14. martā aicinām interesentus iepazīt zemnieku dzīvesveidu pirms vairāk nekā simts gadiem. Plkst. 14.00 ekskursijā pa ekspozīcijas daļu “Zemnieku tradicionālais dzīvesveids 19. gadsimtā” vedīs LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule. Tautas tradicionālo dzīvesveidu raksturo prasme iegūt no dabas un izgatavot cilvēka dzīvei nepieciešamo iztiku, apģērbu un mājokli. Latviešu tauta šīs prasmes izkopusi kopš pirmo cilvēku ierašanās mūsdienu Latvijas teritorijā līdz pat 20. gadsimta sākumam, kad cilvēka ikdienā arvien noteiktākas izpausmes sāka iegūt globālās kultūras elementi.
Ar 19. gadsimtu datēta lielākā daļa līdz mūsdienām saglabāto tradicionālās materiālās kultūras liecību, tas ir arī pēdējais gad-simts, kad vārdi “latvietis” un “zemnieks” tika uztverti gandrīz kā sinonīmi, jo vairāk nekā 90 % latviešu bija zemnieki. Gadsimtiem ilgi zemnieku galvenais iztikas avots bija zemkopība un lopkopība, uztura pamats – pašu apstrādātā zemē izaudzētie graudaugi, pākšaugi un saknes, mājlopu gaļa un piens. Apģērbu un iedzīves priekšmetu izgatavošanai audzēja linus un kopa aitas. Medus un vasks bišu dravās deva papildu ienākumus, medu lietoja pārtikā un kā ārstniecības līdzekli. Latvijas piekrastes teritorijās iedzīvotāji nodarbojās ar zvejniecību.
Nozīmīga vieta bija arī gadskārtu un ģimenes godiem, kas veidoja un uzturēja cilvēka saikni ar dabu un dzimtu. Ja 19. gadsimta sākumā latviešu zemnieku tiesības un pienākumus noteica dzimtbūšana un klaušu darbs, tad gadsimta gaitā, tiesībām paplašinoties, zemnieki kļuva par savas zemes saimniekiem un pilntiesīgiem iedzīvotājiem, kuru sasniegumus noteica paša talants, neatlaidība un uzņēmība.
Dalības maksa ekskursijā – ieejas biļete muzejā.