Etnogrāfes Sanitas Stinkules lekcija “Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs” Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konferenču zālē Brīvības bulvārī 32, Rīgā notiks 19. martā plkst. 12.00.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas 297 Jāņa Krēsliņa (1865-?) uzņemtas fotogrāfijas un 79 akvareļi, un eļļas gleznojumi.
Tajos redzami Latvijas lauku iedzīvotāji ikdienas un svētku apģērbā, latviešu zemnieku dzīvojamo un saimniecības ēku kopskati, plāni, apkures ierīču un rotājumu sīkdaļas, apbūves izkārtojuma plāni, īpašuma zīmes, novadu tradicionālie apģērbi.
Visas fotogrāfijas un zīmējumi tapuši 1894. un 1895. gadā, kad Jānis Krēsliņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados ar mērķi iegūt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, kas notika 1896. gadā Rīgā, X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa ietvaros. Ekspedīciju dalībnieku uzdevums bija savākt iespējami pilnīgus sadzīves priekšmetu un darbarīku komplektus, vērot vietējo sadzīvi, ieražas, fotografēt un zīmēt Vidzemes, Kurzemes un Latgales senos mājokļus un iedzīvotājus senajos apģērbos.
Pavisam notika 11 ekspedīcijas uz dažādiem Latvijas novadiem. Jānis Krēsliņš piedalījās četrās no tām: 1894. gada vasarā viņš kopā ar inženierzinātņu studentu Krišjāni Zīvartu un skolotāju Pēteri Ābolu jeb Abulu (publicējās ar pseidonīmu Tālivaldis) devās ekspedīcijā pa Rietumu un Ziemeļu Vidzemi. 1894. gada Ziemassvētkos Jānis Krēsliņš devās vākt materiālus uz Nīcas, Bārtas, Rucavas un Palangas apkārtni. 1895. gada Lieldienās Krēsliņš devās uz Alsungu, Turlavas, Rumbas un Snēpeles pagasta kuršu ķoniņu ciemiem – Kalējiem, Ķoniņiem, Pliķiem, Ziemeļiem, Dragūniem un Viesalgiem. 1895. gada vasarā – rudenī Krēsliņš apceļoja Latgali, Vidzemes austrumu un vidusdaļu.
Pagājušajā gadā, atzīmējot Jāņa Krēsliņa 150 gadu jubileju, LNVM izveidoja māksliniekam veltītu izstādi un sadarbībā ar apgādu “Neputns” klajā tika laists bagātīgs albūms, ko var iegādāties arī muzeja veikalā.