“Ulmaņlaiki” daļai sabiedrības ir bijuši un vēl joprojām ir “zelta laikmeta” simbols. Līdzās šai plaši izplatītajai versijai par neatkarīgās Latvijas pēdējiem pirmskara gadiem paralēli krājušies arī daudz kritiskāki vēsturnieku pētījumi. Te Kārlis Ulmanis izgaismots ne tikai kā talantīgs valstsvīrs, Latvijas patriots vai lauksaimnieku aizstāvis, bet arī kā vienpersonisks Vadonis autoritārā diktatūrā, tuvredzīgu lēmumu pieņēmējs tautsaimniecībā vai sabiedriskās dzīves unifikācijas – mākslīgi uzturēta “tautas vienotības” saukļa aizstāvis.
Latvijas muzeju kopizstādē “Latvijas gadsimts” atainotas abas šīs Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma šķautnes. Lai diskutētu par tām izvērstāk, ikmēneša “Vēlo otrdienu” pasākumā 26. februārī plkst. 18:00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Brīvības bulvārī 32 notiks diskusija “Parunāsim par Kārli Ulmani!”. Diskusijas dalībnieki būs profesors, Dr. habil. hist. Aivars Stranga, Dr. hist. Ilgvars Butulis un Dr. hist. Gints Apals.
Diskusijā tiks aplūkotas dažādas Latvijas dzīves jomas trīsdesmito gadu otrajā pusē gan Kārļa Ulmaņa politisko un saimniecisko ideju gaismā, gan arī raugoties uz tā laika kultūras un sabiedriskās dzīves, saimniecības, politisko realitāti. Laikrakstu virsraksti vēstīja, ka “atjaunotajā Latvijā uzgavilē latviskais”, pastāv “vienība valstī, pilsoņos un tautā”, turklāt pēc 1934. gada 15. maija arī “nacionālajai saimniecībai likti stipri pamati”. Taču kā realitātē izpaudās autoritārā režīma politika, kā to vērtēja sabiedrība? Kas patiešām bija Ulmaņa varas laika sasniegumi un kas – ne visai pārliecinoši mīti? Vienlaikus – vai iespējams piekrist apgalvojumiem, ka Ulmanis bijis “demokrātijas kapracis” un viņa režīms “1940. gada okupācijas pirmsākums”?
Ieeja diskusijā bez maksas.