Atzīmējot Latvijas Neatkarības kara simtgadi, kā arī simts gadus kopš Lāčplēša Kara ordeņa izveidošanas, klajā nākusi bagātīgi ilustrēta grāmata “Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”.
Darbs veltīts Lāčplēša Kara ordeņa vēsturei, tā saņēmējiem – ordeņa kavalieriem – un Lāčplēša dienas tradīcijas vēsturei. Grāmatas nosaukums tieši atspoguļo Lāčplēša Kara ordeņa devīzi – “Par Latviju”, kas iegravēta katras ordeņa zīmes aizmugurē (reversā) kā nemainīgs atgādinājums apbalvojuma būtībai un tajā iemiesotajiem mērķiem un ideāliem.
Apkopojošais pētījums aptver apbalvojuma un apbalvošanas vēsturi, ordeņa kavalieru kā īpašas sociālas grupas izpēti, kā arī raksturo Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru sabiedrisko dzīvi un Lāčplēša dienas tradīcijas veidošanās vēsturi. Lāčplēša Kara ordenis ataino arī Latvijas Neatkarības kara vēsturi; savukārt apbalvošanas process un ordeņa saņēmēji kā īpaša starpkaru Latvijas sabiedrības grupa parāda Latvijas Neatkarības kara iemūžināšanu nācijas vēsturiskajā atmiņā. Arī mūsdienās Lāčplēša Kara ordenis un 11. novembris kā Lāčplēša diena ir pēctecīga nācijas atmiņu kultūras sastāvdaļa.
Grāmatas saturs balstīts LNVM uzkrātajā pētnieciskajā un lietiskajā (muzejiskajā) materiālā, kā arī tradīcijās – muzejs glabā vienīgo zināmo pilno Lāčplēša Kara ordeņa komplektu Latvijā un katru gadu kopš 1988. gada 11. novembrī to izstāda kā vienu no savām īpašajām relikvijām.
Grāmatas autori ir LNVM Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa, pētnieks Mārtiņš Vāveris, galvenā krājuma glabātāja Laima Kostrica un Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks Arnis Strazdiņš. Ievadesejas autore – filozofe Ilze Fedosejeva.
Grāmatas “Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena” pirmajā nodaļā Anda Ozoliņa un Laima Kostrica visaptveroši raksturojušas Lāčplēša Kara ordeņa tapšanas ceļu, precizējot jau zināmo informāciju un atklājot jaunus vēsturiskus faktus par ordeņa dizaina autoru un pirmo apbalvojumu izgatavošanu. Otrā nodaļa veltīta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kopumam, kurus Arnis Strazdiņš sadalījis vairākās grupās, analizējot to skaitu un grupas dalījuma kopējo perspektīvu, kā arī ilustrējot katru no grupām ar spilgtas biogrāfijas piemēru. Trešajā nodaļā pirmo reizi tik detalizēti analizēta Lāčplēša dienas tradīcijas attīstība no pirmās Lāčplēša dienas 1920. gada 11. novembrī līdz mūsdienām, tās autors Mārtiņš Vāveris pievērsies Lāčplēša dienas juridiskā statusa, nosaukuma un atceres dienas atspoguļojumam preses izdevumos, tuvāk iezīmējot arī galvenās Lāčplēša dienas norises.
Pētījuma tapšanā izmantota plaša un daudzveidīga nepublicēto un publicēto avotu bāze. Grāmata bagātīgi ilustrēta ar attēliem, no kuriem daudzi publicēti pirmo reizi.
Grāmata tapusi izdevniecībā “Latvijas Mediji” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas finansiālu atbalstu. Tā būs iegādājama grāmatnīcās un LNVM veikalā Brīvības bulvārī 32.