Sestdien, 24. septembrī, ikviens interesents no plkst. 10 līdz plkst. 17 aicināts bez ieejas maksas apmeklēt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļu (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā). Plkst. 12.00 “Dauderu” dārzā tiek rīkota arī bezmaksas ekskursija muzeja gida vadībā, pēc kuras sekos tēja un latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa sarūpēta kliņģera baudīšana.
Bezmaksas apmeklējuma dienā būs apskatāma “Dauderu” pamatekspozīcija, kas pēdējos gados ieguvusi jaunu veidolu. Tajā iespējams izzināt “Dauderu” nama likteni un apskatīt kolekcionāra un mecenāta Gaida Graudiņa Latvijai dāvinātās kolekcijas daļu. Nama bagāto vēsturi spilgti raksturo tā īpašnieku maiņas. Ēka celta 1897. gadā kā alusdarītavas Waldschlößchen (mūsdienās Aldaris) īpašnieka, vācbaltiešu fabrikanta Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, bet no 1937. līdz 1940. gadam savrupnams ar tam piegulošo dārzu tika labiekārtots kā vērienīga Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēka uz laiku pārgāja rūpnīcas īpašumā un bija pielāgota bērnudārza vajadzībām, bet kopš 1990. gada ēkā pastāv muzejs, kura kodolu veido trimdā vāktā Latvijas kultūrvēsturisko liecību kolekcija. Pavērsieniem bagātā nama vēsture ļoti precīzi ilustrē un paskaidro Latvijas 19.–20. gadsimta vēstures gaitu, sākot ar industrializāciju un jauno Rīgas priekšpilsētu veidošanos un beidzot ar Trešo atmodu. Ēkas apmeklējums būs saistošs gan pieredzējušiem vēstures entuziastiem, gan citiem interesentiem un skolēniem.
Uzmanības vērts ir arī “Dauderu” piemājas dārzs ar ainaviskiem apstādījumiem, interesantu reljefu un dažādu sugu kokiem. Šo mežaino kāpu ainavu tuvāk dzelzceļam labiekārtoja pēc “Dauderu” savrupnama uzcelšanas 1897. gadā. Tas tika paveikts pēc Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktora Georga Frīdriha Ferdinanda Kūfalta projekta. Izmantojot dabīgo reljefu, izveidoja 2,2 hektāru lielu parku, kas nosacīti dalāms divās daļās: tuvāk namam bija regulāri stādījumi, savukārt nokāpjot pa kāpnēm, nonāca ainaviskā parkā ar mākslīgu ūdenskrātuvi, pastaigu celiņiem un apstādījumiem. Parka ainavu varēja baudīt no villas terases un balkona, kā arī no rotondas, kas parka stūrī saglabājusies līdz mūsdienām. Vēl plašāks skats uz visu apkaimi pāri alusdarītavas ēku jumtiem, Daugavas un Mežaparka virzienā pavērās no ūdenstorņa, kur bija izbūvēta arī labiekārtota platforma.
Savrupnama pirmo īpašnieku Bingneru laikā iekopa koku un krūmu stādījumus, izveidoja ūdenskrātuvi, dārza gruntī ieguldīja ūdensvadu laistīšanai. 1937. gadā, gatavojot ēku nodošanai Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa rīcībā, veica arī visaptverošus parka atjaunošanas darbus. Padomju okupācijas laikā 1944. gadā “Dauderi” kopā ar plašo parku nonāca rūpnīcas “Aldaris” pārziņā. Taču “Dauderu” namā izvietotais bērnudārzs neizmantoja visu parku – tik lielu teritoriju apkopt nebija viegli. 1990. gada rekonstrukcijas projekta ietvaros daļēji tika atjaunots arī dārzs ap “Dauderu” namu. 1998. gadā mākslīgās pilsdrupas ar parku kļuva par Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli.
“Dauderu” muzeja teritorijā ietilpstošais dārzs laika gaitā ir uzposts un pilnveidots. Pēdējos gados “Dauderu” dārza daļā sakopti koku vainagi, īstenots dārza labiekārtošanas projekts – atjaunota centrālā regulārā dobe un stādījumi ap “Dauderu” namu. Pārējā parka daļā un mākslīgajās pilsdrupās patlaban uzsākta labiekārtošanas projekta realizācija.
Bezmaksas apmeklējums “Dauderos” būs arī 29. oktobrī un 26. novembrī. Arī LNVM ekspozīciju un izstādes Brīvības bulvārī 32 šajās dienās var apmeklēt par brīvu.