Kopš 2008. gada Latvijas Nacionālais vēstures muzejs veido un piedāvā skolām, muzejiem un bibliotēkām ceļojošās izstādes. To formāts ir lieli informatīvi stendi, apskatāmi no abām pusēm, uz kuriem izkārtots bagātīgs ilustratīvais materiāls un tekstuālā informācija.
| "Latvija: Tauta. Zeme. Valsts.”
Izstādē koncentrēti atspoguļota latviešu tautas etniskā vēsture, tās tradīcijas un tradicionālais apģērbs, Latvijas valsts vēsture un ģeogrāfija. |
| "Latvija Brīvības cīņu laikā. 1918. – 1921.”
Izstādē ar daudzveidīgu fotoattēlu un dokumentu palīdzību atainota Latvijas valsts izveide, Brīvības cīņu svarīgākie notikumi un personības, valsts pirmie soļi politiskajā, saimnieciskajā, kultūras un izglītības jomā. |
| "Patiesība par Lielvārdes jostu?”
Izstādes attēlos skatāmi unikāli krājuma priekšmeti, mūsu valsts tradicionālās kultūras lepnums, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā, – Lielvārdes jostas. Papildu informāciju sniedz skaidrojošas anotācijas un apraksti. |
| "Rīgas nauda”
Izstāde veltīta nozīmīgam laika posmam Latvijas vēsturē – 13. gadsimtam, kad Latvijas teritorijā risinājās Krusta kari, līdztekus veidojās politiskie un tirdzniecības sakari ar Rietumeiropu. Šajā laikā par minēto norišu centru kļuva 1201. gadā dibinātā Rīga. Savu neatkarību tā apliecināja 1211. gadā, kad Rīgas bīskaps Alberts Gotlandes tirgotājiem piešķīra privilēģiju kalt monētas Rīgas bīskapijā. Izstāde atspoguļo arī situāciju naudas apgrozībā 13. gadsimtā visā Latvijas teritorijā. |
| "Mēs, tauta”
Izstādē atspoguļots Latvijas attīstības ceļš pēdējos 30 gados, īpaši uzsverot sabiedrības līdzdalības nozīmi un būtiskākās pārmaiņas pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Daudz uzmanības izstādē veltīts Trešās atmodas notikumiem, to sekām, dažādajiem vērtējumiem un līdzdalībnieku emocijām. Izstāde veidota sadarbībā ar vairāku Latvijas skolu skolēniem. |
| "Valsts prezidenta institūcija Latvijā”
Izstāde veltīta Latvijas valsts prezidentiem laika posmā no 1922. līdz 1940. gadam un no 1993. līdz 2019. gadam. Ar fotogrāfiju un aprakstu palīdzību ieskicēts valsts amatpersonu veikums dažādos vēstures periodos. |
| "Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī.”
Izstāde ar bagāta ilustratīvā materiāla – fotogrāfiju, zīmējumu un dokumentu – palīdzību stāsta par Pieminekļu valdes nozīmīgo devumu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, vākšanā un popularizēšanā. |
| "Ceļā uz Latvijas brīvību”
Izstāde veltīta nelielam, bet ļoti nozīmīgam periodam Latvijas vēsturē – Trešajai atmodai, kuras rezultātā tika atjaunota Latvijas valstiskā neatkarība, un šis laika posms kļuva par vēsturisku pagriezienu. Izstādē sniegts ieskats Latvijai un tās iedzīvotājiem izšķirīgajos brīžos no Latvijas Republikas proklamēšanas līdz neatkarības zaudēšanai, latviešu bēgļu gaitām Rietumvalstīs pēc Otrā pasaules kara un neatkarības atjaunošanai. Materiāli darbam ar izstādi: Ceļā uz Latvijas brīvību |
| "Baltijas brīvības ceļš”
Izstāde veltīta Baltijas ceļam, plašākā vēsturiskā retrospekcijā atskatoties uz Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno papildprotokolu sekām Austrumeiropas 20. gadsimta vēsturē, kā arī Baltijas valstu sadarbību. Izstādes vadmotīvs ir mūsu zemes un tautas ceļš no Latvijas valstiskās neatkarības cauri okupācijām uz neatkarības atjaunošanu, – ceļš, kas izšķirošos brīžos ir savedis kopā Baltijas nācijas, lai tās drosmīgi iestātos par savām tiesībām, apliecinātu Baltijas tautu sīkstumu un spēku. Materiāli darbam ar izstādi: Baltijas brīvības ceļš |
| "Vikingu un zviedru laiki Latvijā”
Izstādes uzmanības centrā ir Latvijas iedzīvotāju nozīmīgums Ziemeļeiropas un Austrumeiropas kontekstā 7.–12. gadsimtā, tā parāda viņu kultūras bagātību un ietekmi reģionā, atsedz Austrumbaltijas un Skandināvijas iedzīvotāju kontaktus un savstarpējo mijiedarbību, apliecina Latviju kā noteiktu un spilgtu pasaules daļu ar savu paliekošu nozīmi. Tēmas atspoguļošanā izmantoti rakstīti avoti un arheoloģiskās liecības. |
| "Kūlainis, pērstainis, delnainis...”
