Nedēļā no 2014. gada 15. līdz 19. septembrim pie desmit Rīgas namu ieejām pēc Žaņa Lipkes memoriāla iniciatīvas iekala nelielas piemiņas zīmes. Pirmā tika svinīgi atklāta 18. septembra pēcpusdienā pie Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas namā Brīvības bulvārī 32.
Otrā pasaules kara laikā elektriķis un kurinātājs Jānis Ozols ar kundzi Liliju šīs ēkas pagrabā slēpis sešus no geto izbēgušus ebrejus – dvīņubrāļus Lipmanovičus, kurpnieku Abelu, Jāzepu Grundmanu no Jēkabpils, S. Gurviču, un no 1943. gada novembra arī medicīnas studentu Albertu Hercfeldu. Mājas pagalmā atradās vācu armijas virtuve. Ozoli ebrejus ēdināja, mazgāja veļu, gādāja viņiem medikamentus. Vairākkārt nakts vidū ieradās vācieši un pārmeklēja gan dzīvokli, gan pagraba telpas. Jānis Ozols pārzināja zem mājas esošos pagrabus un veiksmīgi varēja bēgļus paslēpt. Vairākkārt Jāni un Liliju Ozolus aizturēja un pratināja, jo kaimiņi bija manījuši ko aizdomīgu un nekavējās par to ziņot. Tomēr 1944. gada 6. jūnijā, sakarā ar policijas aktivitātēm tajā pašā namā esošajā juvelieru veikalā, ebrejiem nācās slēptuvi pie Ozolu ģimenes pamest. Pieminot Ozolu ģimenes varoņdarbu, tapusi īpaša zīme – piemiņas plāksne. Nodibinājuma “Rīga 2014” atbalstīto zīmju dizaina autore ir māksliniece Laima Laizāne. Zīmju atklāšanas pasākumā piedalījās biedrības “Žaņa Lipkes memoriāls” priekšsēdētājs Māris Gailis, LZA goda doktors, holokaustā izdzīvojušais vēsturnieks Marģers Vestermanis, vēsturnieks un LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga, Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone un citi.
Laikā no 1941. līdz 1944. gadam, riskējot ar savu un savu ģimeņu dzīvību, pašaizliedzīgi rīdzinieki sniedza patvērumu nāvei nolemtajiem ebrejiem.
Zīmes izvietotas arī Tērbatas ielā 56, kur rīdziniece Elvīra Rone slēpa pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera tēvu Marku Krēmeru, Meža prospektā 86, kur Kristus Karaļa baznīcas prāvests Vilnis Kazimirs sniedza patvērumu no geto izbēgušam ebrejam Dāvidam Packinam, un citviet Rīgā.