Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa “Dauderi” (Rīga, Sarkandaugavas iela 30) no 9. oktobra līdz 8. novembrim aicina apmeklēt Roberta Kulpes privātkolekcijas izstādi “Ieskats Dziesmu svētku vēsturē”.
Izstādē apskatāmas Dziesmu svētku nozīmītes, goda zīmes, saktas, programmiņas, biļetes un citi priekšmeti no Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Latvijas novadu dziesmu svētkiem, Latviešu dziesmu svētkiem Eiropā, Amerikā un Kanādā, kā arī festivāliem un citiem dziedāšanas svētkiem.
Roberts Kulpe (79) jau vairāk kā trīsdesmit gadus vāc unikālu latviešu dziedāšanas svētku nozīmīšu kolekciju. Šobrīd kolekcijā ir vairāk nekā 400 nozīmīšu, medaļu, svētku programmiņu, dziesmu grāmatu, fotogrāfiju un daudz citu priekšmetu, kas saistīti ar dziesmu un deju svētkiem gan Latvijā, gan ārzemēs, gan lielās pilsētās, gan pavisam mazos novados.
Roberta Kulpes kolekcijas vecākie eksemplāri ir 1868.gada nozīmīte par godu Rīgas Latviešu biedrības dibināšanai, 1910.gada V Latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku piemiņas medaļa un 1926.gada VI Vispārējo latviešu dziesmu svētku nozīmīte ar uzrakstu: “Dzied māsiņa tu pret mani, es pret tevi gavilēšu.”
Sākot pētīt avotus, kolekcionārs atklāja, ka latvieši jau sen kopš XIX gs. vidus paralēli lielajiem Dziesmu svētkiem rīkoja dažāda mēroga sadziedāšanas dienas. Arī tām bija savas piemiņas zīmes, kas būtiski papildina kolekciju. Tāpat kolekcijā ir nozīmītes no latviešu Dziesmu svētkiem ārzemēs, igauņu, lietuviešu un ziemeļvalstu dziesmu svētkiem.
Īsto garšu kolekcionēšanai Robertam Kulpem piešķir arī paša Dziesmu svētku pieredze. Kolekcionārs Ikšķiles pilsētas domes korī “Ikšķile” dzied kopš kora dibināšanas un labi atceras, cik saviļņojoša bija dziedātāju pirmā braukšana uz Dziesmu svētkiem 1980.gadā. Pēc neatkarības atjaunošanas uz Mežaparka estrādes kāpa jau visa Kulpes saime: “Draudzīgi braucām visa ģimenīte – mēs ar sieviņu, meita un dēls.” Visi vienā korī. Pašreiz viņš no Kulpēm gan atkal dzied viens pats, pārējie atbiruši savas aizņemtības dēļ.
Ar paša dziedāšanas pieredzi kolekcionāram saistās aptuveni 12 nozīmīšu, diemžēl ne visiem svētkiem tās vairs ir aktuālas, jo dažkārt izlīdzas ar uzlīmēm. Nav arī nozīmīšu kataloga, kāds ir pastmarkām, lai kolekcionāriem vieglāk orientēties.
Varam būt lepni, ka mūsu Dziesmu svētki iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā svētku tradīciju saglabāšanai un pārmantošanai nākošām paaudzēm.