Kā vēl latviešu valodā iespējams nosaukt cimdu? 236 pirkstaiņu un dūraiņu fotoattēli sniedz priekšstatu par adīto cimdu kolekciju LNVM krājumā un iepazīstina ar cimdu adīšanas tradīciju Latvijā 19.–20. gadsimtā. Fotogrāfijas no 1920.–30. gadu Pieminekļu valdes ekspedīcijām atspoguļo vilnas apstrādes procesu līdz pat galarezultātam – adīta cimda tapšanai. Skatītāji var iepazīties arī ar ekspedīciju laikā dokumentētiem cimdu rakstu nosaukumiem. |
| "Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs"
Jānis Krēsliņš bija mākslinieks, fotogrāfs, literāts, aktīvs sabiedriskais darbinieks, aizrautīgs folkloras un tautas tradīciju vācējs.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas 79 Jāņa Krēsliņa akvareļi un eļļas gleznojumi: latviešu zemnieku dzīvojamo un saimniecības ēku kopskati, plāni, apkures ierīču un rotājumu sīkdaļas, apbūves izkārtojuma plāni, īpašuma zīmes, novadu tradicionālie apģērbi, Bauskas pilsdrupas, Salacas pilskalns un kuršu ķoniņu vapeņi.
Izstāde veidota uz 25 planšetēm (eksponēšanai nepieciešami molberti).
|
| "Latviešu strēlnieku bataljoni"
Izstāde piedāvā spilgtākos fotogrāfu fiksētos latviešu strēlnieku kauju un ikdienas mirkļus, 100 gadus pēc strēlnieku bataljonu dibināšanas godinot viņu veikumu un piemiņu. Latviešu strēlnieku bataljoni savās pirmajās cīņās devās jau 1915. gada oktobrī, lai apturētu vācu uzbrukumu pie Rīgas.
Izstāde veidota uz 23 planšetēm (eksponēšanai nepieciešami molberti).
|
| "Es, tu, mēs demokrātijā.
Sabiedrības līdzdalība demokrātiskajā Latvijā (1918-1990-šodien)
Izstāde piedāvā paraudzīties uz demokrātiju caur trīs būtiskiem demokrātijas elementiem – sociālo un pilsonisko līdzdalību, politisko līdzdalību un līdztiesību, akcentējot vēstījumu: demokrātija ir valsts pārvaldes modelis, kas ikvienam indivīdam sniedz plašu rīcības brīvību un daudzveidīgas līdzdalības iespējas. Bagātīgo faktu klāstu papildina statistikas dati un diagrammas par būtiskākajiem notikumiem un procesiem Latvijas demokrātijas vēsturē, savukārt izstādes laika līnijā sarindotas laika gaitā pieņemtās galvenās likumdošanas normas, kas aizsargā un nostiprina demokrātiju Latvijā.
