No 2018. gada 4. maija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32, apskatāma mūsu valsts simtgadei veltīta izstāde “Latvijas gadsimts”. Vērienīgākajā muzeju nozares sadarbības projektā kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir iesaistījušies 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji. Izstādē vienkopus var apskatīt vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas, kuras atspoguļo Latvijas valsts vēsturi simts gadu garumā. Līdzās vēsturiskiem priekšmetiem izstādi papildina arī daudzveidīgs digitālais saturs.
Latvijas valsts pastāvēšanas simts gadi izstādē “Latvijas gadsimts” raksturoti kā nemitīgas mainības un reizē arī pēctecības stāsts – sarežģīts, daudzveidīgs, nereti pretrunīgs dažādu politisko nosacījumu apstākļos. Izstādes veidotāji tiekušies rast atbildi, kā mainījusies Latvijas idejas nozīme vairāk kā simts gadu garumā. Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gadā jaunlatviešu radītā poētiskā Latvijas ideāla vietā deva Latvijas jēdzienam jaunu būtību, – tā kļuva par valsti, starptautiski atzītu nācijas suverenitātes faktu. Starpkaru gados Latvija tapa par jauncelsmes ideālu. Pēc Latvijas okupācijas totalitārie režīmi centās izdzēst agrāko priekšstatu par Latviju, pakļaujot to radikālai pārinterpretācijai. Latvija kļuva par aizliegtu ideālu un varēja pastāvēt katra personīgajā telpā. Trešās atmodas laikā Latvija atkal varēja atjaunot valstisko neatkarību. Izstādē rādīti ne tikai Latvijas valstiskuma uzplaukuma periodi, bet arī traģiskie, neskaidrības un krīzes posmi, jo tie ne mazāk būtiski raksturo Latvijas izjūtu, un ir atstājuši nospiedumus mūsdienu sabiedrībā.
Izstāde “Latvijas gadsimts” veidota kā hronoloģisks stāsts par Latvijas idejas nozīmi latviešu nācijas un sabiedrības dzīvē. Tajā iekļauti dažādo laikmetu politiskie konteksti, katra laikposma kultūras, sabiedrisko vai saimniecisko dzīvi raksturojoši priekšmeti un cilvēku dzīvesstāsti. Simt gadu ceļš atainots desmit tematiskajās sadaļās, papildus atspoguļojot arī laiku pirms valsts izveides: Latvijas idejas tapšana; Ceļš uz Latvijas valsti. Pirmais pasaules karš (1914–1918); Latvijas valsts aizstāvēšana. Neatkarības karš (1918–1920); Latvija – jauncelsmes ideāls. Demokrātiskā republika (1920–1934); Latviskā Latvija. Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms (1934–1940); Aizliegtā valsts. Okupētā Latvija Otrajā pasaules karā (1940–1945); Aizlauztā Latvija. Staļina laiks (1945–1953); Personīgā Latvija. Padomju lielvalsts sastāvā (1953–1986); Valstsgribas atdzimšana. Latvijas neatkarības atjaunošana (1986–1991); Sarežģītā demokrātija. Mūsdienu Latvijas tapšana (1991–2004).
Analogi šādam tematiskajam izkārtojumam veidots arī izstādes katalogs. Tajā lasāma kā Latvijā, tā Rietumu akadēmiskajā pasaulē atzītā vēstures profesora Andreja Plakana (ASV) ievadeseja, izstādes projekta apraksts un pašas izstādes vēstījums, kā arī laikmetu, lietu un cilvēku stāsti, fotogrāfijas. Katalogs izdots atsevišķi latviešu un angļu valodā. Tāpat sagatavots arī izstādes ceļvedis bērniem un jaunāko klašu skolēniem un citi informatīvi materiāli.
Izstādes interneta vietnē www.latvijasgadsimts.lv var detalizētāk iepazīt izstādes koncepciju, Laika līnijā izsekot norisēm, kas tuvināja Latviju valstiskās neatkarības iegūšanai. Plašāku popularitāti jau guvusi šīs vietnes sadaļa Gadsimta albums, kuru joprojām ikviens aicināts līdzveidot ar savu stāstu un fotogrāfiju par dzimtas, ģimenes vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu. Šie attēli un apraksti virtuālajos ekrānos aplūkojami arī izstādes noslēguma zālē.
“Muzeju kopizstāde “Latvijas gadsimts” ir viens no centrālajiem valsts simtgades notikumiem. Esmu ļoti pateicīga radošajai vēsturnieku komandai, kura pašaizliedzīgā darbā trīs gadu garumā ir savedusi kopā vairāk nekā 60 muzejus un radījusi vēstures meistardarbu, kas stāsta par Latvijas stāstu simts gadu garumā. Šī izstāde ir īpaša arī tādēļ, ka ikvienam ir iespēja tai pievienot savu dzimtas vēsturi digitālajā vietnē www.latvijasgadsimts.lv, kurā jau ietverti vairāk nekā 500 fotostāsti.” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.
