No 15. aprīļa līdz 15. maijam LNVM izstāžu zālē Brīvības bulvārī 32, Rīgā, aplūkojama izstāde „Ceļā uz Latvijas brīvību”. Tajā atspoguļots īss, bet ļoti nozīmīgs periods Latvijas vēsturē no 1987. līdz 1991. gadam. Radikālās pārmaiņas, kuras notika dažu gadu laikā, ļāva Latvijai atjaunot valstisko neatkarību un atgriezties Eiropas valstu saimē.
Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas process 20. gs. 80.–90. gadu mijā norisinājās paralēli pārmaiņām visā Mihaila Gorbačova vadītajā Padomju Savienībā, kuras sastāvā Latvija bija pretlikumīgi iekļauta 1940. gadā. Tomēr Baltijas valstīs un Latvijā aktuālie jautājumi, izvirzītās prasības un tautas kustība 1987.–1991. gadā ievērojami atšķīrās no norisēm citviet PSRS. Pārmaiņu procesu Baltijā raksturoja pagātnes notikumu un vēstures nozīme.
Laika posms no 1987. līdz 1991. gadam ieguvis “Trešās atmodas” nosaukumu, kas arī ir tieša atsauce uz latviešu vēsturisko pieredzi. Izstādē var izsekot katra “Trešās atmodas” gada svarīgākajiem notikumiem, sabiedrības līdzdalības formām. Īpaša uzmanība izstādē veltīta Latvijas Tautas frontes vēsturei, tās mērķu un prasību evolūcijai un darbības metodēm.
Pēc 4. maija deklarācijas pieņemšanas saasinājās konfrontācija starp Augstāko padomi, ko atbalstīja Latvijas iedzīvotāju vairākums, un „vecās kārtības” aizstāvjiem. Konfrontācijas kulminācija bija 1991. gada janvāra barikādes. Pēdējie vecā režīma atjaunošanas mēģinājumi risinājās 1991. gada 19.–21. augustā, kad Maskavā notika valsts apvērsums. Rīgā tika ieņemts radio, TV, telefonu centrāle, taču Maskavā demokrātiskie spēki guva uzvaru. 1991. gada 21. augustā tika pieņemts Konstitucionālais likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Latvijas Republikas neatkarība tika atjaunota de facto.