senlietas no Latvijas Vācijas muzeju krājumā ir nozīmīga mūsu kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Tās ne vien papildina Latvijas senvēstures avotu kopumu, bet ir arī spilgta jaunāko laiku vēstures liecība. Pētnieku rīcībā nodots materiāls, kas līdz šim bija tikpat kā nezināms un reti izmantots pētījumos. Publikācijā aplūkota Vācijas muzeju senlietu kolekcijas izveides vēsture, katalogā uzskaitīti priekšmeti, kuri pašlaik atrodas muzeju krājumā. Izdevumu papildina bagāts ilustratīvais materiāls, atradumu vietu saraksts latviešu un vācu valodā. | 2, - |
 | Austrumprūsijas arheoloģiskais mantojums Fēliksa Jākobsona arhīvā./ Autori: T. Cicinski, J. Ciglis, M. Lemke, V. Muižnieks, A. Rzeszotarska-Nowakiewicz, T. Nowakiewicz, J. Kevišs-Petuško, I. Virse, Z. Poligraficzno-Wydawniczy, A. Bitner-Wroblewska. – Varšava., 2011.- 639 lpp.: il. | 5, - |
 | "Par centību" Lauksaimniecības biedrību un izstāžu medaļas un nozīmes Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā./Autore:L.Grīnberga.-R.,2011.- 264 lpp.:il. | 5, - |
 | Tautas lietišķā māksla Latvijā: Rakstu krājums. - R., 2008.-128 lpp.: il. Latvijas kultūras neatņemama sastāvdaļa un viens no identitātes izpausmes veidiem ir tautas lietišķā māksla. Krājumā iekļauti referāti no 2007.gada decembrī LNVM notikušās zinātniskās konferences „Tautas lietišķā māksla Latvijā no 20.gs. vidus līdz mūsdienām. Šodiena. Pieredze. Rītdiena.” Bagātīgās ilustrācijas sniedz iespēju skatīt saglabātās liecības. | 2, - |
 | Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums.- R., 2008.-191 lpp.:il. Ar šo rakstu krājumu noslēdzas LNVM projekts,,Latviešu saknes”, kura ietvaros 2008.gada februārī organizētās starptautiskās zinātniskās konferences referāti ir apkopoti šajā rakstā. Krājumā ievietotie raksti aptver hronoloģiski plašu laika posmu – no agrā dzelzs laikmeta līdz 15.gs. Rakstos paustas daudzas jaunas atziņas par kuršu un Baltijas somu, kā arī kuršu un skandināvu attiecībām. Publicēti gan senāku, gan tikko veiktu pētījumu materiāli.Daļa rakstu veltīta atsevišķām senlietu kategorijām, ornamenta izpētei vai tekstilijām. | 5, - |
 | Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2004.–2006.: Rakstu krājums. – R., 2007. – 175 lpp.: il. LNVM kārtējais rakstu krājumā apkopoti laikā no 2004.līdz 2006.gadam notikušo muzeja zinātnisko lasījumu rezultāti. Krājums hronoloģiski aptver visus Latvijas vēstures posmus un skar plašu problēmu loku, kas iezīmē aktuālos pētījumu virzienus LNVM. Raksti veltīti arheoloģijas (2 raksti), etnogrāfijas (1 raksts), numismātikas (3 raksti), faleristikas (1 raksts) un mākslas vēstures (3 raksti) tematikai. Viens raksts veltīts mākslinieka, fotogrāfa un ilggadējā muzeja darbinieka Arvida Gusara dzīves gājumam un radošajai darbībai. Krājumā ievietots arī krāsu attēlu pielikums, LNVM hronika 2004. – 2006.g. un LNVM arheoloģiskie izrakumi 2004. – 2006.g. | 2, - |
 | Latvijas arheoloģiskās senlietas Polijas krātuvēs. – R., 2005. – 268 lpp.: il. LNVM publikāciju sērijas,,Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju muzeju krātuvēs” otrajā laidienā publicēta tā Latvijas arheoloģiskā mantojuma daļa, kas glabājas dažādos Polijas muzejos, kopā vairāk nekā 400 Latvijas arheoloģiskajos pieminekļos iegūtas senlietas. Grāmata ir vienlaicīgi latviešu un poļu valodās. Šajā kopdarbā publicētās poļu arheologu atziņas, savienotas ar latviešu arheologu atziņām, veido savstarpēji bagātinātu un pilnvērtīgu priekšstatu par Latvijas arheoloģiskajām senlietām Polijas krātuvēs. | 2, - |
 | Latvijas Vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2001.–2003.: Rakstu krājums. – R., 2004. – 160 lpp.: il. LNVM kārtējā rakstu krājumā apkopoti laikā no 2001. Līdz 2003.gadam notikušo Latvijas vēstures muzeja zinātnisko lasījumu rezultāti. Krājumā ievietotie raksti gan tematiski, gan hronoloģiski aptver plašu tēmu loku, parādot, pie kādām Latvijas vēstures tēmām strādā muzeja pētnieki – arheoloģija (2 raksti), etnogrāfija (4 raksti), numismātika (2 raksti), faleristika (1 raksts), restaurācijas vēsture (1 raksts), mākslas vēsture (2 raksti). Pirmo reizi muzeja rakstos ievietota sadaļa ,,In memoriam” un ,,Muzeja hronika”. | 2, - |
 | Latvijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums.– R., 2002. – 238 lpp.: il. LNVM astotajā rakstu krājumā apvienoti pēc 2001.g. nogalē notikušās zinātniskās konferences,,Latvijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas” tapušie raksti. Aptver hronoloģiski un tematiski plašu jautājumu loku. Aizvēstures senākā posma problēmām veltīti divi pētījumi, agro metālu un dzelzs laikmeta pieminekļos atrasto priekšmetu un ar tiem saistīto problēmu analīzei pievērsušies trīs autori, četri raksti veltīti viduslaiku pieminekļu izpētei. Savukārt trīs raksti veltīti līdz šim Latvijas arheologu mazāk skartiem jautājumiem. | 2, - |
 | Cauri gadsimtiem: Rakstu krājums, veltīts Valdemāram Ģinteram (1899. – 1979.). – R., 2000. – 158 lpp.: il. LNVM Rakstu 7. sējums ir muzeja veltījums tā direktoram (1934 – 1944), ievērojamajam arheologam, muzeja un sabiedriskajam darbiniekam Dr. phil. Valdemāram Ģinteram (1899 – 1979) simtajā dzimšanas dienā, kurš devis lielu ieguldījumu Latvijas arheoloģijas attīstībā. | 2, - |
 | Vankina L. The Collections of Stone Age Bone and Antler Artefacts from Lake Lubāna. – R., 1999. – 290 p.: includes drawings. | 5, - |
 | Latviešu tautastērpi. I Vidzeme /Sast. Z.Bremze, V.Rozenberga, I.Ziņģīte. – R., 1995. – 319 lpp.: il., pielikumā 63 piegrieztņu lapas. | 6,80 |