Līdz pat maijam, kad LNVM slēgs durvis Brīvības bulvārī 32, lai sāktu apdzīvot Rīgas pils kastelu, reizi mēnesī īpaši aicinām uz muzeju pensionārus. Senioru dienā 6. martā, 3. aprīlī un 8. maijā aktīvajiem un zinātkārajiem pensijas vecuma ļaudīm ieeja muzejā, ekspozīcijā, izstādēs un pasākumos ir bez maksas (lūgsim uzrādīt pensionāra apliecību).
Trešdien, 6. martā, seniori muzejā gaidīti no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00. Līdzās Latvijas vēstures ekspozīcijai apskatāmas arī izstādes: “Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561–1795),” vēsturisko krāsu fotogrāfiju izstāde “Krāsainā Latvija”, izstāde “Satversme 100+”, kas ļauj izzināt Satversmes veidošanas vēsturi, iepazīt personības, kas piedalījās nozīmīgā dokumenta izstrādē, tāpat aplūkojamas pastāvīgās izstādes “Latvijas valsts dibinātāji” un “Nauda Latvijā”.
12.00 seniori aicināti uz ekskursiju izstādē “Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561–1795)”, ko vadīs LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures pētniecības nodaļas pētniece, Dr. hist. Mārīte Jakovļeva, sniedzot ieskatu divu radniecīgu tautu – latviešu un lietuviešu – vēsturē, kur bijis gan daudz kopīga, gan arī atšķirīga. Viduslaikos mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorija nonāca katoļu baznīcas institūciju pakļautībā, un tika izveidota Livonija – jauna teritoriāli politiska struktūra ar vairākiem varas centriem, no kuriem spēcīgākais bija Vācu ordeņa Livonijas atzars. Savukārt lietuviešiem 13. gadsimtā izdevās izveidot savu valsti un sekmīgi atvairīt Vācu ordeņa iebrukumus. Līdz ar dinastiskām laulībām 14. gadsimta beigās aizsākās ciešāka Lietuvas un Polijas sadarbība, kas 1569. gadā Ļubļinā rezultējās Polijas-Lietuvas kopvalsts jeb Abu Tautu republikas (Žečpospoļitas) izveidošanā. Livonijā, atšķirībā no Lietuvas, neizdevās izveidot spēcīgu centralizētu varu. Reformācija un maskaviešu iebrukumi 16. gadsimta vidū noveda pie Livonijas sabrukuma un jaunu laicīgu jeb sekulāru valstisku veidojumu rašanās. Pēdējais Vācu ordeņa Livonijas atzara mestrs Gothards Ketlers kļuva par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu. Ketlers 1561. gadā parakstīja Pakļaušanās līgumu (Pacta subiectionis) ar Polijas un Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, kurš pieņēma livoniešu pakļaušanos kā Lietuvas dižkunigaitis. Līdz ar Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanu bijušie ienaidnieki kļuva par vienas politiskās kopības locekļiem, lai arī ar atšķirīgu statusu un varas organizāciju.
Gados vecāki cilvēki Latvijā nereti jūtas vientuļi, pat aizmirsti, tāpat tiem ne vienmēr pieejams kultūras piedāvājums. Muzeja apmeklējums būs sava veida izklaide, kā arī dos iespēju padziļināti iepazīt vai atsaukt atmiņā ar Latvijas vēsturi un kultūrvēsturisko mantojumu saistītas tēmas un notikumus, kuros seniori paši ņēmuši dalību.
NB! Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Brīvības bulvārī 32 atrodas četrstāvu ēkā bez lifta un pacēlāja. Ekskursiju laikā vajadzības gadījumā būs nodrošināti saliekamie krēsli klausītāju atpūtai.