Foto: O Landa Lagzdiņa.
12. maijā Rīgas pils kastelas daļā likts vēstījums nākamībai – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Kultūras ministrijas, Valsts prezidenta kancelejas, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, būvkompānijas “LNK Industries” un “Rīgas pils Kastelas projekta” kopīgi veidotā kapsula. Simboliskais pasākums notika, atzīmējot ilgi gaidīto Rīgas pils rekonstrukcijas darbu sākumu, kas 2024.–2025. gadā sola muzeja atgriešanos vēsturiskajā mājvietā.
Kādus priekšmetus muzejs iekļāva kapsulā, ko reiz atvērs nezināmi atradēji? Kopā ar muzeja vēstījumu kapsulā likts LNVM Ziņnesis, vizuāla un tekstuāla informācija par muzeja darbiniekiem, datu nesējs ar rekonstruētās Rīgas pils vizualizācijām, ekspozīciju koncepcijām un Rīgas pils 500. gadadienai veltītā Latvijas Bankas monēta.
Šobrīd Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas, 12. maijā Rīgas pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai. Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils – apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.
Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.
“Pēc pils pārbūves un restaurācijas darbu pabeigšanas muzejs atgriezīsies vēsturiskajā mājvietā ar Latvijas daudzveidīgās vēstures stāstu ekspozīcijās, bagātu izglītojošo un kultūras programmu, aizrautīgu vēlmi rādīt un skaidrot nacionālās kultūras bagātības. Apzināmies, ka mūsu rokās ir ne tikai lielākā muzeja kolekcija Latvijā – gadu gaitā sakrātais latviešu un Latvijas vēstures un kultūras mantojums, bet arī iespēja līdzveidot tagadni un nākotni, stāstot vēstures stāstu sabiedrībai, iemūžinot šodienu muzeja krājumā un rūpējoties, lai katras paaudzes mantojums tiktu ierakstīts mūsu kultūras audumā,” uzsver Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš. Muzejs šodien kapsulā iemūrēja šā laika liecības – drukātu muzeja elektroniskā “Ziņneša” versiju, pils jubilejai veltīto Latvijas bankas monētu “Rīgas pilij – 500” un zibatmiņas spraudni, kurā ierakstītas muzeja ekspozīciju koncepcijas un citi ar tām saistīti materiāli.
Iemūrējot kapsulu atjaunojamās Rīgas pils pamatos, kultūras ministrs Nauris Puntulis izmantoja iespēju atstāt vēstījumu nākamajiem gadsimtiem: “Bez pagātnes nav nākotnes – tādēļ sargājiet mūsu valsts vēsturi un tās liecības! Nododiet stāstu par Latviju nākamajām paaudzēm, kā to sargājam, stāstam un nododam tālāk mēs: sarkan-balt-sarkanais Latvijas karogs lai ne vien mūžīgi plīvo pils Svētā Gara tornī, bet, manis ielikts šajā laika kapsulā, arī glabājas pils drošajās sienās, savukārt nākotnes sabiedrībai adresētajam vēstījumam pievienotā pūces sakta, lai ir liecība par mūsu tautas senumu un aicinājums skatīties tikpat tālu uz priekšu.”
Rīgas pils Kastelas atjaunošana notiek VNĪ vadībā. Šobrīd Rīgas pils kastelas atjaunošanas gaita rit atbilstoši plānotajam. Lai efektīvāk virzītu Rīgas pils Kastelas atjaunošanu, I un II kārtas būvdarbi notiek paralēli. “Šodien VNĪ Rīgas pils kastelas mūros liek pateicību par uzticēto godu vadīt šo atjaunošanas projektu, kur savīsies labākais no 21. gs. – vēstures elpa un kultūras mantojums. Mēs apzināmies uzticēto atbildību. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā. Ievērojot pandēmijas laika ierobežojumus, turpinām aktīvi strādāt ar apņēmību pabeigt pils vēsturiskās daļas atjaunošanu 2024. gadā,” norāda VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits. Kā pandēmijas laika simbolu VNĪ simboliski kapsulā ievietoja sejas masku.
