26. septembrī pasākumu ciklu izstādē “Vainagošanās” turpinās divas tematiski saistītas lekcijas par vainagiem tautastērpos un modē no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pirmajai pusei, ko piedāvās LU Latvijas vēstures institūta pētniece Anete Karlsone un redaktore, grāmatas “Elegantā Rīga” autore Inita Saulīte-Zandere.
19. gadsimta otrajā pusē vainaga nēsāšanas dzīvā tradīcija izzūd un tas latviešu mājās glabājas kā ģimenes relikvija un greznumlieta, ko žēl izmest. Taču drīz, jau 19. gadsimta beigās vainags atgriežas jaunā interpretācijā kā skatuves un svētku tērpa elements. Vainaga atgriešanās saistīta ar latviešu tautastērpa veidošanu kā nācijas identitātes simbolu, sākot ar 1888. gadu un III Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem, un šis process turpinās arī 20. gadsimta sākumā. Idejas par to, kādam jābūt latviešu tautastērpam, visu laiku attīstījās un mainījās.
Tautastērpa veidošanās bija saistīta arī ar modes tendencēm. Starpkaru Latvijā attieksmē pret ģērbšanās kultūru kopumā veidojās divi galvenie virzieni – rietumnieciskais un latviskais, tautiskais. Tautastērps kļuva par nacionālo pašapziņu manifestējošu tērpu svētkos un valsts reprezentatīvos pasākumos, vainags – par būtisku tautastērpa sastāvdaļu; to iesaistīja sabiedrības diskusijās par to, cik lielā mērā iespējams transformēt tradicionālos godu apģērbus, lai tos piemērotu laikmetīgajai ikdienai.
26. septembrī 17.30 aicinām uz divām lekcijām, kurās tiks apskatītas minētās tēmas: Anete Karlsone piedāvās lekciju “Vainagošanās Dziesmusvētkos. Vainags jaunveidotajā nacionālajā simbolā – tautas tērpā”, bet Inita Saulīte-Zandere – “Vainags un mode 20. gadsimta 20.–30. gados”.
Pasākums notiks LNVM konferenču zālē Brīvības bulvārī 32, ieeja – bez maksas, attālināta pieslēgšanās: facebook.com/LNVMuzejs
Informācija par izstādi: http://lnvm.lv/?p=21824