Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju Ļvivā atklāta fotoizstāde “Baltijas ceļš – brīvības ceļš”
19. augustā Ukrainā, Ļvivas Mākslas pilī, atklāja 25 fotogrāfiju izstādi “Baltijas ceļš – brīvības ceļš”. Tās idejas autors ir publicists un žurnālists Arnis Šablovskis, kurš rosināja sadarbību starp Ļvivas Foto muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM). Izstādi finansiāli atbalstīja Latvijas Republikas goda konsuls Ļvivā Volodimirs Hartsula. Tā iekļauta pilsētas fotofestivāla programmā un būs aplūkojama ...
Muzeja Ziņnesis Jūnijs/Jūlijs
Ziņnesī šādas tēmas: – lai gan Brīvības bulvāra ēka ir apmeklētājiem slēgta, iekšpusē notiek rosīga darbība: pakošanās, priekšmetu un mēbeļu transportēšana; – tikmēr domājam par Rīgas pili: gatavojamies ekspozīcijām, strādājam pie jaunās mājaslapas un digitālās infrastruktūras pilī; – Dauderos jauns piedāvājums trim vasaras svētdienām; – atvadāmies no BB32 ar ēkas vēstures apskatu un pēdējās dienas ...
Aprit 100 gadi kopš izsludināts Likums par Valsts Vēsturisko muzeju
Pirms 100 gadiem, 1924. gada 25. aprīlī, Valsts prezidents Jānis Čakste laikrakstā “Valdības Vēstnesis” izsludināja Likumu par Valsts Vēsturisko muzeju. Likums deva jaunu nosaukumu Valsts (Latvijas) Etnogrāfiskajam muzejam, kas kopš 1920. gada atradās Rīgas pilī, un paplašināja tā funkcijas. Likumā tika definēta muzeja misija – “vākt, glabāt, izstādīt un popularizēt dažādas senatnes, kā arī jaunāko ...
Atklāts Rīgas pils konvents, kurā LNVM vērs durvis 2024. gada rudenī
2023. gada 11. decembrī ar Uģa Prauliņa un Guntara Godiņa jaundarba “Oda Rīgas pilij” pirmatskaņojumu atklāts atjaunotais Rīgas pils konvents. Konvents ekspluatācijā nodots šī gada 4. decembrī, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) gaidīs tajā apmeklētājus 2024. gada rudenī. “Rīgas pils jau vairāk nekā gadsimtu ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja patiesās mājas. Šis ir svinīgs brīdis, ...
Dauderos apskatāma atjaunotās ekspozīcijas daļa “(Ne)zūdošais mantojums”
2023. gadā atklātās ekspozīcijas sadaļas uzmanības centrā ir reprezentatīvi priekšmeti, kas 1918.–1940. gadā apliecināja Latvijas valstiskumu, bet 20. gadsimta okupācijas varu maiņās tika pārvietoti, slēpti vai nodoti aizmirstībai. Līdz mūsdienām gan ir saglabājusies tikai neliela daļa no reiz bagātīgā vēsturisko liecību klāsta, jo svešās varas Latvijā apzināti tiecās iznīcināt iepriekšējo laikmetu zīmes kā priekšmetos, tā ...