Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu zālē vēl tikai līdz 13. septembrim aplūkojama izstāde „Rīgas pilij – 500”. Rīgas pils bijusi LNVM mājvieta kopš 1920. gada, un muzejs tajā atgriezīsies pēc pils renovācijas 2018. gadā. Izstāde ir muzeja veltījums vēsturiskajai ēkai tās 500 gadu jubilejā.
Pašreizējā pils uzcelta laikā no 1497. līdz 1515. gadam uz 1484. gadā rīdzinieku nopostītās pils pamatiem. Pirmo Livonijas ordeņa pili šajā vietā sāka būvēt 1330. gadā. Pašreizējā pils ir celta kā ordeņa kastela. Tā ir mazāka un necilāka par 1484. gadā nopostīto. Celtne ir regulārs četrstūris ar diviem apaļiem lielgabalu torņiem un diviem kāpņu tornīšiem pretējos stūros. Pils ziemeļu daļā atradās priekšpils ar saimniecības ēkām un zirgu staļļiem. Galvenajai pilij bija trīs stāvi un pagrabs. 16. gadsimtā pagrabi tika izmantoti kā noliktavas. Otrajā stāvā atradās galvenās telpas – austrumu korpusā kapitula zāle, ziemeļaustrumu daļā dormitorijs – ordeņa brāļu guļamistaba, dienvidaustrumu daļā kapela, bet dienvidrietumu daļā – Livonijas ordeņa mestra telpas. Trešais stāvs bija bez starpsienām un kalpoja tikai militāriem mērķiem.
Zviedrijas varas laikā Vidzemē un Rīgā 17. gs. priekšpils daļa tika pārbūvēta, ēkas piemērojot Vidzemes ģenerālgubernatoru rezidences vajadzībām. 17. gadsimtā celtā arsenāla vietā laikā no 1783. līdz 1789. gadam tika uzcelta trīsstāvu piebūve Krievijas impērijas Vidzemes guberņas iestāžu vajadzībām. Šajā laikā daļā pils galvenais (otrais) stāvs tika sadalīts divos stāvos, nokaltas kapitula zāles velves.
1818. gadā priekšpils ziemeļaustrumu daļā uzbūvēja cara telpas, to vidū Balto zāli. Laikā no 1842. līdz 1844. gadam pils ieguva tādu plānojumu, kāds saglabājies līdz mūsdienām. Vēlāko 19. gs. 70. gadu pārbūvju laikā visos pils korpusos tika iebūvētas akmens kāpnes un izveidota jauna ieeja no Daugavas gātes puses.
Pēc Latvijas valsts izveidošanas Rīgas pils kļuva par Valsts prezidenta rezidenci. Vērienīgākie remontdarbi pilī notika 20. gadsimta 30. gadu beigās, pili piemērojot Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām. Tika izbūvēta Svētku zāle un Triju zvaigžņu tornis. Pils galvenais korpuss (kastelas daļa) tika nodots dažādu kultūras iestāžu rīcībā. Tajā darbojās Valsts vēsturiskais muzejs (mūsdienās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), Pieminekļu valde, Folkloras krātuve un citas institūcijas. Padomju okupācijas laikā priekšpils daļā darbojās Pionieru pils, bet kastelas daļā – trīs muzeji. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas pilī no jauna ierīkoja Valsts prezidenta rezidenci, bet kastelas daļā turpināja darboties muzeji. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pils atdzims skaistāka, ērtāka un mūsdienīgāka. Izstāde izsekos Rīgas pils būvvēsturei piecu gadsimtu garumā un izmaiņām tās funkcijās, iepazīstinot ar senajiem Rīgas pils plāniem, attēliem, fotogrāfijām. Izstādīti gan arheoloģiskajos izrakumos iegūtie, gan muzeja krājumā saglabājušies interjera un pils iemītnieku priekšmeti.