Šobrīd vēsturiskās daļas pagalmā un pagrabstāvā notiek aktīvi zemes darbi, kā arī dažādās zonās turpinās demontāžas darbi, kas pat atsevišķās vietās padarīs telpas plašākas. Uzsākta metāla siju montāža virs Kapelas un Remtera telpām. Notiek sienu, griestu un velvju virsmu attīrīšana, pastiprināšana, dzelzsbetona komunikāciju kanālu izbūve pagrabstāvā, kā arī vērienīgi restaurācijas darbi.
Vienlaikus turpinās plaisu pastiprināšanas darbi nesošajās konstrukcijās un fasādes ārsienās, kā arī jumta nesošo konstrukciju pastiprināšana, izmantojot protezēšanas paņēmienu. Kapelā turpinās apakšslāņu izveide griestu retušas un lazūras tālākai uzstrādei, lai tuvinātos velvju vēsturiskā balsinājuma tonalitātei un faktūrai. Minēto procesu rezultātā jau tagad redzams aptuvenais plānotais galējais vizuālais izskats.
Veicot atsegšanas, demontāžas un zemes darbus, tika atrasti dažādi vēsturiski sadzīves priekšmeti – piemēram, pils vēsturisko interjeru elementu fragmenti, kas datējami 17.-19.gs., dažādi trauki, pudeles, kancelejas piederumi, kā arī vēsturisku rokrakstu un iespieddarbu daļas, kas nodotas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, lai veiktu tālāku izpēti.
Veikti lāzerskenēšanas darbi, kuru rezultātā tapa pirmais Rīgas pils Dienvidu korpusa digitālais modelis, kas būvdarbu gaitā tiks pakāpeniski apaudzēts ar inženiertīkliem un būvkonstrukcijām un gala rezultātā taps pilnīgs būves informācijas modelis (BIM) jeb Dienvidu korpusa digitālais dvīnis. “Digitālās tehnoloģijas ļauj fiksēt faktisko ēkas stāvokli ar augstu precizitāti. Pēdējo gadu pieredze digitālo rīku izmantošanā kultūrvēsturisko ēku atjaunošanā devusi pārliecību, ka šādi izaicinājumus varam pārvarēt krietni efektīvāk, ļaujot visām būvniecībā iesaistītajām pusēm sadarboties ērtāk, ātrāk un elastīgāk, savlaicīgi identificēt problēmvietas un novēršot tās paralēli būvdarbu gaitai,” norāda J. Ivanovskis – Pigits.
Rīgas pils Kastelas I un II kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS “LNK Industries”, ar ko noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro (bez PVN). 2020. gada rudenī VNĪ būvuzņēmējam simboliski nodeva Rīgas pils atslēgu pārbūves darbu uzsākšanai. Šodien AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs. kapsulā lika līmeņrādi: “Līmeņrādis ir vitāli svarīgs instruments jebkurā būvlaukumā. Kā zināms, jo augstāk ceļas būve, jo grūtāk ir patstāvīgi novērtēt vai nav notikušas novirzes no atskaites punkta. Ar līmeņrāža ielikšanu kapsulā mēs no vienas puses gribam apliecināt, ka Rīgas pils kastelas restaurācijas darbi ir veikti saskaņā ar augstākajiem būvniecības precizitātes standartiem, un no otras puses, novēlēt nākamajām paaudzēm atrast savus vērtību balstus un saglabāt tos kā atskaites punktus, realizējot gan personiskus un valstiskus, gan arī globālus projektus.”
Rīgas pils Kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS „Rīgas Pils Kastelas projekts” izstrādātā būvprojekta, kura autors ir arhitekts Reinis Liepiņš.
Kopējā Rīgas pils Kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetri, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās. Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils daļas telpas video.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
