Vēl tikai līdz 8. septembrim Brīvības bulvārī 32 skatāma izstāde “Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais”.
Katram novadam raksturīga kāda savdabīga kultūras iezīme. Viena no spilgtākajām tradicionālās kultūras zīmēm Latvijā ir Latgales keramika. Līdz pat mūsdienām vēl saglabājusies podniecības tradīciju pārmantošana tiešā veidā – dēlam no tēva, māceklim no meistara. Latgales podniecība iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.
Latgalei raksturīgās keramikas tradīcijas sāka veidoties vēl senatnē, jaunākajā akmens laikmetā, par to var spriest pēc mūsu priekšteču atstātajiem materiālās kultūras apliecinājumiem mālā, kas uzieti arheoloģiskajos izrakumos. Mūsdienās Latgales keramika ir daudzšķautņaina lietišķās mākslas joma. Laikam ritot, māla podu tapšanas procesos ienāk jaunas, modernas tendences, parādās jauni iespējamie māla sastāvi, apstrādes paņēmieni, trauku formas, tomēr nemainīgas paliek vēsturiskās tradīcijas, senču pieredzes izmantošana māla apstrādē un darba mīlestība, kuru stiprina apziņa par Latgales keramikas pieredzi un potenciālu.
Izstādē skatāmi divdesmit sešu Latgales podnieku darbi – Tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” un Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas keramiķu veikums. To papildina projekta “Latvijas zelta pods” dalībnieces Elīnas Kursītes Latgales podnieku portreti lielformāta izmērā.
Izstāde ir daļa no cikla “Savējā Latgale”. Ar šo ciklu muzejs aizsāk Latvijas simtgadei veltītu norišu programmu, izceļot Latvijas apvienošanas idejas nostiprināšanu 1917. gada pavasarī kā īpaši būtisku valsts tapšanas procesa sastāvdaļu.