Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Brīvības bulvārī 32, 4. stāvā, no jauna atvērta izstāde “Nauda Latvijā”, piedāvājot ielūkoties saistošajā un vienlaikus sarežģītajā naudas vēsturē Latvijā.
Naudas gaitas ietekmējusi gan mūsu zemes pastāvīgā saistība ar nozīmīgākajiem tirdzniecības ceļiem Austrumeiropā, gan arī vācu, poļu, zviedru un krievu lielkungu politiskā un ekonomiskā virsvara Latvijas teritorijā atšķirīgos laikmetos un apstākļos.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā no jauna atvērta izstāde “Nauda Latvijā”, piedāvājot ielūkoties saistošajā un vienlaikus sarežģītajā naudas vēsturē Latvijā.
Izstādē hronoloģiski atainoti dažādie naudas veidi – preču nauda, romiešu monētas, sudrabs, arābu dirhēmi, Rietumeiropas denāri u. c. – un to ceļi Latvijā. Kopš 13. gadsimta Latvijas teritorijā lietotās monētas lielākoties kala tepat uz vietas – izstādē redzami ārtigi, šiliņi, mārkas, vērdiņi u. c., tāpat monētas, kas kaltas t. s. poļu un zviedru laikos 16.–17. gadsimtā, Kurzemes un Zemgales hercogistē vairāk nekā divus gadsimtus ilgā laikā izlaistā metālnauda, kā arī daudzas starptautiskās tirdzniecības monētas – sudraba dālderi un zelta dukāti.
Naudas vienības demonstrē arī komplicēto un dramatisko 20. gadsimta Latvijas politisko un ekonomisko vēsturi, ko īpaši raksturo nacionālās valūtas – lata – radīšana, tās varmācīga iznīdēšana un veiksmīga atjaunošana aizvadītā gadsimta pēdējā desmitgadē. 21. gadsimtu raksturo 2014. gadā notikusī veiksmīgā pievienošanās Eiropas Savienības kopējai valūtai – eiro.
Naudas vienībām ir arī katrai sava vēsture – izstādē skatāmas gan unikālas monētas un papīra naudaszīmes, gan arī monētu kompleksi – depozīti, kas ļauj ielūkoties dažādu vēsturisko laikmetu un Latvijas reģionu naudas apgrozības īpatnībās.