–Pastāvīgā izstāde “Nauda Latvijā”
Izstāde „Nauda Latvijā” piedāvā muzeja apmeklētājiem iespēju ielūkoties saistošā un vienlaikus sarežģītā naudas vēsturē Latvijā, ko ietekmējusi gan mūsu zemes pastāvīgā saistība ar nozīmīgākajiem tirdzniecības ceļiem Austrumeiropā, gan arī vācu, poļu, zviedru un krievu lielkungu politiskā un ekonomiskā virsvara Latvijas teritorijā atšķirīgos laikmetos un apstākļos.
Izstādē hronoloģiski atainoti dažādās naudas ceļi Latvijas teritorijā: preču nauda senākās vēstures periodā, romiešu monētas (1.–4. gs.), sudrabs tā sauktajos bezmonētu periodos (5.–8. gs. un 12. gs.), arābu dirhēmi (9. -11. gs.), Rietumeiropas denāri (10.–12. gs.) u.c. Kopš 13. gs. Latvijas teritorijā lietotās monētas lielākoties kala tepat uz vietas. Izstādē aplūkojamas 13.–16. gs. Livonijas konfederācijas vietējās naudas kaltuvēs tapušās monētas – ārtigi, šiliņi, mārkas, vērdiņi u.c., tāpat monētas, kas kaltas tā sauktajos poļu un zviedru laikos 16.–17. gs., un arī Kurzemes un Zemgales hercogistē vairāk nekā divus gadsimtus ilgā laikā izlaistā metālnauda, kā arī daudzas starptautiskās tirdzniecības monētas – sudraba dālderi un zelta dukāti. Izstāde uzskatāmi ataino naudas apgrozības īpatnības pēc visu Latvijas novadu pakāpeniskas iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā, kā arī sniedz ieskatu naudas kalšanas tehnikas attīstībā un papīrnaudas vēsturē.
Vispusīgi parādīta arī komplicētā un dramatiskā 20. gs. Latvijas politiskā un ekonomiskā vēsture, ko īpaši raksturo nacionālās valūtas – lata – radīšana, tās varmācīga iznīdēšana un veiksmīga atjaunošana aizvadītā gadsimta pēdējā desmitgadē. 21. gadsimtu raksturo 2014. gadā notikusī veiksmīgā pievienošanās Eiropas Savienības kopējai valūtai – eiro.
Izstādē skatāmas gan unikālas monētas un papīra naudaszīmes, kas ataino Latvijas naudas vēsturi, gan arī monētu kompleksi – depozīti, kas ļauj ielūkoties dažādu vēsturisko laikmetu un Latvijas reģionu naudas apgrozības īpatnībās.
–Ekspozīcijas daļa “Art Deco”
20. gs. 20. – 30. gadi Eiropā un ASV ir cieši saistīti ar Art Deco stilu. Tā sākotne un nosaukuma izcelsme ir meklējami Francijā. Ierosmi nosaukumam, kuru kā mākslas stila apzīmējumu sāka lietot 20. gs. 60. gadu vidū, deva Parīzē 1925. gadā sarīkotā Starptautiskā dekoratīvās un industriālās mākslas izstāde. Art Deco – saīsinājums no Les arts décoratifs (franču valodā – dekoratīvā māksla) kļuva par spilgtu mākslinieciskās formas izpausmi arhitektūrā un visdažādākajās mākslas jomās – it īpaši lietišķi dekoratīvajā mākslā. Art Deco stils ietekmēja sabiedrisko un privāto interjeru izveidi, rūpniecisko dizainu, tērpu un aksesuāru modes tendences, ikdienā lietoto sadzīves priekšmetu formveidi. Nereti šo stilu mēdza dēvēt arī par dzīvesveida stilu.
Art Deco stilu lietišķi dekoratīvajā mākslā un dizainā raksturo konstruktīvas un racionālas formas, stilizācija un izsmalcināta dekorativitāte, kontrastaina spilgta krāsainība. Par nozīmīgu parādību kļuva uzsvērta industriālo motīvu izmantošana, piemēram, liektu hromēta metāla stieņu pielietojums apgaismes ķermeņu dizainā. Mēbelēm bija raksturīgas ģeometriskas formas, finierējumam bieži izvēlējās eksotiskus un dārgus kokmateriālus, mēbeļu dekorā izmantoja modē ienākušos jaunos sintētiskos materiālus.
Laikā starp diviem Pasaules kariem Art Deco nenoliedzami ietekmēja dizaina norises Latvijā. Pirmo reizi muzejā ir apskatāms 20.gs. 30. gadu dzīvojamās istabas iekārtojums, kas apliecina vietējās mēbeļu mākslas kvalitātes. Sēdmēbeļu komplekts – sofa un divi atpūtas krēsli ir izgatavoti, domājams, Rīgā 20. gs. 30. gadu sākumā un formas ziņā ir tipiski tā laika Art Deco dizaina piemēri. Kādā no vietējām mēbeļu darbnīcām ir darināts servants, kuru aplūkojot īpaša vērība jāpievērš izcilajam riekstkoka finierējumam. Priekšstatu par gaumi sniedz uz servanta novietotā porcelāna sīkplastika, dekoratīvās stikla vāzes, Iļģuciema stikla fabrikā izgatavotais augļu trauks un citi 20. gs. 30. gados Latvijā sastopamie lietišķās mākslas priekšmeti.
Iepazīt dzīvesveidu un modi palīdzēs eksponētās fotogrāfijas, bet sajust noskaņojumu – toreiz tik ļoti iecienītās melodijas.