Izstāde “Nauda Latvijā” piedāvā muzeja apmeklētājiem iespēju ielūkoties saistošā un vienlaikus sarežģītā naudas vēsturē Latvijā, ko ietekmējusi gan mūsu zemes pastāvīgā saistība ar nozīmīgākajiem tirdzniecības ceļiem Austrumeiropā, gan arī vācu, poļu, zviedru un krievu lielkungu politiskā un ekonomiskā virsvara Latvijas teritorijā atšķirīgos laikmetos un apstākļos.
Izstādē hronoloģiski atainoti dažādās naudas ceļi Latvijas teritorijā: preču nauda senākās vēstures periodā, romiešu monētas (1.–4. gs.), sudrabs tā sauktajos bezmonētu periodos (5.–8. gs. un 12. gs.), arābu dirhēmi (9. -11. gs.), Rietumeiropas denāri (10.–12. gs.) u.c. Kopš 13. gs. Latvijas teritorijā lietotās monētas lielākoties kala tepat uz vietas. Izstādē aplūkojamas 13.–16. gs. Livonijas konfederācijas vietējās naudas kaltuvēs tapušās monētas – ārtigi, šiliņi, mārkas, vērdiņi u.c., tāpat monētas, kas kaltas tā sauktajos poļu un zviedru laikos 16.–17. gs., un arī Kurzemes un Zemgales hercogistē vairāk nekā divus gadsimtus ilgā laikā izlaistā metālnauda, kā arī daudzas starptautiskās tirdzniecības monētas – sudraba dālderi un zelta dukāti. Izstāde uzskatāmi ataino naudas apgrozības īpatnības pēc visu Latvijas novadu pakāpeniskas iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā, kā arī sniedz ieskatu naudas kalšanas tehnikas attīstībā un papīrnaudas vēsturē.
Vispusīgi parādīta arī komplicētā un dramatiskā 20. gs. Latvijas politiskā un ekonomiskā vēsture, ko īpaši raksturo nacionālās valūtas – lata – radīšana, tās varmācīga iznīdēšana un veiksmīga atjaunošana aizvadītā gadsimta pēdējā desmitgadē. 21. gadsimtu raksturo 2014. gadā notikusī veiksmīgā pievienošanās Eiropas Savienības kopējai valūtai – eiro.
Izstādē skatāmas gan unikālas monētas un papīra naudaszīmes, kas ataino Latvijas naudas vēsturi, gan arī monētu kompleksi – depozīti, kas ļauj ielūkoties dažādu vēsturisko laikmetu un Latvijas reģionu naudas apgrozības īpatnībās.
Izstāde atvērta līdz 2024. gada 31. maijam.
Izstādes eMuzeja resursu izlase skatāma: šeit.