Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32 (pēc pārcelšanās no Rīgas pils 2014. gadā) ir izveidota ekspozīcija, kas 24 zālēs stāsta par Latvijas vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Ekskursijas ekspozīcijā katra mēneša pirmajā sestdienā 14.00 gida vadībā palīdzēs gūt plašāku priekšstatu un uzzināt vēl nezināmo.
Noslēdzošajā ekskursijā, 7. aprīlī 14.00 muzejs aicina pieaugušos vēsturnieka vadībā doties pa ekspozīcijas daļu, kas vēsta par nozīmīgām pārmaiņām Latvijas teritorijā 19. un 20. gadsimta mijā. Kādi bija priekšnoteikumi domai par valsts veidošanu?
19. gadsimts bija daudzveidīgu jauninājumu laiks Latvijas teritorijā. Dzimtļaudis kļuva par brīvu zemnieku kārtu, priviliģēto un nepriviliģēto dalījuma vietā nāca pakāpeniska kārtu tiesību vienādošana (emancipācija). Viens no modernizācijas elementiem bija latviešu nacionālā kustība un latviešu nācijas veidošanās. Jaunajos saimnieciskajos un sociālajos apstākļos zemnieku kārtai piederējušie guva citu pašapziņu. Latvieši no etniskas kopības (tautības) kļuva par nāciju (tautu). Nacionālā pašapziņa iekļāva daudzas šķautnes – valodu, sociālo piederību, arī izpratni par tautas vēsturi, teritoriju, kopīgu kultūras un sabiedrisko dzīvi, kā arī nākotnes mērķiem. Veidojās modernā sabiedrība, saimniecība un kultūrvide, kas Latvijas teritorijā turpināja pastāvēt arī 20. gadsimtā.
Latviešu nacionālās kustības pirmsākumos 19. gadsimta 50. gados un arī vēlāk netika izvirzīti konkrēti politiskie mērķi saistībā ar Latvijas teritorijas nākotni. Tomēr šajā laikā notikusī latviešu nācijas veidošanās, sakņota latviešu etniskajā kopībā, noteica Latvijas valsts izveidošanas iespēju 1918. gadā, kā arī jaunās valsts aizstāvētās vērtības un ideoloģiju.
Ieejas maksa – muzeja apmeklējuma biļete (3 eiro pieaugušajiem, 1,50 eiro studentiem un senioriem, 0,75 eiro skolēniem).