23. novembrī 17.00 LNVM Tautas frontes muzeja nodaļā notiks sarīkojums “18. novembra pārkrāsošana”. 1985. gadā Padomju Savienībā pasludināto “perestroiku” jeb “pārbūvi” Latvijas komunistu vadība oficiālajos dokumentos no krievu valodas tulkoja kā “pārkārtošanos”, taču tauta tai drīz deva daudz precīzāko “pārkrāsošanās” vārdu.
1987. gada 14. jūnijā un 23. augustā grupas “Helsinki-86” organizētās protesta manifestācijas pie Brīvības pieminekļa un nacionālās pretošanās pieņemšanās spēkā padomju varas iestādes pārsteidza nesagatavotas. Toties Latvijas Republikas proklamēšanas 69. gadadienas priekšvakarā represīvajiem dienestiem un valsts iestādēm tika dots rīkojums nepieļaut tālāku tautas sociālās atmiņas modināšanu. 1987. gada 18. novembra priekšpusdienā padomju armijas, milicijas un čekistu ķēdes aplenca Brīvības pieminekli, lai novērstu ziedu nolikšanu tā pakājē. Vienlaicīgi pie PSRS vēstniecības Vašingtonā pret Latvijas ieilgušo okupāciju protestēja brīvās pasaules latvieši.
Togad jau 13. novembrī bija laists klajā Latvijas PSR Augstākās Padomes paziņojums “Par melīgiem izdomājumiem par Padomju Latviju un ASV Kongresa locekļu rupjo provokatorisko iejaukšanos mūsu republikas lietās”, organizēti “buržuāziskās Latvijas” nopelšanas mītiņi darba kolektīvos. Taču vainagojums visam bija “darbaļaužu mītiņš Strēlnieku laukumā Latvijas PSR atbalstam”. Tajā zem sarkaniem karogiem stāvēja un okupācijas režīmu slavinošas runas teica ievērojami latviešu mākslinieki, žurnālisti, aktieri, zinātnieki. Daži no viņiem jau pēc gada, kad pirmo reizi kopš 49 gadu aizlieguma cilvēki pie Brīvības pieminekļa brīvi atzīmēja 18. novembri, bija iesaistījušies Latvijas Tautas frontes kustībā.
LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas sarīkojumā par apsvērumiem, kas rosināja, spieda, iedrošināja, biedēja un maldināja, atklāti stāstīs gan cilvēks, kas 1987. gada 18. novembrī ļāva sevi iebetonēt pie Padomju Savienības vēstniecības Vašingtonā, gan cilvēks, kas piekrita tikt savaņģots pret savu valsti Rīgā.