Ar izstādi “Latvijas gadsimts” vēl pirms dažiem gadiem plānoja atklāt Rīgas pils renovēto Konventa daļu, tajā atgriežoties Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, tomēr pils atjaunošanas darbu aizkavēšanās dēļ tā notiek Rīgā, Brīvības bulvārī 32, LNVM pagaidu mājvietā. Tur tika izremontētas vairākas papildu telpas, tādējādi izstādes kopējo iespējamo platību palielinot līdz 654 kvadrātmetriem. Telpas tika arī pielāgotas izstādes dizaina veidotāju – dizaina biroja H2E iecerēm. Starptautiski godalgotais dizaina birojs H2E, kuru vada mākslinieki Inguna un Holgers Eleri, uzvarēja konkursā par izstādes “Latvijas gadsimts” dizaina izstrādi un izstādes iekārtošanu.
Darba grupā pie izstādes “Latvijas gadsimts” veidošanas strādāja: Dr. hist. TOMS ĶIKUTS, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs, IRINA ZEIBĀRTE, LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā, ASTRĪDA BURBICKA, LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja, ARNIS STRAZDIŅŠ, LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks, DĀVIS PUMPURIŅŠ, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadošais pētnieks, Dr.art. GINTA GERHARDE-UPENIECE, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, ANDRA MIHELSONE, LNVM izstāžu kuratore, Dr.art. IEVA VĪTOLA, Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” projektu vadītāja, ILONA CELMIŅA, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā, IMANTS CĪRULIS, LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks, Dr.hist. JURIS CIGANOVS, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā, MĀRA EŅĢELE, Rakstniecības un mūzikas muzeja eksperte, Dr.hist. TĀLIS PUMPURIŅŠ, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks.
Izstāde tiks slēgta 2021. gada 23. maijā.
Plašāka informācija par izstādi www.latvijasgadsimts.lv
Izstādes digitālie resursi:
YOUTUBE:
Videosižets “1918”
https://youtu.be/50iiKdpD4EM
Stāsts par “Mērnieku laikiem” un latviešu kultūras mošanos:
https://youtu.be/XymT-yar0Dw
Stāsts par zvaniņu, kas iezvanīja Latvijas Republikas dibināšanu:
https://youtu.be/nCTFt1UlMHo
Stāsts par Lāčplēša Kara ordeņa diplomu:
https://youtu.be/Zq5UQ34Fq8Y
Stāsts par Rīgas mākslinieku grupu un drošu ceļa sākumu:
https://youtu.be/uUvd9357ZRI
Stāsts par sudraba šķīvi un Latvijas idejas pēctecību:
https://youtu.be/CpKCP53KmmI
Stāsts par Pana grupu – spilgtu pretošanās kustības dalībnieku:
https://youtu.be/DJvGY-cwRaM
Stāsts par Kārļa Skalbes dzejoli un bēgļu gaitām:
https://youtu.be/EC223j4PgYg
Stāsts par “Daugavas teiku” un Latvijas ainavas nozīmi:
https://youtu.be/GSuf0FTDBIM
Stāsts par piemiņas akmeni “Mūžīgu dusu Latvijas PSR”:
https://youtu.be/lP0D6rbBwjU
Stāsts par sporta tērpu un Latvijas atgriešanos pasaulē:
https://youtu.be/iNXO6V0ABjg
2021. gada Novadu nedēļās tapušos muzeju videosveicienus iespējams skatīties šeit.
EMUZEJS:
– Kartoshēmas “Varu maiņa Latvijā Neatkarības kara laikā” – kartoshēmas atspoguļo galvenos Latvijas Neatkarības kara posmus, iezīmējot politisko un militāro varu maiņu Latvijas teritorijā 1918.–1920. gadā.
– Interaktīva karte “Latvija Eiropā” – interaktīvajā kartē apkopoti atsevišķi Latvijas un citu Eiropas valstu kultūras kontaktu piemēri 20. gs. 20.–30. gados, ilustrējot Latviju kā pilnvērtīgu Eiropas kultūras dzīves dalībnieci.
– Karte “1938. gada IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku kori un dziedātāji” – Interaktīvajā kartē digitālā formā pieejams 1938. gada IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru un dziedātāju saraksts pa apriņķiem.
– Interaktīva karte “Karogu pacelšana Latvijā” – interaktīvajā kartē apkopotas fotogrāfijas no dažādiem pasākumiem Latvijā Atmodas laikā 1988.–1990. gadā, kad Latvijas PSR karogi tika nomainīti ar Latvijas valsts sarkanbaltsarkanajiem karogiem.
TIEŠRĀDES EKSKURSIJAS IZSTĀDĒ “LATVIJAS GADSIMTS”
https://emuzejs.lnvm.lv/resursi/video-un-audio/ekskursijas/ekskursijas-izstade-latvijas-gadsimts
GADSIMTA ALBUMS
https://latvijasgadsimts.lv/albums?lng=lv