Izstādes saturs veidots, apvienojot dažādu jomu muzeja speciālistu – arheologu, etnogrāfu, vēsturnieku – zināšanas, savukārt vizuālo risinājumu veidojusi entuziastiska jauno dizaineru un arhitektu komanda. Izstāde un dažādi tematiskie pasākumi skaidros dažādas cilvēka un koka attiecību šķautnes vairāku tūkstošu gadu garumā no akmens laikmeta līdz mūsdienām.
Koks un cilvēks Latvijas teritorijā ienāca teju vienlaicīgi – drīz pēc pēdējā leduslaikmeta beigām. Šo 12 000 gadu laikā notikušas kardinālas pārmaiņas visās jomās, taču cilvēka un koka līdzāspastāvēšana bijusi apbrīnojami noturīga. Koks un mežs bijis gan Latvijas dabas vides pamatelements, gan svarīgs, neizsīkstošs resurss, tādēļ koka lietojumā ir “nolasāma” mūsu zemes un sabiedrības vēsture. Tiesa gan, pilnīga harmonija cilvēka un koka attiecībās nav valdījusi teju nekad.
Izstādes piecās tematiskajās sadaļās akcentēts katram vēstures laikmetam tipisks koka funkcionālais pielietojums un raksturīga šķautne cilvēka un koka attiecībās. Vissenākie Latvijā no koka izgatavotie priekšmeti – unikāli 4000–6000 gadu seni zvejas rīki un iedzīves priekšmeti no Sārnates neolīta apmetnes – izstādē raksturo laikmetu, kad cilvēks pielāgojās pirmatnējai videi un tikai ļoti pakāpeniski to pārveidoja atbilstoši savām vajadzībām. LNVM glabātā kultūrvēsturiski nozīmīgā baznīcu kokskulptūru kolekcija izstādē ļauj iejusties sena dievnama atmosfērā, aicinot iedziļināties koka pielietojuma pārmaiņās, ko nesa viduslaiku Livonijas piederība Hanzas sakaru tīklojumam. Savukārt zemnieku sētā tradicionālās saimniecības apstākļos visspilgtāk redzams koka universālais pielietojums sadzīvē. To izstādē var izzināt, pētot no visdažādākajām koka daļām atjautīgi radītus priekšmetus un 18.–19. gadsimta amatnieku gatavotās mēbeles, kas iemieso amatnieka individualitāti. Turpretī industriālajam laikmetam veltītā izstādes sadaļa visreljefāk izceļ dilemmu starp koka izmantošanu un saudzēšanu, kas pastāvējusi gandrīz vienmēr, taču ekstrēmi saasinājās tieši 19.–20. gadsimtā.
Izstādes noslēgumā interaktīvais līdzsvara aplis palīdzēs noskaidrot katra devumu koka izmantošanas un saudzēšanas līdzsvara uzturēšanā. Šodien, kad mežs vienlaikus ir gan Latvijas ekonomikas neatņemams balsts, gan simbols zaļajai kustībai, jautājums par līdzsvaru starp koka izmantošanu un saudzēšanu šķiet aktuālāks nekā jebkad.
Izstāde “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē” turpina LNVM izstāžu ciklu, kas veltīts Latvijai raksturīgiem materiāliem, svarīgiem dabas resursiem, kuri būtiski ietekmējuši cilvēka darbības visdažādākās šķautnes, raksturo skaistuma izjūtu un asociējas ar Latviju. Izstāžu cikls aizsākās 2014. gadā ar izstādi “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, tuvākajos gados iecerēta keramikai veltīta izstāde.
Izstādes koncepcijas autori ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti Jānis Ciglis, Imants Cīrulis, Aija Jansone, Sanita Kalna, Toms Ķikuts, Vitolds Muižnieks, Inta Robežniece, Jānis Šabanovs, Ingrīda Līga Virse.
Izstādes dizaina autori ir dizaineru un arhitektu apvienība, kas uzvarēja 2020. gada nogalē izsludinātajā dizaina metu konkursā – “onlyonly Studio” (Harijs Vucens, Anna Līva Traumane), Kristaps Šulcs un Alvis Berngards.
Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, tās izveidi atbalstīja AS “Latvijas valsts meži”, AS “Latvijas Finieris”, biedrība “Zaļās mājas”, uzņēmums “Materia Bikes”.
Izstāde atvērta apmeklētājiem katru dienu, izņemot pirmdienas, Brīvības bulvārī 32, Rīgā.
Izstādes bukletu iespējams lejupielādēt šeit.
Izstādes mājaslapa: https://airismozusunradio.lv/
#AirisMozusunradio
