Muižas kungu mājas dzīvojamās istabas interjers bīdermeiera stilā, ko veido tā laika mēbeles, mākslas darbi un sadzīves priekšmeti no muzeja kolekcijām, atspoguļo muižai raksturīgo kultūrvidi un vietējās muižniecības dzīvesveidu.
Bīdermeiera laikmetā augstu tika vērtētas patriarhālās attiecības ģimenē un mājoklis, kas sniedza patvērumu pēc ikdienas rūpēm, palika slēgts visiem ārpasaules trokšņiem. Veidojot interjeru, izpaudās tieksme pēc mierīgas un sakārtotas dzīves, cilvēku te apņēma vienkārša lietu pasaule, apvīta ar vieglu sentimentālisma dvesmu.
Siltie brūnie mēbeļu toņi, gaisīgie aizkari, ziedi, pie sienām simetriski izvietotie neliela izmēra portreti, miniatūras, akvareļi, grafikas tehnikā darinātas Vidzemes un Kurzemes ainavas, pilsētu skati, modē ienākušie lētie siluetgriezumi bīdermeiera interjerā ienesa mājīguma un intimitātes noskaņas.
19. gs. beigās Eiropā radās visus mākslas veidus aptverošs stils – jūgendstils. Jūgendstils izpaudās arhitektūrā, ēku fasādēs un interjeru apdarē, vitrāžās un metālkalumos, mēbelēs, apgaismes ķermeņos, porcelāna, stikla un metāla traukos, tekstilijās, tērpos un aksesuāros, juveliermākslā, grāmatu un periodisko izdevumu noformējumā, lietišķajā grafikā, visdažādāko ikdienā lietoto sadzīves priekšmetu formveidē.
Jauno izteiksmes līdzekļu meklējumos jūgendstila mākslinieki pievērsās dabai, kas rosināja veidot neregulāras, asimetriskas, liektas un viļņveidīgas formas. Izliektu un formu ritms kļuva par tipiskāko stila formālo pazīmi. Jūgendstila ornamentam bija raksturīgi augu valsts motīvi – ziedi (īrisi, lilijas, orhidejas, pīpenes, narcises, maijpuķītes u.c.), augu lapas, kāti, pumpuri un ūdens augi. Ornamentā tika iekļauti dzīvnieku atveidojumi – gulbji, pāvi, čūskas, spāres. Ļoti tipiskas bija sieviešu figūras ar vaļējiem matiem, eksaltētu, jūsmas pārņemtu skatienu. Dabas formas un paši objekti tika pakļauti dekoratīvai stilizācijai.
Latvijā jūgendstila iezīmes parādījās ap 1900. gadu. Tā uzplaukumu veicināja 1901. gadā sarīkotā Rīgas 700 gadu jubilejas svinībām veltītā rūpniecības un amatniecības izstāde, kuras paviljonu noformējumā bagātīgi tika izmantoti jūgendstila arhitektoniskie un ornamentālie motīvi. Simboliski jauno 20. gadsimtu ekspozīcijā ievada pēc mākslinieka R. Zariņa meta iespiestais izstādes plakāts.
Rīgas ekonomiskais uzplaukums laika posmā līdz Pirmajam pasaules karam bija nesaraujami saistīts ar vērienīgiem celtniecības darbiem, galvenokārt būvējot daudzstāvu īres namus. Ekspozīcijā apskatāmais pilsētas īres nama dzīvojamās istabas jūgendstila interjers raksturo mājokļa iekārtojumu pilsētā 20. gs. sākumā.
Pilsonisko aprindu konservatīvā gaume veicināja historisma tradīciju noturību dzīvokļu interjeru izveidē. Izplatītas bija t.s. Napoleona stila sēdmēbeļu grupas, kas atspoguļoja ampīra iezīmes – sofa un divi krēsli. Pakāpeniski dzīvojamo telpu apdarē parādījās jūgendstila elementi, kas nereti savijās ar klasicisma ornamentālajiem motīviem. Plašāk ieviesās gan importētās, gan vietējo meistaru darinātās mēbeles, apgaismes ķermeņi, sadzīves priekšmeti, porcelāna un stikla izstrādājumi ar jūgendstilam raksturīgajām plastiskajām formām un dekoriem.