Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā 25. un 26. oktobrī notika starptautiska zinātniska konference “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120.” Konference norisinājās LNVM Konferenču zālē, Brīvības bulvārī 32.
2016. gadā aprit 120 gadi kopš Latviešu etnogrāfiskās izstādes, kas notika Rīgā 1896. gadā, X Viskrievijas Arheoloģiskā kongresa ietvaros. 19. gadsimtā etnogrāfija, kas tolaik ietvēra gan vēsturi, gan filoloģiju, gan fizisko antropoloģiju, Centrālajā un Austrumeiropā kļuva par savdabīgu nacionālās pašapliecināšanās veidu. Uzskatot tautu tradicionālās kultūras mantojumu par nacionālās identitātes nesēju, to ne tikai aktīvi vāca, uzglabāja un pētīja, bet tas kļuva arī par svarīgu nacionālās kustības sastāvdaļu. 19. gadsimta beigās Eiropas valstīs dibināja virkni muzeju un organizēja grandiozas izstādes, apliecinot tautu kultūru senumu, bagātību, savdabību un krāšņumu. Dzimtbūšanas atcelšana, izglītības kāpums arī latviešiem nesa atskārsmi par savu vēsturi, kultūru, valodu un tiesībām. Tostarp apzināt, saglabāt un redzēt savas tautas garīgās un materiālās vērtības. 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde kļuva par lielāko latviešu tautas, tās vēstures, kultūras un aktuālo sasniegumu reprezentācijas pasākumu 19. gs. beigās. Tā ir nozīmīga robežšķirtne latviešu etnogrāfijas veidošanās vēsturē, Latvijas muzeju un to ekspozīciju attīstības ceļā.
Lai atzīmētu Latviešu etnogrāfiskās izstādes gadadienu un izvērtētu tās devumu latviešu vēstures apzināšanas procesā, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir izveidojis izstādi un muzejā noritēja starptautiska zinātniska konference “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120″.