11. decembrī ar Uģa Prauliņa un Guntara Godiņa jaundarba “Oda Rīgas pilij” pirmatskaņojumu atklāts atjaunotais Rīgas pils konvents. Konvents ekspluatācijā nodots šī gada 4. decembrī, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) gaidīs tajā apmeklētājus 2024. gada rudenī.
“Rīgas pils jau vairāk nekā gadsimtu ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja patiesās mājas. Šis ir svinīgs brīdis, jo katra reize, kad tuvojas kāda muzeja atgriešanās īstajās, vēsturiskajās mājās, ir svētki gan muzeju nozarei, gan Kultūras ministrijai. Muzeji ikdienā stiprina sabiedrības zināšanas, pašapziņu un mūsu kopējo demokrātiju, stāstot par Latvijas vēsturi, pētot un popularizējot vēstures mantojumu. Lai to cieņpilni darītu, nepieciešams nodrošināt gan iespēju piesaistīt profesionāļus, gan šodienas vajadzībām atbilstošu infrastruktūru. Es priecājos, ka jau pavisam drīz vēstures muzeja darbinieki varēs šo nozīmīgo darbu veikt pienācīgi pielāgotās un atjaunotās telpās,” pauž Kultūras ministre Agnese Logina.
Rīgas pils kopš 1920. gada ir LNVM vēsturiskā mājvieta. Atjaunotās pils telpas muzejs sāks apdzīvot 2024. gada otrajā pusē ar saistošu pasākumu programmu, kam sekos jauno ekspozīciju iekārtošanas posms. Pilnvērtīgu darbību Rīgas pilī LNVM uzsāks 2025. gada otrajā pusgadā ar moderni veidotām trim jaunām pastāvīgajām ekspozīcijām un atklāšanas izstādi.
Dr. hist. Arnis Radiņš, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors, norāda: “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir patiesi gandarīts, ka Rīgas pils konventa pārbūves un restaurācijas I un II kārtas darbi noslēgušies. Līdz ar to viena no nozīmīgākajām atmiņas institūcijām Baltijas jūras reģionā turpina piedzīvot būtiskas pārmaiņas. Muzejā rīcībā nonāk konventa atjaunotais dienvidu korpuss, kas pavērs kvalitatīvi jaunas iespējas sabiedrībai izzināt Latvijas vēsturi. Atgriešanās vēsturiskajā mājvietā pēc 10 gadu pārtraukuma ir vēl viens solis institūcijas attīstības augšupceļā. Tomēr jāatgādina, ka šobrīd no Rīgas pils konventa atjaunota aptuveni trešdaļa, pārējās muzejam nododamās telpas gaida projekta III kārtas īstenošanu, kuras finansējums un termiņi vēl nav iezīmēti.”
Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas – kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.
“Rīgas pils konventa pārbūves un restaurācijas darbu galvenais mērķis bija vēstures mantojuma saglabāšana un mūsdienīgu muzeja telpu izveide. Projektā īpaši piedomājām pie ilgtspējīgas būvniecības un restaurācijas principiem, pēc iespējas izmantojot otrreizējai pārstrādei būvdarbu laikā atgūtos būvmateriālus. No koka sijām izgatavoti soli, no jumta kapara izgatavotas muzeja informācijas stendu letes un suvenīra veikala mēbeles, 2. stāva telpās ieklāta restaurēto dēļu grīda, izgatavoti koka soli, restaurētas vēsturiskās durvis un logi,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Projektēšanas biroja “MARK arhitekti” arhitekte un autoruzraudzības darbu vadītāja Anastasija Pimenova: “Viens no autoruzraudzības lielākajiem izaicinājumiem bija apvienot pils dažādos vēsturiskos periodus un radīt jaunu, atpazīstamu Rīgas pils tēlu, saglabājot uzskatāmu pils vēsturi un individualitāti, vienlaikus ļaujot tajā ienākt mūsdienīgam un modernam muzejam. Atjaunojot vēsturiskās kapelas un remtera zāles, ir realizētas iespaidīgākās strukturālās izmaiņas Latvijas piļu rekonstrukciju vēsturē. Ceru, ka muzeja apmeklētāji un viesi būs tikpat iedvesmoti par restaurētajām Rīgas pils konventa telpām, cik mēs būvdarbu procesā.”
Arhitekte un projekta restaurācijas daļas vadītāja Ilona Markuse: “Ir liels prieks un gandarījums par paveikto darbu Rīgas pils konventa atjaunošanā. Kad pirms desmit gadiem “MARK arhitekti” pieaicināja dalībai konkursā kolēģus no arhitektu biroja “Sudraba arhitektūra”, neviens nedomāja, ka Rīgas pils atjaunošanas projekts kļūs par ilgāko projektu biroja vēsturē. Lai arī pilnā apjomā atjaunotas pils telpas muzejs saņems pēc nākamas būvniecības kārtas, pakāpeniskā telpu izpēte un atgūšana devusi daudzus jaunus atklājumus pils būvniecības vēsturē, ka arī iespējas uzlabot būvprojektu un pilnveidot turpmākos Rīgas pils pārbūves un restaurācijas risinājumus.”
Arhitekts Reinis Liepiņš, arhitektūras biroja “Sudraba Arhitektūra” vadītājs, ir gandarīts par paveikto darbu: “Darbu pie Rīgas pils konventa atjaunošanas projekta sākām pirms 10 gadiem – 2013. gada decembrī. Un mūsu jau sākotnēji izvirzītā restaurācijas koncepcija – “gaišā pils ar siltajām koka grīdām” – nu ir realizēta dzīvē. Ir jauki redzēt un apzināties, ka šī koncepcija ir izrādījusies pareiza un visiem pieņemama. Rīgas pils konventa sienās cauri gadsimtiem ir ievijies Latvijas vēstures ceļš. Novēlu, lai Latvijas Nacionālā vēstures muzeja topošās ekspozīcijas šo ceļu atklāj un arvien papildina!”
Projekta kopējais budžets ir teju 26 miljoni eiro. VNĪ vadībā Rīgas pils konventa I un II kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta un ERAF finansējumu, veica AS “LNK Industries”. Rīgas pils konventa atjaunošana tika veikta pēc PS “Rīgas Pils konventa projekts” izstrādātā būvprojekta. Būvuzraudzību veica SIA “Būvalts”. Projekts pabeigts 2023. gadā un telpas ekspluatācijā nodotas 2023. gada 4. decembrī.
Projekts tika finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma – Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu “Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā” un valsts budžeta finansējuma.