7. novembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz lekciju, kas pievērš uzmanību vēl kādam pasaules vēsturē būtiskam vainaga pielietojumam un simbolam – numismāte Anda Ozoliņa izstādes “Vainagošanās” pasākumu ietvaros piedāvās tēmu par vainagu kā varas un dižciltības simbolu.
Jēdzieniem “vainags” un “kronis” dažādu kultūru ietvaros bijušas vairākas atšķirīgas nozīmes jau no vissenākajiem laikiem. Kroni kā atzinības, uzvaras, varas un dižciltības simbolu vislabāk pazīstam Rietumeiropas kultūrā. Vainags tā senākajā formā un nozīmē saistās ar antīkās sabiedrības tradīciju izteikt atzinību un atzīmēt kāda indivīda nopelnus ar dažādos materiālos veidotu īpašu galvas rotu palīdzību. Šim paradumam ir cieša saistība ar vainaga simbolisko nozīmi dziļā senatnē. No dabas materiāliem gatavoti vainagi, kas simbolizēja bezgalību, laika ritumu un ciešo saikni starp dzīvo un mirušo pasauli, tika lietoti rituālu un svētku laikā un ar laiku sāka iegūt nemirstības simbola nozīmi. Lauru un olīvzaru vainagus kā uzvaras un atzinības zīmi saņēma dažādu antīko spēļu uzvarētāji.
Romas republikas beigu posmā un impērijas sākuma gados arī dažādu militāro nopelnu atzīmēšanai tika lietoti vainagi no dabas materiāliem. Vēlāk tos pat iekļāva militāro apbalvojumu sistēmā un sāka gatavot no metāliem un dārgakmeņiem. Ar lauru, ozollapu un staru vainagiem kā izcilības un dievišķuma simboliem greznoja Romas imperatoru portretus.
Pēc Romas impērijas sadalīšanās no Austrumromas impērijas tālāk Eiropā izplatījās Tuvo Austrumu senajās valstīs aizgūta tradīcija veidot īpašas galvas rotas valdniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Bizantijas imperatoru un viņu troņmantinieku galvassegas kļuva par prototipu senākajiem valdnieku kroņiem viduslaiku Eiropā. Nostiprinoties varas mantošanas tradīcijai un attīstoties kārtu sabiedrībai un priekšstatam par dižciltību, arī kronis kļuva daudzveidīgāks savās formās un guva plašāku izplatību dzimtu un valstu heraldikā. Tā attēlošanai un lietošanai ģerboņos izstrādāja stingrus noteikumus. Īpaša veida kroņi parādījās arī pilsētu ģerboņos.
Lai arī arvien retākas kļūst reizes, kad kroni redzam galvā nedaudzajiem no mūsdienu pasaulē atlikušajiem monarhiem, dažādās emblēmās, simbolos, alegorijās un ģerboņos kroņa attēlojums ikdienā sastopams itin bieži.
Lekcijas sākums 17.30, vieta – Brīvības bulvāris 32, ieeja – brīva. Attālināta pieslēgšanās: facebook.com/LNVMuzejs
Informācija par izstādi: http://lnvm.lv/?p=21824
Informācija par citiem pasākumiem izstādē: http://lnvm.lv/?p=22754