Pirmā pasaules kara simtgades atceres ietvaros, Francijas institūts Latvijā, sadarbībā ar LNMM, Pirmā pasaules kara historiālu Peronā (Francija), Latvijas Kara muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju piedāvā lekciju ciklus, kas veltīti Pirmajam pasaules karam.
Francijas institūts un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz trešo tikšanos “Pirmā pasaules kara paaudze – bērnu pieredze”.
Lekcijas notiks 27. novembrī plkst. 15:00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Brīvības bulvārī 32).
Programmā:
Manona Piņo, Žila Verna Pikardijas Universitātes docētāja.
“Pirmā pasaules kara paaudze – bērnu pieredze”.
Tā sauktais Belle Epoque laikmets Pirmā pasaules kara priekšvakarā ir mūslaiku bērnības (likumdošana par skolu juridisko statusu Eiropā, bērna vietas ģimenē izvērtējums, kultūras un ekonomiskā tirgus pilntiesīga attīstība…) definēšana. Šajā vispārējā kontekstā Pirmais pasaules karš iezīmē jaunu saikni starp bērnību un kara fenomenu. Tā spilgti attiecināma uz visu mūslaiku periodu. Bērni, kas veido Pirmā pasaules kara paaudzi, ieņem īpašu vietu, tādēļ vienlaikus ir potenciālais mērķis, upuris un konfliktā iesaistītie, jo bieži vien ir tā liecinieki.
Ēriks Jēkabsons, LU Vēstures un filoloģijas fakultātes asociētais profesors.
“Pirmais pasaules karš. Latvijas bērni un militārais faktors”.
Līdzīgi kā citu valstu bruņotajos spēkos Pirmā pasaules kara gados, arī zēni un jaunieši no Latvijas atradās dienestā Krievijas armijā. Parādība bija likumsakarīga – blakus vīriešiem karavīru ierindā parādījās līdz šim militārajā vēsturē netipiski karavīri – zēni (bērni) un jaunieši vecumā zem iesaukšanas gadiem.
Krievijas armijā un tās sastāvā ietilpstošās latviešu strēlnieku vienībās brīvprātīgi iestājās vairāki simti zēnu un jauniešu no Latvijas, piedaloties tiešā veidā karadarbībā, izpildot īpašus uzdevumus, neizslēdzot izlūkošanu ienaidnieku aizmugurē. Daudzi no viņiem krita kaujās, tika ievainoti un kontuzēti, pazuda bez vēsts, kā arī demonstrēja ievērojamu drošsirdību un pat varonību.