Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijā no 28. decembra apskatāma jauna zāle: “Ikdienas dzīve Padomju Latvijā. 20. gs. 60. gadu dzīvokļa interjers”.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija “Ikdienas dzīve Padomju Latvijā. 20. gs. 60. gadu dzīvokļa interjers” ļauj atgriezties nesenā pagātnē. Tā laika noskaņu liek sajust autentiskais sienu krāsojums, sudrabspožie radiatori, mēbeles un sadzīves priekšmeti, kas tolaik atradās Latvijas iedzīvotāju mājokļos un bija mūsu ikdienas dzīves neatņemama daļa. 21. gadsimtā tie ir kļuvuši par muzejisku retumu, kas redzami vien ģimenes fotogrāfijās un saglabājušies muzeja kolekcijā.
20. gs. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā iezīmējās pārmaiņas dzīvokļu celtniecībā. Rīgā tapa brīva plānojuma mikrorajoni. Lai atceramies kaut vai pirmos šāda veida dzīvojamos rajonus “Āgenskalna priedes” un apbūvi Grīvas ielā – tipveida ēkas ar nelieliem 2 – 3 istabu dzīvokļiem. Uzskatāmu apliecinājumu gūstam, pārlasot 1959. gadā izdoto B. Artmaņa un A. Nikolajeva sarakstīto grāmatu “Gaumīgs dzīvoklis un mēbeles”: “Ekonomiskā dzīvoklī ar ērtībām, t.i., centrālapkuri, vannu vai dušu un tualetes telpu, dzīvojamais laukums atkarībā no istabu skaita paredzēts: vienistabu dzīvoklī apmēram no 18 līdz 20 m2, divistabu dzīvoklī no 24 līdz 28 m2, bet trīsistabu dzīvoklī no 32 līdz 36 m2. Palīgtelpu aizņemamā kvadratūra sastādīs vidēji ap 12 m2.”
Reālā dzīve izrādījās skarba, jo samilzusī dzīvokļu problēma tā arī nekad netika atrisināta. Tomēr mazgabarīta dzīvokļiem ar zemajiem griestiem bija nepieciešama jauna tipa mēbeles, kas radīja būtisku pavērsienu mēbeļrūpniecībā.
Sākot ar 20. gs. 60. gadiem plaša patēriņa produkcijas ražošanā pieauga dizainera loma. Parādījās modernisma iezīmes, nebijuši materiāli gan modes industrijā, gan dizainā, sadzīves priekšmeti ieguva lakoniskas, ģeometriskas formas un minimālu stilizētu dekoru.
Par raksturīgu mājokļu interjera sastāvdaļu kļuva sekcijveida mēbeles, kuru ražošanā izmantoja unificētus elementus. Ekspozīcijā to uzskatāmi raksturo pie sienas novietotais sastatņu mēbeļu komplekts (projekta autors V. Dambrāns, izgatavots 1965. gadā Kokapstrādes kombinātā “Vulkāns” Kuldīgā), kur sekcija ar plauktiem un skapīšiem ir apvienota ar rakstāmgaldu skolēnam. Universālās tipveida mēbeles plauktos izvietotas grāmatas – uzmanību noteikti pievērsīs sešdesmitajos gados iecienītā grāmatu sērija “Ievērojamu cilvēku dzīve”, turpat atrodas Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcā ražotā kafijas servīze un porcelāna sīkplastika.
Dzīvojamā istaba parasti tika izmantota visdažādākajām vajadzībām – gan darbam, gan atpūtai. Nozīmīga vieta bija tā dēvētajam atpūtas stūrītim – atzveltnes krēslam, kura tuvumā, radot mājīgumu, novietota stāvlampa un tolaik iecienītā grīdas vāze. Vecākās paaudzes apmeklētājiem noteikti jaukas atmiņas saistīsies ar interjerā apskatāmo Rīgas radiorūpnīcā ražoto radiolu “Rigonda”. Par savdabīgu tā laika moderno mēbeļu simbolu šodien ir kļuvuši trīsstūrveida zemie galdiņi ar atbilstošām taburetēm.
Veidojot un arī apskatot muzeja ekspozīcijā iekārtotos interjerus, it sevišķi, ja tiek muzealizēta nesenā pagātne, kas daudziem apmeklētājiem vēl labi saglabājusies atmiņās, jāņem vērā zināma nosacītība, jo nekad nebūs iespējams visā pilnībā radīt kādu konkrētu dzīvokli ar tikai šim dzīvoklim raksturīgajām mēbelēm un sadzīves lietām. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbinieki ir centušies maksimāli pietuvināt ekspozīcijā apskatāmo mājokļa iekārtojumu 20. gs. 60. gadu dzīvesvidei, izmantojot autentiskus tā laika priekšmetus no muzeja kolekcijas.