No š.g. 3. marta līdz 14. aprīlim LNVM izstāžu un ekspozīcijas telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32 interesenti aicināti aplūkot informatīvu izstādi, kas veltīta 1923. gadā izveidotajai kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijai – Pieminekļu valdei.
Šīs institūcijas uzdevums savulaik bija apzināt Latvijas kultūras mantojumu, to uzraudzīt, vākt, aizsargāt un popularizēt, organizējot darba uzdevumiem atbilstošas ekspedīcijas un arheoloģiskos izrakumus, kā arī veidot aizsargājamo pieminekļu sarakstu. Līdz otrreizējai padomju okupācijai 1944. gada vasarā aizsargājamo pieminekļu sarakstā iekļāva ap 1450 dažādus kultūras pieminekļus.
Pieminekļu valdes rīkoto ekspedīciju laikā visā Latvijas teritorijā no 1924. līdz 1944. gadam kopumā uzņemti apmēram 53 600 fotonegatīvu, kas atspoguļo tradicionālo dzīvesveidu vasarās Latvijas laukos, tematiski iemūžinot lauku un mājas darbus, sadzīves ainas, kā arī godus. Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos ir iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Lai aizsargātu un vāktu latviešu dzīvesveida izzūdošās parādības, Pieminekļu valde no 1924. gada līdz 1931. gadam sarīkoja etnogrāfisko pieminekļu apzināšanas un vākšanas ekspedīcijas Liepājas, Rēzeknes, Ludzas, Ilūkstes, Daugavpils, Cēsu, Madonas, Kuldīgas, Tukuma un Talsu apriņķos. Divdesmit darbības gados tā savāca vairāk nekā 100 000 koka, metāla, māla un tekstila sadzīves un interjera priekšmetus, darbarīkus, tradicionālā apģērba priekšmetus un rotaslietas, kā arī pieminekļu aprakstus, uzmērojumus, zīmējumus un fotogrāfijas.
Pieminekļu valde pētīja arī arheoloģijas pieminekļus – zinātniskos nolūkos vērienīgi izrakumi notika Raunas Tanīsa kalnā – pilskalnā, Mežotnes, Daugmales un Jersikas pilskalnā. Tika pētītas akmens laikmeta senvietas Sārnatē, Dvietē. Plašu senlietu klāstu un zināšanas par apbedīšanas tradīcijām dažādos vēstures posmos deva arheoloģiskie izrakumi senkapos. Līdz padomju okupācijai 1940. gada vasarā aizsargājamo pieminekļu sarakstā iekļāva ap 1450 dažādus kultūras pieminekļus.
Etnogrāfisko ekspedīciju laikā un arheoloģisko izrakumu gaitā iegūtie numismātiskie priekšmeti nonāca Valsts vēsturiskajā muzejā (tagadējā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā), jo Pieminekļu valde iegūtos priekšmetus neglabāja. Muzeja kolekcijas papildināšanai tika iegādātas ne tikai monētas, bet arī faleristikas priekšmeti – amatu zīmes, medaļas.
Lai apzinātu arhitektūras un mākslas pieminekļus, no 1923. gada līdz 1938. gadam tika sarīkotas ekspedīcijas Rīgas, Madonas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Ventspils, Talsu un Ilūkstes apriņķos, kā arī apzināti atsevišķi celtniecības pieminekļi citos Latvijas novados.
Ekspedīcijas dalībnieki ekspedīcijās devās ar vilcienu, zirga vilktos ratos, ar velosipēdiem, automobili, bet visbiežāk – kājām.
LNVM ir nozīmīgākais Pieminekļu valdes darbības rezultātu glabātājs. Muzeja krājumā ir gan arheoloģisko izrakumu materiāli, gan fotonegatīvu kolekcija, gan pieminekļu saraksti, ekspedīciju materiāli, sēžu protokolu grāmatas un citi dokumenti.
2013. gadā veidotās ceļojošās izstādes „Kas pagātnī vētī, nākotni svētī”autori ir LNVM Etnogrāfijas departamenta galvenā glabātāja Sanita Stinkule, LNVM Vēstures departamenta galvenā glabātāja Gunita Baumane, Arheoloģijas departamenta galvenais glabātājs Ritvars Ritums, Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa, mākslinieks Ģirts Boronovskis.
Pirms pusotra gada LNVM arī izdeva rakstu krājumu „Pieminekļu valdei – 90”.
Ceļošā izstāde jau pabijusi Latvijas mācību iestādēs, iepazīstinot skolēnus ar Pieminekļu valdes veikumu, un arī turpmāk tā būs pieejama eksponēšanai skolās un sabiedriskās vietās.
Izstādes autori: Sanita Stinkule, Gunita Baumane, Ritvars Ritums, Anda Ozoliņa, Anita Meinarte, Ģirts Boronovskis.