Izstādes darba lapas skolēniem: 5.-6. klase
7.-9. klase
10.-12. klase
Noskaties video:
Līdztiesība starpkaru un mūsdienu Latvijā
Vēlēšanas starpkaru un mūsdienu Latvijā
Protesti starpkaru un mūsdienu Latvijā
|
| “Priekšmetu stāsti”.
Izstāde “Priekšmetu stāsti” piedāvā ieskatu valsts simtgadei veltītajā izstādē “Latvijas gadsimts”. Tajā dažādu Latvijas muzeju rūpīgi glabātajos 10 priekšmetos un to stāstos atspoguļojas Latvijas piedzīvotais laiks. Apskatot priekšmetus un lasot par tiem, veidojas gan katra laikmeta atsevišķā, gan Latvijas kopīgā aina.
Izstāde veidota uz 11 planšetēm (eksponēšanai nepieciešami molberti).
|
| “LTF – par demokrātisku Latviju!”.
Izstāde veltīta Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas 30. gadadienai, kas ataino Tautas frontes – Latvijas vēsturē plašākās tautas kustības, rašanās priekšnoteikumus un veidošanās procesus, kā arī tās organizatorisko struktūru un LTF darbības virzienus. LTF bija Latvijas Trešās atmodas fenomens – organizācija, kas spēja apvienot vairāk nekā 25 000 Latvijas iedzīvotājus, lai atgūtu neatkarīgu, brīvu un demokrātisku Latviju. Īpaši akcentēta ir LTF izteikti decentralizēto novadu nodaļu un grupu veidošanās Latvijā, LTF atbalsta grupu veidošanās ārzemēs un trimdas latviešu atbalsts. Ievērojams skaits fotogrāfiju, dokumentu un priekšmetu atspoguļo Trešās atmodas zīmīgākos notikumus un LTF darbību hronoloģiskā secībā.
(Par izstādes “LTF – par demokrātisku Latviju!”pieejamību sazinieties ar Tautas frontes muzeja nodaļu. Tālr.: 67224502
E-pasts: tfm@lnvm.lv) |
MAKSA: 4,27 EUR dienā (minimālais eksponēšanas laiks – 5 dienas). Izņēmums – izstāde “Priekšmetu stāsti” ir eksponējama bez maksas.
TRANSPORTS: Izstādes pasūtītājs nodrošina transportu izstādei un muzeja speciālistam uz/no eksponēšanas vietas. Izstādi iespējams transportēt vieglajā automašīnā.
IZMĒRS: Ceļojošās izstādes ir trīs veidu – planšetes, konstrukcijas un stendi.
Uz molbertiem eksponējamo planšetu izmēri ir 70 x 100 cm vai 60 x 90 cm (izstādes “Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs”, “Latviešu strēlnieku bataljoni” un “Priekšmetu stāsti”). Molbertus muzejs nenodrošina.
Konstrukciju izmēri ir atšķirīgi, tomēr visām izstādēm ir viens augstums – 2,40 m, atkarībā no posmu daudzuma var būt atšķirīgs platums – lielākajām izstādēm tie ir 11 posmi 5,50 m platumā (izstādes “Latvija: Tauta. Zeme. Valsts”, “Latvija Brīvības cīņu laikā. 1918.–1921.”), mazākās izstādes platums ir 2,50 m (izstāde “Patiesība par Lielvārdes jostu?”). Tāpat jāņem vērā, ka izstādes izvietojas puslokā un ir skatāmas no abām pusēm (izņemot izstādi “Valsts prezidenta institūcija Latvijā”, kas ir skatāma no vienas puses). Izstādes ar saliekamu konstrukciju uzstāda muzeja speciālists.
REZERVĀCIJA: Izstāžu rezervācija notiek vismaz 1 nedēļu pirms eksponēšanas dienas. Tiek noslēgts līgums starp muzeju un izstādes pasūtītāju un sagatavots rēķins. Uz īpašiem datumiem (valsts svētkiem novembrī un maijā, barikāžu dienām janvārī) izstādes tiek rezervētas aptuveni gadu iepriekš.